Lielākā daļa brazīliešu izglītības darbinieku atbalsta tehnoloģiju un mākslīgā intelekta integrāciju klasē, norādot uz pāreju uz digitālo rīku pieņemšanu izglītības nolūkiem. Šī perspektīva tika pieņemta pēc vadoša pētījuma, ko veica Semesp institūts, kurš ir augstākās izglītības iestāžu vārds.
Pētījums, kas pētīja skolotājus no valsts un privātskolām visā Brazīlijā, notika no 2024. gada 18. marta līdz 31. martam un aptvēra agrīnās bērnības izglītību līdz vidusskolai. Tas atklāja, ka 74,8% skolotāju daļēji vai pilnībā piekrīt tehnoloģijas un AI izmantošanai izglītības iestādēs. Tomēr tikai apmēram viena trešdaļa konsekventi izmanto šos rīkus savās klasēs.
Skolotāji atzīst mūsdienu tehnoloģiju vērtību izglītībā, bet ziņo par strukturālajām un pedagoģiskajām šķēršļiem, kas kavē to efektīvu izmantošanu. Kreisā interneta pieslēguma trūkums skolās, nepietiekama skolotāju apmācība, kā arī grūtības uzturēt skolēnu iesaistīšanos ir daži no sastaptajiem šķēršļiem.
Viens izglītības darbinieks norādīja, ka skolēni ir kļuvuši arvien atkarīgāki no ātrās informācijas un meklēšanas rīkiem, parādot būtisku pacietības un problēmrisināšanas prasmju samazināšanos. Cits minēja bažas par nepietiekamu tehnoloģiju piekļuvi skolās, norādot uz vājiem interneta resursiem, ierobežotu datoru piekļuvi un mobilās ierīces nepraktiskumu sakarā ar skolēnu interneta trūkumu.
Attiecībā uz tehnoloģiju pieejamību, 45,7% skolotāju norādīja, ka viņu skolas ir aprīkotas ar nepieciešamajām tehnoloģijām, savukārt 7% ziņoja par pilnīgu šādu resursu trūkumu savos izglītības iestāžu iestādēs.
Tehnoloģiskās ierīces arī šķiet veicināt skolēnu novirzīšanos, ar vienu skolotāju minot, ka skolām nav spējas noturēties līdzi jaunajām tehnoloģijām tik strauji kā skolēni, kas ved pie neatbilstības izglītības sniegšanā atbilstoši skolēnu gaidām.
Interese par tehnoloģiju izglītību jauniešu vidū
Pētījums ir sadaļa no 14. Brazīlijas augstākās izglītības karšu izdevuma, koncentrējoties uz bakalaurgrādu programmām akadēmiskajā ainavā un perspektīvām.
Dati norādīja uz izteiktu jauniešu priekšroku karjerai datorzinībā un informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, kur datorzinība ir visvairāk vēlamā augstākās izglītības apmaiņa. Tehniskās apmācības iniciatīvas tika ierosinātas, lai pārvarētu plaisu vidusskolā esošajiem studentiem tuvojoties augstākās izglītības ieejai, saskanēdami ar valdības sponsori zinātniski pētnieciskas programmas, kas vērstas uz lasītāju skaita samazināšanu un augstskolu reģistrēšanu veicināšanu.
Galvenie jautājumi un atbildes:
1. Kādas ir galvenās problēmas, ar kurām saskaras Brazīlijas izglītības darbinieki, integrējot tehnoloģijas un AI izglītībā?
– Problēmas: Kreisā interneta pieslēguma trūkums skolās, nepietiekama skolotāju apmācība digitālajos rīkos, studentu iesaistīšanās problēmas, ierobežota piekļuve jaunākajām tehnoloģijām, skolēnu samazinātie pacietības un problēmrisināšanas prasmes sakarā ar atkarību no ātrajām informācijas avotiem.
2. Kā atšķiras tehnoloģisko resursu pieejamība Brazīlijas skolās?
– Pieejamība: 45,7% skolotāju ziņoja, ka viņu skolas bija nepieciešamās tehnoloģijas, savukārt 7% saskārās ar pilnīgu šādu resursu trūkumu.
3. Kāda ir tehnoloģijas ietekme uz studentu uzvedību klasē?
– Ietekme: Novirzīšanās gadījumu pieaugums un potenciāla neatbilstība izglītības sniegšanas metodēm un studentu gaidām.
4. Kāpēc Brazīlijas jauniešiem ir liela interese par tehnoloģiju izglītību?
– Interese: Veiksmīgu karjeru iespējas strauji augošajās datoru, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarēs iespējams nosaka studentu priekšroku.
5. Kādas iniciatīvas tiek ierosinātas, lai atbalstītu vidusskolu studentu pāreju uz augstāko izglītību tehnoloģiju jomā?
– Iniciatīvas: Tehniskas apmācības programmas un valdības atbalstītas finansiālas stimulēšanas programmas tiek plānotas, lai samazinātu skolēnu izstāšanās līmeņus un veicinātu augstskolu reģistrāciju.
Priekšrocības un trūkumi tehnoloģijās izglītībā:
Priekšrocības:
– Veicina mācīšanos ar interaktīviem un iesaistošiem rīkiem.
– Nodrošina piekļuvi plašam resursu un informācijas klāstam.
– Sagatavo studentus tehnoloģiju vēlamo nākotni darba tirgū.
– Atvieglo personalizēto mācīšanos un dažādu mācību stilu pielāgošanu.
Trūkumi:
– Var novest pie palielinātas novirzīšanās no studentu puses.
– Prasa ievērojamu ieguldījumu infrastruktūrā un nepārtrauktā atjaunošanā.
– Pasliktina digitālo plaisu, ja piekļuve tehnoloģijai nav taisnīga.
– Prasa nepārtrauktu profesionālo attīstību izglītības darbiniekiem, lai efektīvi integrētu tehnoloģiju.
Kontroverses un debatēs:
– Digitālā plaisa un nevienlīdzība tehnoloģiju pieejamībā var pastāvīgi pastiprināt sociālās nevienlīdzības izglītības rezultātus.
– Pastāv bažas par datu privātumu un drošību, izmantojot AI un tiešsaistes mācību platformas.
– Debates risina iespējamo kritisko domāšanas un problēmrisināšanas prasmju samazināšanos sakarā ar pārmērīgu tehnoloģijas atkarību.
Tiem, kas vēlas turpināt izpētīt šo tēmu, šeit ir daži saistītie saites:
– UNESCO: Globālās perspektīvas un iniciatīvas izglītības un tehnoloģijas jomā.
– The World Bank: Informācija par izglītības tehnoloģiju ieguldījumiem un politikām visā pasaulē.
– OECD: Pārskati un statistika par izglītību, ieskaitot tehnoloģiju izmantošanu klasēs.