Saruna par mākslīgo intelektu (AI) Itālijā un visā pasaulē turpina veicināt diskusijas par terminu “intelekts”, par kuru daži argumentē, ka tas tiek nepiemēroti izmantots AI kontekstā.
Intelekta patiesais nozīmējums, kas dziļi ierindots etimoloģijā, būtiski atšķiras no tā asociācijas ar AI. AI būtībā ir sistēmas mēģinājums tālēt cilvēku intelektu, optimizējot matemātiskos funkcijus, nevis iemiesojot patiesu intelektu.
Kopš tās koncepcionālā debija apmēram pirms 70 gadiem ASV konferencē, AI ir dramatiski attīstījusies. Viedie sistēmas šodien spēj ne tikai radīt valodas, bet arī veikt arvien sarežģītākas darbības. Īpaši jāmin OpenAI GPT (ģeneratīvā priekšapmācītais pārvērtnis) sērijas 5. iterācija, kas demonstrē neordināras verbālās prasmes, apzīmējot vēl uzlabotas un „cilvēku līdzīgas” funkcijas nākotnes versijās.
Lai gan AI ir pārvarējusi dziļāku mācīšanos, tā joprojām ir datu vākšanas secība, kas seko modeļa izstrādei un programmēšanai, pamatojoties uz matemātisko funkciju. Tā mērķis ir prognozēt uzdevumus, piemēram, sejas atpazīšanu un teksta ģenerēšanu—iespējas, kas būtiski atšķiras no cilvēka kognitīvās dziļās saprašanas.
Savukārt dabīgais intelekts ietver introspektīvu spēju, zināšanu, pieredzes un emociju sarežģītu asimilāciju—pašsaprotamo būtību, kas ļauj stratēģiskai domāšanai un starp personu mijiedarbībai.
Atšķirība starp dabisko un mākslīgo intelektu nav tikai semantikas jautājums vai tendencioza mēģinājuma saglabāt cilvēku centrētību mašīnu vecumā. Tā ir cenšanās uzturēt skaidru robežu attiecībā, kas nedrīkst būt apmānīta cilvēciskuma un mašīnu radītais darbu vienlīdzības labad.
Atgādinājums atbalsos Franza Kafkas domas, kas izteiktas vairāku gadu iepriekš, rādot paradoksu par dzīvnieku, kas ņem pēc saimnieka pēci un pats sevi sitot, lai iegūtu sajūtu kļūt par saimnieku—metafora par pienākumu diferencēt mūsu iedzimtās spējas no tiem, ko mēs mākslīgi inženierējuši.
Relevanti fakti, kas nav minēti rakstā
1. Itālija ir devis ieguldījumu AI jomā, veicot pētījumus un inovācijas robotikas un mašīnmācīšanā. Itāļu institūcijas, gan akadēmiskās, gan rūpnieciskās, piedalās starptautiskās sadarbībās, lai turpinātu AI attīstību.
2. Eiropas Savienība, kurai pieder Itālija, ir aktīvi darbojusies, lai regulētu AI, fokusējoties uz etikas jautājumiem un potenciālajām tendencēm AI sistēmās. ES pieeja attiecībā uz AI uzsver pārredzamības, atbildības un cilvēka uzraudzības nozīmi.
3. Visā pasaulē AI ir nebijis ietekmi uz darba tirgiem. Lai gan tas var optimizēt uzdevumus un paaugstināt efektivitāti, tas arī rada bažas par darbu aizstāšanu un darba nākotni. Debates par šo ietekmi ir īpaši aktīvas Itālijas darba diskursā.
4. Progresi AI un mašīnmācīšanās algoritmos ir noveduši pie mākslīga ģenerālā intelekta (AGI) pētījumu pieplūdums, cenšoties izveidot AI ar plašākām cilvēciskām kognitīvām spējām.
Galvenie jautājumi un atbildes:
– Kāds ir debates būtība par intelektu attiecībā uz AI?
Bieži AI tiek aprakstīta, izmantojot cilvēka intelekta terminus, kas ietver pašsapiņas, emocionālu saprašanu un pielāgojamu mācīšanos, kas patiesībā nav īpaši izstrādāts AI. Diskusija koncentrējas uz pamatisko atšķirību un potenciālajiem nesaprašanas gadījumiem, kas rodas, salīdzinot cilvēka intelektu ar mākslīgajiem sistēmām.
– Kā AI intepretācija par intelektu atšķiras no cilvēka pieredzes?
AI “intelekts” parasti koncentrējas uz paraugu atpazīšanu, statistisko analīzi un prognozēšanas spējām, kas trūkst introspekcijas dziļuma, apziņas un emocionālā konteksta, kas raksturo cilvēka intelektu.
Galvenie izaicinājumi vai kontroverses:
– Ētisks AI: Nodrošinot, ka AI sistēmas tiek izstrādātas un izmantotas ētiski, ir būtisks izaicinājums. Tas ietver potenciālo tendenču un ietekmes uz privātumu un sabiedrību risināšanu.
– Darbu aizstāšana: AI spēja automatizēt lomas, kas tradicionāli tiek veiktas cilvēku, rada bažas par nodarbinātības nākotni un nepieciešamību pārkvalificēt darbaspēku.
– AI pārvaldība: Lēmumu pieņemšana par to, kā reglamentēt AI no vietējiem likumiem līdz starptautiskai sadarbībai, izaicina likumdevējus un sabiedrību, īpaši tad, kad ir nepieciešams līdzsvars starp inovāciju un kontroli.
Priekšrocības un trūkumi:
– Priekšrocības: AI var ātri apstrādāt lielu datu apjomu un ir izcils veicot atkārtotas uzdevumus, uzlabojot ražīgumu vairāk dažādās nozarēs, piemēram, veselības aprūpē, finansēs un transportā.
– Trūkumi: AI trūkst empātijas un cilvēkiem raksturīgā konteksta niansētas izpratnes, kas var radīt problēmas situācijās, kas prasa morālas vērtības spriedumu vai emocionālo inteliģenci. Turklāt pastāv risks palielināt atkarību no tehnoloģijām, kas var novērtēt cilvēku prasmes.
Ieteicamie saistītie saišas:
– Eiropas Komisija: Mākslīgais Intelekts
– IBM Watson
– OpenAI