Laikmetā, kad tehnoloģiskās attīstības un demogrāfiskie pārmaiņas strauji maina darba vidi, kvalificēti darbinieki kļūst par retas preces. Darba iespēju skaits pastāvīgi pieaug, taču daudzas no tām ir raksturīgas nestabilitāte un zema drošība. Mākslīgā intelekta uzplaukums ir paātrinājis šo pāreju, pastāvīgi pārrakstot ekonomikas spēles plānu ar lielu darba rotācijas apjomu un jaunu nozaru rašanos.
Uzsvērēts nepārtrauktās izglītības un darbinieku pārkvalifikācijas nozīme kļūst par galveno nodarbinātības stratēģiju. Šādas iniciatīvas ir būtiskas, lai uzpildītu plaisu starp pieejamajiem darbiem un bezdarbniekiem, kuriem trūkst nepieciešamo prasmju, it sevišķi Itālijā, kur profesionālajās jomās, piemēram, medicīnas un zaļās tehnoloģijas, pastāv liels trūkums.
Itālija saskaras ar īpašu stāvokli; kad boomeru paaudze iet pensijā, jauniešu ienākums darba tirgū nepietiek, lai tos aizstātu. Šis trūkums ir novedis pie interesantas priekšlikuma: pieņemt Vācijas profesionālās apmācības modeļu patvēruma meklētājiem. Tas ir sistēma, kuras mērķis ir izmantot uzņēmumu resursus apmācībai, radot abām pusēm – uzņēmumiem un darba meklētājiem – uzvaru.
Turklāt Nacionālā ekonomikas un darba padome (Cnel) izmanto digitālās apmācības iniciatīvas cietumos kā līdzekli iekļaušanai, iespējams, samazinot recidīvisma līmeņus un apmierinot konkrētus tirgus pieprasījumus.
Neskatoties uz nepārtrauktiem strīdiem par neskaidrām nodarbinātības apstākļiem un darba negadījumiem, stāsts paliek nemainīgs. Pastāvīga konflikts ir starp mūsu divkāršo lomu kā prasīgiem patērētājiem un darbiniekiem. Šos “iešējos” klašu cīņas varētu mazināt patērētāju informētība un atbildīgu produktu izvēle.
Valsts var ietekmēt izmaiņas “balsodama ar savu maciņu”, izmantojot savu iepirkuma varu, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem prioritāte ir ilgtspējīga un atbildīga sadarbība ar apakšuzņēmējiem, tādējādi radot privāto patērētāju piemēru. Globāli integrētā ekonomikā ārējo apakšuzņēmumu apkarošanai nepieciešami pārrobežu politikas pasākumi, piemēram, oglekļa robežas pielāgošanas mehānisms (CBAM), kas mērķē uz līdzsvara nodrošināšanu un novērš nelojālu konkurenci no uzņēmumiem, kuri izvairās no vides regulējuma.
Atbildot uz darba tirgus sarežģītībām, nepieciešams kolektīvs efekts, kas ietver intelektu, dziļu uzraušanos un pilsonisku atbildību.