Ekspertu ieskats par starptautisko tiesību attīstību, atrodoties mākslīgā intelekta un datu uzglabāšanas attīstības vidū

Starptautiskā un ES tiesību zinātnes attīstība
Profesors Džanpaolo Marija Ruotolo, izcilu personību starptautiskajā un Eiropas Savienības tiesībā, vienlaicīgi veic daudzas ietekmīgas lomas. Viņš ir pilns profesors Fodžijas Universitātē un nodarbojas ar likumdošanu, spējot pārstāvēt klientus augstākajos tiesu instancēs. Ar bagātu akadēmisko pieredzi, kurā ietilpst doktora grāds no Neapolas Universitātes “Federico II” un vieslekcijas prestižās iestādēs, piemēram, Kingsas Koledžas Londonā, Ruotolo ir pieredzējis akadēmiķis un juridiskais praktiķis.

Mākslīgā intelekta regulēšana
Apgūstot tehnoloģijas potenciālās priekšrocības un riskus, Ruotolo uzskata, ka nepieciešama līdzsvarota mākslīgā intelekta regulēšana. Viņš norāda, ka globālie likumdevēji strauji rīkojas, lai izveidotu regulējošu pamatu šajā ātri attīstošajā jomā. Starptautiskie centieni ir iezīmēti ar nozīmīgām regulām, piemēram, Apvienoto Nāciju Ģenerālasamblejas rezolūciju 2024. gada 11. martā un Bletčijas pilsētas samita rezultātiem 2023. gada beigās. Šie pasākumi atspoguļo pāreju no nozares pašregulējuma uz stingrākiem un tradicionālākiem regulēšanas veidiem, kas paredzēti, lai aizsargātu indivīdu tiesības un novērstu ļaunprātīgu izmantošanu.

Mākslīgā intelekta loma tiesiskumā
Ruotolo ierosina, ka mākslīgais intelekts pagaidām nav sasniedzis cilvēka tiesnesu aizstāšanas punktu, nedz ir vēlams. Tomēr AI piedāvā atbalstu, izmantojot analīzi tehniskos jautājumos, starptautiskajā arbitražā un līgumu interpretācijā, veicinot taisnīgumu un neatkarību tiesu sistēmā.

Starptautiskās tiesības un mākoņkrātuve
Ruotolo uzskata, ka mākoņkrātuves visurienes rada izšķirīgus starptautisko tiesību izaicinājumus. Lai gan mākoņi tiek uztverti kā ‘noterritoriāli’, tie faktiski atrodas valstu robežās, kas sarežģī datu suverenitāti un drošību. Likumdošanas iestāžu piekļuve pārrobežu datiem, regulēto subjektu gadījumā, piemēram, Eiropas Padomes Konvencijai par kiberizmantas noziegumiem, kļūst sarežģīta, iesaistot ne- dalībvalstis, kas rezultātā rodas problemātiska teritoriālās jurisdikcijas un likumīgas jurisdikcijas konflikts.

Nekustāmo īpašumu zīmes (NFT) un juridiskās sekas
Ruotolo viedokļa, pieaugošais Nekustāmo īpašumu zīmju (NFT) potenciāls ir neapšaubāms. NFT izmanto blokķēdes tehnoloģiju, lai apliecinātu tiesības uz materiālām vai digitālām aktivitātēm. Sākotnēji asociējot ar kontrkultūras kustībām, NFT ir iekļuvis spēļu, mākslas un luksusa preču sfērās, radot sarežģītas juridiskas problēmas, kas krusto starptautiskās un privātās tiesību jomas. Šī tehnoloģija norāda uz jaunu līdz šim nesasniegto digitālās ainavas fronteri, kas ietekmē īpašumtiesības visās valstu robežās.

Starptautisko tiesību pielāgošana tehnoloģiskajam progresam
Starptautisko tiesību jomā pašlaik saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem saistībā ar tehnoloģiskajiem jauninājumiem, īpaši attiecībā uz mākslīgo intelektu (AI) un datu glabāšanu, piemēram, mākoņkrājumu. Rakstā nav minētas diskusijas zinātniskajās un juridiskajās aprindās par bezpilotu ieroču sistēmu ietekmi uz esošajiem humanitārajā likumdošanā noteikumiem un prasību iekļaušanu “digitālas tiesiskas darbības” standartos starptautiskos nolīgumos.

Svarīgie jautājumi un atbildes:
– Kā starptautiskās tiesības var risināt atbildību par lēmumiem, ko pieņem mākslīgo intelektu sistēmas?
Atbilde: Starptautiskās tiesības var risināt mākslīgo intelektu atbildību, izstrādājot skaidrus standartus un norādes, kas atzīst atbildību par mākslīgā intelekta izstrādātājiem, lietotājiem un, pēc iespējas, pašiem AI sistēmām.

– Kādas ir juridiskās un etiskās pārdomas attiecībā uz pārrobežu datu pārsūtīšanu un uzglabāšanu?
Raksta analīze: Mākoņkrātuves rada sarežģītus izaicinājumus attiecībā uz datu suverenitāti un drošību, īpaši tad, ja dati fiziski tiek saglabāti atšķirīgās valstu jurisdikcijās un pieejami pāri robežām.

Svarīgie izaicinājumi un kontroversijas:
Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir līdzsvara radīšana starp inovācijām un efektivitāti, ko rada AI un attīstītās datu uzglabāšanas sistēmas, un bažām par privātumu, valsts drošību un cilvēku tiesību aizsardzību. Turklāt neskaidrība par to, kā tradicionālie starptautisko tiesību principi attiecas uz telpu digitālajā pasaulē un digitālajiem aktīviem, piemēram, NFT, rada kontroversijas par jurisdikciju un izpildāmību.

Priekšrocības:
– AI var uzlabot juridiskās procesus un lēmumu pieņemšanas efektivitāti un konsistenci.
– Mākoņkrātuves piedāvā skalējamas un ekonomiski izdevīgas datu uzglabāšanas risinājumus.
– NFT piedāvā jaunu mehānismu tiesību apliecināšanai un tiesību pārsūtīšanai digitālajos un materiālajos aktīvos.

Nekārtības:
– AI var ievest nenoteiktības vai kļūdas, ja netiek pareizi projektēts un uzraudzīts.
– Starptautiskie datu uzglabāšanas pakalpojumi, izmantojot mākoņkrājumus, sarežģī juridisko jurisdikciju un datu aizsardzības likumus.
– NFT unikalitāte un tehniskā sarežģītība var radīt strīdus par īpašumtiesībām, ko esošie juridiskie pamati ir nepietiekami risināt.

Lai turpmāk izpētītu starptautisko tiesību un tās reakciju uz tehnoloģiskajiem pārmaiņām, apmeklējiet šīs tīmekļa vietnes:
Apvienotās Nācijas
Eiropas Padome
Starptautiskais Sarkanā Krusta komiteja
Pasaules Tirdzniecības organizācija

The source of the article is from the blog mgz.com.tw

Privacy policy
Contact