Eiropas inovācija atpaliek no ASV: Norvēģijas ievērojamā valsts ieguldījumu fondā darbības vadītājs Nikolajs Tangens ir paudis bažas par Eiropas skromu darba etiku un ambīcijām salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tangens norādīja uz augošo plaisu starp abām kontinentiem, it īpaši attiecībā uz inovāciju un tehnoloģiskajiem panākumiem. 1,6 triljonu dolāru fondā lielāks uzsvars tiek likts uz tehnoloģiju gigantiem, kas ir veicinājis palielinātus amerikāņu ieguldījumus.
Atšķirīgas attieksmes pret risku: Saskaņā ar Tangena viedokli, Eiropas pieeja neveiksmēm un risku uzņemšanai ir mazāk izlaidīga nekā ASV, kur neveiksmīgam uzņēmējam joprojām ir iespējas panākumiem. Viņš arī minēja atšķirību darba un dzīves līdzsvarā, norādot, ka amerikāņi tendē darboties cietai un strādāt ilgāk.
Ieguldījumu stratēģijas neietekmē ASV politiku: Lai gan Amerikas vēlēšanu ietekme uz globālajiem tirgiem varētu būt nozīmīga, Tangens teica, ka fonda ilgtermiņa ieguldījumu stratēģija galvenajās ASV uzņēmumos paliek nemainīga. Fonda ASV aktīvi ir gandrīz sasniedzis pusi no tā kopējā akciju portfeļa.
Regulējums pret inovāciju: Tangens arī komentēja izpildnieku saskarsmes ar Eiropā uzņēmējdarbu ierobežojošajiem noteikumiem, salīdzinot to ar ASV brīvāka stila vidi, kas veicina ātrus tehno inovāciju attīstību, piemēram, mākslīgā intelekta jomā.
ESG bažas: Visbeidzot, naftas fonds ir sācis aktīvi iesaistīties vides, sociālo un pārvaldības (ESG) jautājumos, pat iebilstot pret savām lielākajām investīcijām gadskārtējās sapulcēs. Ar ESG pretreakciju ASV pieaugot, Tangens norādīja fonda uzmanīgu pieeju aktivismam, nodrošinot, ka viņi izvēlas cīņas gudri. Neraugoties uz spiedieniem, Tangens uzskata, ka fonda unikālajā pozīcijā ir izteikt viedokli šajā jomā, atbalstīti ar sabiedrībai konservatīvu klientu bāzi.
Eiropas cīņa ar uzņēmējdarbību un inovācijām: Eiropa vēsturiski ir bijusi zinātniskā un rūpnieciskā progresā priekšgalā, taču daudzi eksperti piekrīt Nicolai Tangen, ka kontinents tagad saskaras ar grūtībām saglabāt šo mantojumu, it īpaši, salīdzinot to ar dinamisko un ļoti inovatīvo tehnoloģiju sektoru ASV. Daļa šīs uztveres rodas no Silīcija ielejas panākumu stāstiem, kas ir kļuvusi par sinonīmu augsta riska, augsta ienākuma uzņēmējdarbībai.
Darba un dzīves līdzsvars un produktivitāte: Notiek turpināta diskusija par attiecībām starp darba stundām un produktivitāti. Daži pētījumi liecina, ka eiropieši var būt produktīvāki stundu ziņā, neskatoties uz mazāk veiktiem darba stundām, kas komplicē vienkāršas darba etikas salīdzināšanas ideju.
Kultūras dažādība un biznesa prakses: Eiropas kultūra ir dažāda, un biznesa prakses, kā arī attieksmes pret darbu un inovāciju, ievērojami atšķiras starp dažādām valstīm. Kaut arī Tangena komentāri varētu būt aktuāli vispārējā Eiropas tendencēm, ir vērts atzīmēt, ka kontinentā pastāv augsta ambīciju un stingras darba ētikas centri.
Priekšrocības un trūkumi: Priekšrocības Eiropas pieejā var ietvert lielāku uzmanību darba un dzīves līdzsvarā, kas potenciāli vedīs pie laimīgāka darba ņēmēju pulka, un politikas, kas varētu veicināt ilgtspējīgākas uzņēmējdarbības prakses. Fokuss uz sociālo labklājību un vides jautājumiem arī atbalsta ESG jautājumu pieaugošo nozīmi investīciju lēmumos, kas saskan ar globālajiem tendencēm uz ilgtspējību.
Primārā trūkums ir Eiropas potenciālais atpalicība konkurences jomā un nespēja veicināt videi ātri augt tehnoloģiju inovācijas un uzņēmējdarbības izaugsmes. Šī atpalicība varētu novest pie mazākas globālās nozīmes arvien vairāk tehnoloģiju virzītajā ekonomikā.
Galvenās izšķirīgās problēmas un kontroverses saistībā ar šo tēmu iekļauj:
– Pareizā līdzsvarošana: starp regulējumu un inovāciju ir būtiska problēma, jo pārmērīgs regulējums var nomākt inovāciju, bet pārmērīga neregulētība var novest pie izmantošanas, nevienlīdzības un vides kaitējuma.
– Smadzeņu aizplūšana: Eiropa riskē zaudēt talantīgus indivīdus uz ASV, kur tie varētu atrast lielāku finansiālu atbalstu un kultūru, kas veicina viņu ambiciozus projektus.
– Politiku saskaņošana: Politikas izstrāde, kas piemērota atšķirīgiem Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskajiem profiliem un kultūras attieksmēm pret darbu, ir pastāvīga problēma.
Saistīts un cienījams saistītais saite turpmākai izpētei:
Norges Bank – Norvēģijas centrālā banka, kas pārvalda Norvēģijas naftas fondu.
Kontroversiāli aspekti: Pastāv atšķirīgi viedokļi par to, kā vides, sociālā un pārvaldības (ESG) apsvērumi būtu jāiekļauj investīcijās. Daži apgalvo, ka fokuss uz ESG var uzlabot ilgtermiņa ieguldījumu atdevi, labāk pārvaldot riskus, savukārt citi argumentē, ka tas varētu būt veids, kā pārcenot, kas varētu uzlabot atdevi.
Svarīgi atzīmēt, ka, neskatoties uz Tangena paziņojumu plašo skatu uz abiem kontinentiem, tie atspoguļo vispārējās tendences un var nebūt vienlīdzīgi piemērojami visās nozarēs vai reģionos. Turklāt Eiropas pieeja sociālajai labklājībai un regulējumam atspoguļo dziļi iesakņotas vērtības, kas varētu pretestīties straujai pārmaiņai, pat ekonomikas konkurences apstākļos.