Nākotnes bibliotēkām paredzēts inovatīvs solis: Ievērojamais AI eksperts profesors Şahin Albayrak, atzīts par būtisku ieguldījumu mākslīgajā intelektā, ar plaši citētām publikācijām, ir veicis revolucionāru soli bibliotēku evolūcijā. Albayrak, dzimis Tunceli Nabimijes rajonā, pēc izcilām izglītības sākumu Turcijā, 1979. gadā devās uz Vāciju, lai turpinātu akadēmisko izaugsmi. Viņš sekmīgi pabeidza bakalaura un doktora studijas ar izcilību Tehniskajā Berlīnes Universitātē, iegūstot docenta nosaukumu. Viņa ekspertīze tika turpmāk pilnveidota ASV Stanforda Universitātes AI laboratorijā, kur viņš ieguva profesora titulu, būdams tikai 30 gadus vecs.
No AI laboratorijām līdz bibliotēku transformācijai: Atgriežoties Tehniskajā Berlīnes Universitātē, profesors Albayrak vadīja AI laboratoriju, kas darbojās kopīgi ar Deutsche Telekom, un pārvaldīja ievērojamu 2,5 miljardu eiro vērtu AI pētniecības projektu vācijā cīņā pret COVID-19. Pašlaik viņš ir iesaistīts AI sistēmu izstrādē dažādās nozarēs, tostarp veselības aprūpē, satiksmē, darbavietas drošībā un būtiski, bibliotēkās.
Albayraks uztver savas sistēmiski skalējamas AI risinājumus kā līdzekli, lai atbalstītu sabiedrības rūpniecību un komfortu. Viņa aktuālais projekts “Pasaules zināšanu centrs: Nākotnes bibliotēka Eiropā” fokusējas uz konvenciju parastās fiziskās piekļuves bibliotēkām revolucionēšanu.
Nākotnes AI vadītā bibliotēka: Albayraks vizionē nākotni, kur grāmatas pāriet no plauktiem uz digitālām cietajiem diskiem, informācija tiek sintezēta un nodrošināta ar AI palīdzību, un bibliotekāra loma attīstās līdz datu kurasosušanai, izmantojot AI iemātnes. Turklāt autortiesību likumi pielāgosies AI vajadzībām, ieviešot samaksas modelus uz lapu un diferencētas samaksas shēmas autoru īstenotām ar AI sistēmām.
Pašreizējā laika plānotajā izstrādē Albayraks prognozē, ka nākamajā desmitgadē globālās bibliotēkas būs aprīkotas ar AI tehnoloģijām, būtiski mainoties piekļuvei digitalizētai tekstu visu diennakti. Viņš uzsver, ka, lai gan bibliotekāra galvenais uzdevums mainīsies, profesija nebūs iznīcināta; tā vietā to nepieciešams papildināt, lai integrētos ar AI sistēmām. Albayraks vēlreiz atkārto, ka vienkārši digitalizātā informācija nenozīmē AI – nākotnes AI iesaistīsies subtilos sarunās un apkopotajos analīzē, būtiski uzlabojot profesionālo produktivitāti dažādās nozarēs.
Svarīgas jautājums un atbilžu:
– J: Kāds ir galvenais mērķis profesora Şahin Albayrak darbam ar AI bibliotēkās?
A: Galvenais mērķis ir revolucionēt bibliotēku darbību, integrējot AI sistēmas, lai pārvaldītu un kurasotu datus, uzlabotu piekļuvi digitalizētiem tekstiem un veicinātu pāreju no fiziskiem grāmatu plauktiem uz digitālu uzglabāšanu.
– J: Kā autortiesību likumi pielāgosies, lai piemērotu AI bibliotēkās?
A: Prognozēts, ka autortiesību likumi attīstīsies, lai atļautu jaunus maksas modeļus, piemēram, maksāt uz lapu shēmas un atšķirītas maksas plānus autoru arīstot ar AI sistēmām.
– J: Kāda būs bibliotekāru loma nākotnes AI vadītās bibliotēkās?
A: Bibliotekāri kļūs par datu kurasistiem, kuriem būs jāattīsta AI izpratne, lai integrētu AI sistēmas savā darbplūsmā, uzsvērūs nepieciešamību pēc papildināšanas, nevis profesijas padarījuma neesošums.
Svarīgās izaicinājumi un kontroverses:
– Privātuma un drošības aspekti: Lielu datu digitalizācijas un AI izmantošana bibliotēku pārvaldībai rada bažas par datu privātumu un drošību. Nodrošinot, ka lietotāju dati ir aizsargāti, nodrošinot piekļuvi informācijai, šī ir nozīmīga problēma.
– Nesamanīga piekļuve: Kontroversiāls jautājums ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi AI vadītajiem bibliotēkās resursiem cilvēkiem ar dažādu sociāli ekonomisko pamatzināšanu, it īpaši tiem, kam var trūkt vajadzīgās tehnoloģijas vai digitālās prasmes.
– Kultūras un sabiedrības ietekme: Jautājumi par to, kā AI integrēšana var ietekmēt bibliotēku kā kopienas telpu un cilvēku zināšanu apmaiņas centrus.
Priekšrocības un trūkumi:
– Priekšrocības:
– Paaugstināta piekļuve bibliotēkas materiāliem, nodrošinot 24/7 digitālās tekstu digitalizāciju.
– Uzlabotas meklēšanas un informācijas sintēzes spējas, ko piedzīvotu ar AI atbalspoqrnošanu.
– Potenciāli ietaupījumi no fizisko uzglabātavu un materiālu pārstrādes samazināšana.
– Lieliski atjaunināti un pielāgoti resursi, ko nodrošina inteliģentās sistēmas.
– Trūkumi:
– Tehnoloģijas novecošanas risks un nepieciešamība pastāvīgi atjaunot.
– Iespējama darba aizvietošanas risks vai izmaiņas, kas prasa papildu apmācības bibliotēkas personālam.
– Digitālais plaisas var paplašināties, ja noteiktās iedzīvotāju grupas paliek digitalizācijas atpalikumā.
Lai iegūtu papildu informāciju, saistītu ar AI izpēti un progresu, šeit ir divas uzticamas informācijas avotu, kas var sniegt plašākas ieskatu saistībā ar turpmāk minētajiem saitēm:
– Datorlingvistikas asociācija
– Mākslīgā intelekta attīstības asociācija