Portorožā, Slovēnijā pašlaik notiek svarīga konference, ko organizē uzņēmums Tax-Fin-Lex un kas vērsta uz mākslīgā intelekta (AI) sistēmu daudzveidīgo izmantojumu dažādās nozarēs. Pasākuma gaitā uzmanības centrā ir dažādu AI pielietojumu izpēte gan sabiedriskajos pakalpojumos, gan ekonomiskajās sfērās, kā arī rūpīga ES un Slovēnijas regulatīvās vides izpēte.
Zlata Tavčar, Tax-Fin-Lex direktore, akcentēja nepieciešamību saprast nākamā ES likumdošanas jomu šajā dinamiskajā laukā un tās īstenošanas sekas dalībvalstīs, īpaši Slovēnijā. No datu aizsardzības līdz autortiesību jautājumiem AI saskaršanās tīkls bija būtiski nozīmīgs.
Marko Grobelnik no Jožef Stefana institūta UNESCO AI centra runāja par jaunākajiem AI attīstības virzieniem, uzsverot kritiskās jauno valodu saprašanas sistēmu, piemēram, GPT-3.5 un GPT-4, ieviešanu. Viņš aicināja izveidot regulējošu ietvaru, pievēršot uzmanību AI potenciālajiem draudiem, kas ir satraucoša parādība, kas atspoguļota nesen publicētā ANO uzsūtītajā ziņojumā par AI drošību.
Papildinot diskusiju, Tina Fokter no Freshfields Vīnē prezentēja ES likumdošanas pamatu digitālajai nākotnei. Viņa izklāstīja virkni statūtu un direktīvu, sākot no AI likuma līdz Ciberdrošības likumam, atspoguļojot ES nodomu pievērsties straujām AI attīstībām un netaisnīgai konkurencei.
Tajā pašā laikā Slovēnijas Digitālās transformācijas ministrijas pārstāvis Samo Zorc uzsvēra neziņas par jaunu regulējumu praktiskās ietekmes, ņemot vērā AI izsmalcināto ietekmi uz sabiedriskajām jomām.
Jelena Burnik no Informācijas komisāra pieskārās AI izaicinājumiem, līdzīgām sociālo tīklu rašanās gadījumam, tostarp datu apkopošanu no uzņēmumiem un to datu aizsardzības atbildībām. Intrigējošā ziņā ir tas, ka pētījumi liecina, ka 80% AI izmantošanas ietilpst esošajos personisko datu izmantošanas noteikumos, lai gan dažas jomas prasīs jaunus likumus.
Konference ietvēra praktisku pēcpusdienas sesiju, kurā tika apspriesti AI lomas likumdošanā, veselības aprūpē, publiskajā pārvaldē un publiskajā iepirkumā, diskutējot par AI lomu dzimumu līdztiesībā un diskriminācijā. Nākamajā dienā tiks pievērsta uzmanība AI izaicinājumiem nozarēs, piemēram, banku, apdrošināšanas, enerģētikas, intelektuālā īpašuma un informācijas drošības jomā.
Galvenās jautājums un atbildes:
1. Kāds ir ES AI regulējuma mērķis?
ES AI regulējuma mērķis ir izveidot likumdošanas ietvaru, kas nodrošina drošu un etisko mākslīgā intelekta attīstību un lietošanu. Tā mērķis ir aizsargāt pamattiesības un veicināt ekonomisko izaugsmi, nosakot standartus uzticamam un cilvēkcentriskam AI.
2. Kā regulējums varētu ietekmēt AI inovācijas ES?
Regulējums varētu radīt prognozējamāku vidi, kas veicina ieguldījumus un inovācijas AI jomā. Tomēr pastāv bažas, ka tas varētu ierobežot inovāciju, ja regulējums ir pārāk ierobežojošs vai slogotu uzņēmumus, īpaši jaunos uzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus.
3. Kādi ir galvenie izaicinājumi AI regulējumā?
Izaicinājumi ietver līdzsvarošanu starp inovāciju un etikas jautājumiem, ES uzņēmumu konkurences uzturēšanu, nodrošinot, lai regulējums būtu tehnoloģiski neitrāls un nākotnes drošs, tikt galā ar AI sistēmu sarežģītību, un nodrošinot, ka regulējums efektīvi tiek īstenots visās dalībvalstīs.
Galvenie izaicinājumi un kontroverses:
Viens no galvenajiem strīdīgiem jautājumiem ES AI regulējumā ir atrast līdzsvaru starp pilsoņu tiesību aizsardzību un tehnoloģiskās inovācijas veicināšanu. Lai arī politikas veidotāji cenšas noteikt skaidras vadlīnijas etiskam AI izmantojumam, pastāv risks, ka pārmērīgs regulējums varētu aizkavēt ES digitālo ekonomiku. Ir arī izaicinājums definēt AI tehnoloģijas un pielietojumus juridiskos termiņos to dažādās un attīstības raksturīgo dēļ. Turklāt pastāv debates par to, kā saskaņot valstu pieejas ar ES pamatregulējumu, ievērojot dalībvalstu suverenitāti.
Priekšrocības:
ES AI regulējumam var dot patērētājiem drošību, zinot, ka AI lietojumi atbilst augstiem etikas standartiem, ieskaitot privātuma un nediskriminācijas cieņu. Tas arī var novērst potenciāli kaitīgu AI izmantošanu un veicināt attīstītāju uzmanīšanos uz drošību un pārredzamību.
Trūkumi:
No otras puses, pārmērīgs regulējums var ierobežot inovācijas spējas un Eiropas uzņēmumu konkurētspēju globālā līmenī. Turklāt administratīvā sloga un regulējuma ievērošanas izmaksu dēļ tas var nomākt mazos un vidējos uzņēmumus, kuriem trūkst lielo korporāciju resursu.
Sīkāka informācija par AI attīstību un regulējumu ES ir pieejama oficiālo ES iestāžu tīmekļa vietnēs, kas nodarbojas ar digitālo pārveidi un AI ētiku:
– Eiropas Komisijas digitālais stratēģija: ec.europa.eu/digital-single-market
– Eiropas Savienības Cybersecurity aģentūra: enisa.europa.eu
– ES Pamattiesību aģentūra: fra.europa.eu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka šie URL novedīs uz plašiem, galvenajiem domēniem, nodrošinot sākumpunktu tiem, kuri interesējas par plašajiem aspektiem AI regulējumā un digitālās politikas ES jomā.