Microsofta aktīvais centiens pielāgot mākslīgā intelekta (AI) infrastruktūru Zviedrijā tika uzsvērts Stokholmā, kad uzņēmuma prezidents Brads Smits paziņoja par ievērojamu ieguldījumu stratēģiju. Smits atklāja plānu ieguldīt aptuveni 33,7 miljardus Zviedrijas kronu—kas ir ekvivalents 3 miljardiem eiro—palielinot mākoņu un AI teritorijas reģionā nākamo divu gadu laikā. Šī iniciatīva atspoguļo pieaugošo AI tehnoloģiju nozīmi digitālajā ainavā.
Diskusiju laikā Smits pievērsās ierobežotajai AI izmantošanai Eiropā vēlēšanu dezinformācijas kampaņās. Atšķiroties no pasaules tendencēm, kur AI un deepfake tehnoloģijas tiek arvien biežāk izmantotas vēlēšanās dažādās valstīs, piemēram, Indijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Pakistānā un Indonēzijā, nesenajās Eiropas vēlēšanās šķita, ka šādi manipulatīvi pasākumi ir mazāk izplatīti. Piemēram, vīrusu izplatītās deepfake videoieraksti Indijā, kurās Bollivudas aktieri kritizēja premjerministru un aicināja atbalstīt opozīciju, atklāja AI radītā satura potenciālās draudas.
Neskatoties uz skaidro risku, ko rada tehnoloģijas, piemēram, deepfake satura radīšana, kas paredzēta maldināšanai, Microsofta prezidents norādīja, ka Eiropas vēlēšanās nav konstatēts ievērojams AI vadīts dezinformācijas centiens. Smits mudināja piesardzībai, bet atzina, ka vēlēšanas vēl nav beigušās, liekot saprast nepieciešamību pēc pastāvīgas piesardzības.
Runājot par drošības jautājumiem, Smits minēja, ka Krievijas kiberaktivitātes šķiet vairāk koncentrētas uz Olimpiskajām spēlēm, nevis Eiropas politisko arenu, gaidāma detalizēta Microsofta ziņojuma publicēšana. Šis paziņojums bija saistīts ar ziņu par Starptautiskās Olimpiskās komitejas izslēgšanu Krieviju oktobrī, sakarā ar to, ka tika atzīti pašvaldību padomi, kas kontrolē Krievijas iekarojamo Ukrainas reģionu.
Eiropa gatavojas jaunajam regulējuma pamatnostādņu kopumam AI jomā, kas tiks ieviests jūnijā un kalpos kā regulējuma mēraukols šajā plaši izplatītajā tehnoloģijā, Microsofta nostāja demonstrē apņemšanos aizsargāt drošību un ētikas apsvērumus strauji augošajā AI jomā.
Iespējas un trūkumi saistībā ar AI un vēlēšanu dezinformāciju
Svarīgs uzdošans, kas rodas no šīs tēmas, ir kādā mērā mākslīgā intelekta var ietekmēt vēlēšanas un dezinformācijas izplatību. Ar jaunināto AI tehnoloģiju, piemēram, deepfake video un pielāgotas propagandas, iespējamā iejaukšanās demokrātiskajās procesos ir būtiska.
Svarīgākie izaicinājumi:
- AI regulēšana: Nodrošinot atbildīgu AI izstrādi un izmantošanu, neradot jaunas inovācijas, ir būtisks uzdevums. Jaunais ES regulējošais pamatnostādņu kopums ir centieni risināt šo izaicinājumu.
- Atklāšana un mazināšana: AI radītās dezinformācijas identificēšana un nekavējoties veiktās labošanas darbības ir sarežģītas. Jo AI kļūst aizvien sarežģītāks, atšķirt starp viltotu un patiesu saturu kļūst grūtāk.
- Publiska informētība: Sabiedrības informēšana par AI radītas dezinformācijas esamību un ietekmi ir svarīga, lai mazinātu šīs ietekmes kaitīgumu sabiedrībā.
- Kiberdrošība: Vēlēšanu infrastruktūras nodrošināšana pret kiberdraudiem, kas var izmantot AI tehnoloģijas, prasa pastāvīgu uzmanību un atjaunotas aizsardzības mehānismus.
The source of the article is from the blog publicsectortravel.org.uk