Vēlēšanu viltusinformācija un mākslīgā intelekta (AI) progresēšana rada ievērojamus izaicinājumus demokrātisku vēlēšanu integritātei visā pasaulē. Bijusī Valsts sekretāre Hilarija Klintone nesen runāja par savu personīgo pieredzi ar vēlēšanu viltusinformāciju, piedaloties paneļdiskusijā par AI ietekmi uz globālajām vēlēšanām. Klintone uzsvēra memu, viltus saturu un konspirāciju izplatību, kas vērsta pret viņu 2016. gada vēlēšanu laikā un ko viņa aprakstīja kā “primitīvu” salīdzinājumā ar AI nākotnes draudiem.
Paneļdiskusijas laikā Klintone akcentēja viltus informācijas insidiozo ietekmi, kas plūst sociālajos medijos. Viņa norādīja, ka internetā plūst memi, stāsti un video, kas attēlo viņu pazeminošā veidā. Klintone atzina, ka viņa un viņas kampaņa bija apzinājušies, ka kaut kas notiek, taču viņi nebija pilnībā sapratuši, cik plaši tas tiek izplatīts sociālo mediju kanālos.
Svarīgi ir definēt dažus diskusijā lietotus terminus:
– Vēlēšanu viltusinformācija: Izdomāta viltus vai maldinoša informācijas izplatīšana par vēlēšanām vai kandidātiem ar mērķi manipulēt sabiedrības viedokli un ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
– Mākslīgā Inteligence (AI): Cilvēka intelekta procesu imitēšana ar mašīnām, īpaši datoru sistēmām. AI tehnoloģijas spēj analizēt datus, identificēt modeļus un pieņemt autonomus lēmumus.
– AI Deepfakes: AI radīti video, audio vai attēli, kas pārliecinoši attēlo mainītas vai pilnīgi izdomātas situācijas, bieži izmantojot reālu personu līdzīgumu. Deepfakes var tikt izmantoti, lai izplatītu dezinformāciju vai manipulētu publisko uztveri.
Klintone brīdināja, ka viltus satura savijums ar AI spēku var radīt neredzētas sekas. Viņa skaidroja, kā internetā izstāstītie viltus stāsti un konspirācijas tiek izmantoti kā apmācības materiāls, lai radītu pat vēl reālistiskākus un sofistikētākus deepfakes. Šie deepfakes var ievērojami sarežģīt indivīdu spēju atšķirt, vai saturs ir autentisks vai manipulēts, un iznīcināt sabiedrības uzticību informāciju ainā.
ASV amatpersonas, ieskaitot FBI direktoru Kristoforu Reju, ir paudušas bažas par AI deepfakes potenciālo ietekmi uz vēlēšanām. Viņi baidās, ka ārvalstu ienaidnieki var izmantot šo tehnoloģiju viltusinformācijas izplatīšanai un ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Rejs uzsvēra, ka generatīvās AI attīstība ir ievērojami samazinājusi ieejas barjeru tiem, kas vēlas iesaistīties ļaunprātīgā ietekmē.
Bieži uzdotie jautājumi (BUJ)
– Kas ir vēlēšanu viltusinformācija?
Vēlēšanu viltusinformācija attiecas uz izdomātas viltus vai maldinošas informācijas apzinātu izplatīšanu par vēlēšanām vai kandidātiem ar mērķi manipulēt sabiedrības viedokli un ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
– Kā mākslīgais intelekts (AI) ietekmē vēlēšanu viltusinformāciju?
AI var tikt izmantots, lai radītu sofistikētus deepfakes, kas ir AI radīti video, audio vai attēli, kas pārliecinoši attēlo mainītas vai izdomātas situācijas. Šos deepfakes var izmantot, lai izplatītu dezinformāciju un manipulētu publisko uztveri vēlēšanu laikā.
– Kādas ir bažas saistībā ar AI deepfakes un vēlēšanām?
Bažas saistībā ar AI deepfakes un vēlēšanām ir saistītas ar iespēju, ka ārvalstu ienaidnieki var izmantot šo tehnoloģiju, lai izplatītu dezinformāciju un ietekmētu vēlēšanu rezultātus. Deepfakes reālistiskais raksturs padara to grūti atpazīstamu indivīdiem starp autentisku un manipulētu saturu, iznīcinot sabiedrības uzticību informāciju ekosistēmā.
– Kā sabiedrība var risināt ar AI deepfakes radīto apdraudējumu?
AI deepfakes draudu risināšana prasa vairāku līmeņu pieeju, iesaistot tehnoloģijas, likumdošanu un mediju prasmju veicināšanu. Attīstot uzlabotus atklāšanas algoritmus, lai identificētu deepfakes, ieviešot regulējošus pasākumus, lai padarītu atbildīgus tos, kas radījuši un izplatījuši deepfakes, un veicinot mediju prasmes, lai palīdzētu indivīdiem kritiski novērtēt informāciju, ir būtiski soļi cīņā pret AI deepfakes.
P tuvākajā laikā, kad pienāks 2024. gada vēlēšanu cikls, ir svarīgi, lai valdības, tehnoloģiju uzņēmumi un indivīdi sadarbotos, lai aizsargātu demokrātisko procesu integritāti. Risinot vēlēšanu viltusinformācijas un AI deepfakes radītos izaicinājumus, nepieciešama kolektīva pieeja, lai nodrošinātu, ka sabiedrība var pieņemt informētus lēmumus, kas balstīti uz uzticamiem informācijas avotiem.
Avoti: