Kevin TopolskyEiropas Padome ir pieņēmusi svarīgu līgumu, kas vērsts uz cilvēktiesību, likuma un demokrātisko standartu ievērošanu, kad tiek izmantotas mākslīgā intelekta (AI) sistēmas. Šis notikums parāda Eiropas vadītāju pieaugošo bažu pēdējo gadu laikā saistībā ar AI regulēšanu dažādās nozarēs.
Vēl 2019. gadā ES sāka ar Ētikas vadlīnijām AI attīstībai, un šogad Eiropas Parlaments apstiprināja pamatnozīmīgu AI regulējumu. Divu gadu ilga smaga darba rezultātā speciālas komitejas, kurā iesaistīti sabiedriskais sektors, uzņēmumi un eksperti no 46 dalībvalstīm un 11 ne-dalībvalstīm, kulminācijā: tika izveidots šis pamatu konvencijas dokuments, kas paplašina iespēju līdzdalībai citām valstīm, kas nav ES dalībvalstis.
Šis līgums ir iekļaujošs un vērsts gan uz AI rīku izmantošanu valsts, gan nevalstiskajās jomās. Tas nosaka divus veidus, kā pusēm jāievēro tās principi un saistības: viens ir tieša saistība saskaņā ar konvencijas noteikumiem, vai kā alternatīvu pusēm var pieņemt dažādus pasākumus, kas nodrošina atbilstību, pilnībā ievērojot starptautiskās saistības attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātiju un likuma varu.
Līdz ar to, izskaidrots Eiropas oficiāļu paskaidrojums par šādu pieeju elastībai likumdošanā. Konvencijas pusēm ir jāievieš pasākumi identificēt, novērtēt, novērst un mazināt iespējamās AI saistītās risku, ieskaitot moratorijus, aizliegumus vai citus pasākumus, ja riski tiek uzskatīti par nesaderīgiem ar cilvēktiesību standartiem.
Būtībā līgums arī prasa dalībniekiem uzņemties atbildību par negatīvajām sekām un nodrošināt, ka AI sistēmas ievēro līdztiesību, nediskrimināciju un privātuma tiesības. Tas paredz, ka cilvēktiesību pārkāpumu upuriem, kas saistīti ar AI izmantošanu, jābūt piekļuvei tiesiskajai aizsardzībai.
