Mākslīgā intelekta (AI) jaunievedumi tiek arvien vairāk izmantoti Japānā, lai risinātu pieaugošo demences izaicinājumu. Vadošais amerikāņu uzņēmums “Darmiyan” šajā jomā izmanto savu AI tehnoloģiju, kura var paredzēt demences attīstību, analizējot smadzeņu skenējumu attēlus. Prognozējot, ka 2030. gadā Japānā varētu būt vairāk nekā 5 miljoni demences slimnieku, nekavējoties jānodrošina agrīnas atklāšanas sistēmas. Rīks, ko izveidojis “Darmiyan” un ko sauca par “BrainSee”, ir šīs centieniem priekšplānā. Galvenais mērķis ir atvieglot aprūpes slogu un samazināt veselības aprūpes izmaksas, iejaukoties slimības attīstības sākumposmā. Lai gan pārējā raksta detaļas ir paredzētas abonentam, tā uzsvērais jautājums skaidri liecina par AI nozīmi, risinot vienu no galvenajiem veselības problēmām, ar ko saskaras novecojošā sabiedrība Japānā.
Agrīna demences atklāšana un ārstēšana ir būtiska, jo tā var ievērojami uzlabot pacientu un viņu ģimeņu dzīves kvalitāti. Apspriežot reakciju uz diviem galvenajiem jautājumiem, AI spēj ātri un precīzi analizēt lielus datu kopumus, identificējot raksturīgus veidus, kas cilvēkiem var nebūt redzami. Tas var un var palīdzēt plānot nākotni gan pacientiem aprūpes un atbalsta jomā, gan veselības aprūpes sistēmai attiecībā uz resursiem un infrastruktūru.
Sausais fakts par Japānu uzskata par lietderīgu vietu šiem AI attīstījumiem, jo tās sabiedrība strauji noveco un piedzīvo lielu demences izplatību. Japānas valdība aktīvi meklē inovatīvus risinājumus, lai pārvaldītu novecošanas radītās veselības problēmas, padarot to auglīgu vidi AI lietojumam veselības aprūpē.
Viena no grūtībām AI ieviešanā demences noteikšanā ir pacientu datu privātuma un drošības nodrošināšana. Tā kā AI sistēmām ir nepieciešami lieli datu apjomi, lai mācītos un veiktu prognozes, pastāv risks, ka var tikt atklāta vai ļaunprātīgi izmantota jutīga personīgās veselības informācija.
Turklāt citi izaicinājumi ietver algoritmu nesamērību, kur AI sistēmas var darboties dažādos demogrāfiskos apstākļos. Tas var novest pie demogrāfiskajām atšķirībām veselības aprūpes rezultātos, ja to nepārvar.
Priekšrocības:
– Precizitāte: AI var papildināt ārstu spēju noteikt demences agrīnos simptomus ar augstāku precizitāti nekā tradicionālās metodes.
– Konsistence: AI sistēmas var nodrošināt konsekventas novērtējumus, samazinot svārstības, kas var rasties, veicot cilvēku vērtējumus.
– Mērogojamība: Kad ir izstrādāti, AI rīki, piemēram, BrainSee, var tikt palielināti, lai apstrādātu lielu skaitu skrīningu, tādējādi palīdzot lielākam pacientu skaitam.
Trūkumi:
– Izmaksas: Sākotnējā attīstība un ieviešanas izmaksas AI tehnoloģijā var būt būtiskas, un šādu inovatīvu rīku pieejamība visām veselības aprūpes sistēmām varētu būt satraucoša.
– Akceptēšana: AI iekļaušana klīniskajā praksē pieprasa akceptēšanu no medicīnas profesionāļu un pacientu puses, ko var apgrūtināt bažas par veselības aprūpes dehumanizāciju vai trūkumu uzticībā AI lēmumiem.
– Tehniskās ierobežojumi: AI ir tikpat labs kā datus, uz kuriem tas ir apmācīts, un nepietiekami vai slikti kvalitatīvi dati var novest pie neprecīziem prognozēšanas rezultātiem.
Lai iegūtu vairāk informācijas par AI inovācijām un veselības aprūpi Japānā, apmeklējiet šos saites:
– Japānas Veselības, Darba un Labklājības ministrija
– Medicīnas robotikas Japānas biedrība
– Japānas AI biedrība