Ei tiešām:
Lai arī Eiropas Komisijas dažādās iniciatīvas kopš 2018. gada bija vērsts uz Mākslīgā intelekta (AI) ekosistēmu attīstības veicināšanu Eiropas Savienībā (ES), Eiropas Revīzijas palātas ziņojums atklāj, ka ES parāda zemāku veiktspēju salīdzinājumā ar globālajiem līderiem nozarē. Centieni paātrināt ieguldījumus AI ir palikuši atpakaļ salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu, kur privātie sektora ieguldījumi būtiski pārsniedz ES rādītājus.
Analīžu aplēses liecina, ka no 2018. līdz 2020. gadam investīciju atšķirība AI jomā starp ES un ASV ir vairāk nekā dubultojusies, ar ES atpalikumu par vairāk nekā 10 miljardiem eiro. Lai risinātu šo problēmu, Komisija ir izstrādājusi stratēģijas, kuru mērķis ir saskaņot AI attīstību visās dalībvalstīs. Tie ietver noteikumus, kas paredzēti AI risku izpētei, reglamentu izveidei un ieguldījumu palielināšanai. Tomēr šo pasākumu koordinēšanai ir trūcis saskaņots plānošanas process ar dalībvalstīm un sistēmiska pieeja ieguldījumu uzraudzībai.
ES saskaras ar izaicinājumiem globālajā sacīkstē par AI vadību. Privāto sektora ieguldījumi spēlē svarīgu lomu savienības iespēju paaugstināšanā, īpaši jaunajos sektoros, piemēram, robotika, lieli dati, mākoņskaitļošana, augstas veiktspējas skaitļošana, fotonika un neirozinātne. ES noteikto investīciju mērķis, kas ietver gan publiskos, gan privātos līdzekļus, ir 20 miljardi eiro gadā pēc 2020. gada, ar plāniem palielināt Savienības finansējumu turpmākajos gados.
Neskatoties uz šiem pasākumiem, ES AI investīciju mērķi ir palikuši neskaidri un nemainīgi kopš to ieviešanas 2018. gadā, norādot uz atšķirībām starp ambīcijām un esošās stratēģijas efektivitāti. Lai sasniegtu savus mērķus, ES ne tikai jāuzlabo sava pārvaldības instrumenti un ieguldījumu stratēģijas, bet arī jālabāk izmanto izpētes rezultātus komerciālai pielietošanai. Tas būtu būtisks, lai nodrošinātu tās nozīmi AI jomā līdz 2030. gadam, kad tā vēlas, lai 75% no uzņēmumiem izmantotu AI tehnoloģijas.
Galvenās jautājumu un atbilžu:
1. Kādēļ ES cīnās, lai konkurētu globālā AI ieguldījumu jomā?
ES cīņa ir saistāma ar dažādiem faktoriem, ieskaitot koordinācijas trūkumu ar dalībvalstīm, nepietiekamas un neefektīvas ieguldījumu stratēģijas, kā arī pamanāmu starpību starp publiskajiem un privātajiem sektora ieguldījumiem salīdzinājumā ar globālajiem līderiem kā ASV un Ķīna.
2. Kādi ir ES ieguldījumu mērķi AI jomā, un vai tie ir mainījušies?
ES noteiktie ieguldījumu mērķi ir vērsti uz gadu summu 20 miljardu eiro apjomā ieguldījumos AI no abiem publiskajiem un privātajiem fondiem pēc 2020. gada. Tomēr šie mērķi ir palikuši nemainīgi kopš to ieviešanas 2018. gadā, kas var norādīt uz to, ka ES stratēģija nav pietiekami saskaņota ar ātro tempu, ar kuru AI attīstās un notiek globālā konkurence.
3. Kādi ir izaicinājumi, ar ko ES saskaras, cenšoties sasniegt AI vadību?
Izaicinājumi ietver minēto ieguldījumu atšķirību, koordinācijas trūkumu un sistēmisku pieeju, neskaidrus ieguldījumu mērķi un pētījumu rezultātu nepietiekamu izmantošanu komerciāliem nolūkiem. Papildus reglamentējošiem rāmjiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu etisko AI attīstību, var darboties gan kā vadlīnija, gan kā šķērslis ātrai inovācijai atkarībā no to īstenošanas.
Galvenie izaicinājumi vai kontroverses:
1. Dalībvalstu koordinācija: Nozīmīgs izaicinājums ir nodrošināt sinerģiju un koordināciju starp ES dalībvalstīm, lai sasniegtu saskaņotu un efektīvu AI ieguldījumu stratēģiju.
2. Reglamentācijas un inovācijas līdzsvars: ES ir zināma ar savu uzmanību pret privātumu un etikas standartiem, piemēram, Vispārējo datu aizsardzības regulu (GDPR). Līdzsvara sasniegšana starp stingrām AI regulām un videi, kas veicina inovāciju, ir kontroversiāls un delikāts jautājums.
3. Publiskie pret privātajiem sektoriem ieguldījumi: Ir skaidrs, ka pastāviski ir dalība mērogā un ātrumā starp publiskajiem un privātajiem sektoriem veiktajiem ieguldījumiem, kurā pēdējie tiek uzskatīti par nespējīgiem sekot globālajiem konkurentiem.
Priekšrocības un trūkumi:
Priekšrocības:
– ES uzsvars uz ētisko AI var izveidot uzticamāku un ilgtspējīgāku AI ekosistēmu.
– Potenciālā sinerģija no vienotas pieejas var nodrošināt strauju sadarbību starp dalībvalstīm.
– Savienības finansējuma palielināšanās nākotnes gados liecina par apņemšanos pārvarēt pašreizējās nepilnības.
Trūkumi:
– ES pašreizējā stratēģija var būt pārāk stingra un lēna, lai pielāgotos ātrajām izmaiņām AI jomā.
– Neskaidrie ieguldījumu mērķi un zemā veiktspēja var novest pie pastāvīgas atpalicības salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu.
– Pārāk liela regulējuma var potenciāli ierobežot inovācijas iespējas un novērst privāto sektora ieguldījumus.
Lai uzzinātu vairāk par ES AI iniciatīvām un centieniem, kā arī saprast tās plašāko tehnoloģiju attīstības stratēģiju, izpētiet oficiālās vietnes, piemēram, Eiropas Komisijas digitālo stratēģiju vietnē Eiropas Komisija – Digitālā stratēģija un atbilstošos ziņojumus no Eiropas Revīzijas palātas vietnē Eiropas Revīzijas palāta. Šie saites nodrošina autoritatīvu informācijas avotu par tēmu un ir noderīgas ikvienam, kas vēlas iegrimt ES plānos un politikā par AI attīstību.
The source of the article is from the blog anexartiti.gr