Digitālās ekonomikas un mākslīgā intelekta (AI) attīstība ir ievilinājusi sabiedrības iztēli gan ar tā potenciālu ekonomiskajai izaugsmei, gan ar tā iespējamo draudu darba drošībai. Nesenā Generatīvās AI (GAI) pieaugošā popularitāte ir atsāpinājusi šo sarunu. Lai gan daži izsaka trauksmi par prognozēto vairāku amatu pazūšanu, citi uzskata AI par atjaunotās ekonomiskās izaugsmes aizsācēju, kas ir spējīgs finansēt sabiedriskās problēmas, sākot no enerģijas pārejām līdz ieguldījumiem izglītībā, pētniecībā, aizsardzībā un valsts parāda samazināšanā.
Vēsturiskās nodarbinātības modeļi tehnoloģiju pārmaiņu priekšā ir parādījuši darba bažas pastāvēšanu. Piemēram, 2015. gadā Joel Mokyr, Chris Vickers un Nicolas L. Ziebarth rakstā pētīja šādas bailes vēsturi, sākot ar 18. gadsimtu, kad Lielbritānijas Thomas Mortimer izteica šādas bažas. Šīs bailes aspekti kļuva vardarbīgi laikā, ko dēvē par “ludisma” – termins, kas atvasināts no Luddite sacelšanās agrā 19. gadsimtā. Tomēr, atšķirībā no tā, tehnoloģiskās revolūcijas ir vēsturiski novedušas pie patēriņa pieauguma un darbavietu radīšanas jaunajās nozarēs, jo produktivitātes pieauguma dēļ vecās nozares kļūst novecojušas.
Fenomens, kas pazīstams kā “pārplūdes efekts”, aprakstīts Alfreda Sauvy 1980. gadā izdotajā grāmatā, ilustrē, kā darba vietas, piemēram, Parīzes ūdens nesēji, tika aizstātas ar tehnoloģijām, piemēram, cauruļvadiem un rezervoāriem. Tas ne tikai uzlaboja darba apstākļus, bet arī iznīcināja bailes, ka produktivitātes pieaugums izraisīs tīro darbavietu zaudējumu. Šis vēsturiskais tendence nerāda korrelāciju starp produktivitāti un nodarbinātības līmeņiem vai bezdarba līmeņiem ilgtermiņā.
Šodienas tehnoloģiskie izaicinājumi prasa labas pārejas no apdraudētajām darbavietām uz jaunām iespējām. Lai to panāktu, dinamiska profesionālā apmācība un šķēršļu noņemšana darbu mobilitātei ir būtiska. GAI ienāk laikā, kad attīstītajās ekonomikās ir vēsturiski zemi produktivitātes pieaugumi.
Mākslīgā intelekta ietekmes uz produktivitāti nepilngalvīgais jautājums joprojām ir strīdīgs temats. Pārskats, ko vadīja Filipa Aģiona un Anna Buvero, ko pieprasīja Francijas valdība, uzsvēra ekonomiskās sabrukuma riskus valstīm, īpaši Francijai, ja AI un GAI netiek efektīvi integrēti. Tas ietver gan AI tehnoloģiju ražošanu un lietošanu. Pārskats aicina uz steidzīgu, stingru valdības rīcību, lai veicinātu vidi, kas veicina AI tehnoloģiju izveidi, īpaši GAI, kā arī pārskatīt izglītību, lai maksimāli izmantotu AI. Neskatoties uz dažādām perspektīvām, daži paredz ievērojamu labumu no AI globālajai produktivitātei līdzīgiem tiem, kas tika sasniegti otrās industriālās revolūcijas laikā.
Galvenie jautājumi un atbildes:
– Kā AI ietekmē pašreizējo darba tirgu?
AI ietekmē darba tirgu, automatizējot rutīnas un manuālās darbības, kas var novest pie darbinieku novietojuma. Tomēr tas rada jaunas darba iespējas jomās kā AI attīstība, datu analīze un AI sistēmu uzturēšana. Tā kopējais efekts var būt gan dažādu darbavietu likvidēšana, gan citas izveidošana, bieži vien pieprasot vairāk attīstītas prasmes.
– Kādi ir galvenie izaicinājumi, kas saistīti ar AI darba tirgū?
Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir iespējams liels darba pārvietošanās riska bez pietiekamu sistēmu izstrādes pārkvalificēšanai un izglītībai. Otrs ir paaugstinātā nevienlīdzības risks, jo tie, kuri var pielāgoties AI vadītajām izmaiņām, guvumu proporcionāli gūst atšķirīgi nekā tie, kuri nevar. Ir arī izaicinājums nodrošināt etisko AI izmantošanu darbavietā, lai izvairītos no neobjektivitātes un diskriminācijas.
– Kādas ir kontroverses, kas saistītas ar AI darba tirgū?
Kontroverses ietver debatus par to, kā sagatavot darbaspēku AI vadītajai ekonomikai, kā efektīvi regulēt AI, etiskās bažas saistībā ar privātumu un lēmumu pieņemšanu, kā arī druplā sociālā ietekme cēloņu darba zudumam masu mērogā.
Plusi:
– AI var palielināt produktivitāti un efektivitāti, ļaujot uzņēmumiem skaloties un augt ātrāk.
– Tas var pārņemt bīstamas vai monotonas uzdevumus, uzlabojot darbinieku drošību un darba apmierinātību.
– AI var veicināt inovācijas, kas noved pie jaunu nozaru un darba lomu radīšanas.
– Uzņēmumi var izmantot AI, lai pieņemtu labāk informētus lēmumus, izmantojot lielo datu analītiku stratēģiskajai plānošanai.
Mīnusi:
– AI var novest pie darbinieku novietojuma, kur automatizācija piešķir cilvēkiem paredzētām lomām, īpaši ietekmējot zemās kvalifikācijas amatus.
– Var rasties atšķirība starp darba zaudējumiem tradicionālajās lomās un jaunajām iespējām, ko radījusi AI, potenciāli novestot pie bezdarba.
– Iespējamas etiskas problēmas saistībā ar AI lēmumu pieņemšanu, piemēram, algoritmos iekodētās neobjektivitātes, kuras ietekmē godīgumu pieņemot lēmumus par pieņemšanu un vadību.
– Pāreja var pasliktināt ekonomisko nevienlīdzību, ja pārkvalificēšanās un izglītības sistēmas nevar līdzdarboties ar tehnoloģisko pārmaiņu tempu.
Lai turpinātu izpētīt tēmu, varētu apmeklēt sekojošus organizācijas vai pētniecības grupas, kas pastāvīgi strādā pie AI ietekmes uz darba tirgu izpētes:
– Pasaules Ekonomikas Forums
– Ekonomiskās sadarbības organizācija (OECD)
– RAND Korporācija
– Brookings Institūcija
Šie saites jums sniegs plašāku ieskatu AI ietekmē darbaspējas, politikas ieteikumus un turpmākās izpētes rezultātus par AI ietekmi uz pasaules ekonomikām.