ASVBAI izstrādātājam no Amerikas Savienotajām Valstīm sekmēties juridiskie neveiksmes gan Dienvidkorejā, gan Japānā, neizdevoties panākt, lai viņa AI sistēmu atzītu par izgudrotāju patentu nolūkiem. Neskatoties uz šiem neveiksmēm, šis gadījums liecina par potenciālajām izmaiņām IP tiesību jomā, lai pielāgotos tehnoloģiju progresiem.
Japānā Tokijas apgabaltiesa noraidīja izstrādātāja prasību pret patentu biroja lēmumu, apstiprinot, ka saskaņā ar pašreizējiem likumiem izgudrotāji var būt tikai cilvēki. Stīvens Telers, Imagination Engines dibinātājs no Misūri, ASV, ir centies panākt, lai viņa AI sistēma, ko sauc par DABUS (Device for the Autonomous Bootstrapping of Unified Sentience), būtu reģistrēta kā izgudrotāja dažādu dizainu patentēšanā, tostarp dzērienu iepakojuma gadījumā.
Telers izaicināja Japānas Patentu biroja lēmumu, kas prasa cilvēcīgu izgudrotāju patentu pieteikumiem. Viņa juridiskie izaicinājumi Dienvidkorejā saskārās ar līdzīgiem rezultātiem, kur tiesas piekrita Dienvidkorejas Intelektuālā īpašuma biroja noraidījumam, norādot, ka AI nav tiesības tikt piešķirtiem patentu tiesībām, jo tas neatbilst cilvēka kritērijiem, kurus noteikuši esošie patentu likumi.
Lai gan ir neveiksmes, tiesu sistēmas minējums par reformām – tiesneši ierosina nacionālu dialogu, lai pārveidotu tiesiskās sistēmas, jo pašreizējās likumu interpretācijas nesaskata sociāli ekonomiskās izmaiņas, ko nes augstu attīstības aizvien AI izstrādei.
ASV un Apvienotajā Karalistē Telers ir piedzīvojis līdzīgus noraidījumus no augstākajām tiesām, abi apgalvojot, ka pašreizējā likumdošanā nepieciešami cilvēka izgudrotāji.
Lai arī pēc šiem juridiskajiem vilinājumiem daži profesionāļi norāda uz iespējamu sadarbības pieeju, kur patenti varētu tikt iesniegti kopā starp AI un cilvēciskiem izgudrotājiem. Juridiskie eksperti ierosina izmaiņas, ierindojot AIs kā rīkus izgudrošanas procesā, kas varētu apiet pašreizējās likumdošanas šķēršļus.
Notiekošā diskusija par mākslīgā intelekta lomu izgudrošanas procesā turpinās; diskusijas intensificējas par AI integrāciju esošo patentu struktūrās. Interesenti vienojas par cilvēka autorizēto izgudrojumu aizsardzību, izmantojot AI, bet vienlaikus uzsvēra steidzamo nepieciešamību pēc precīziem atšķirībām un ietverošiem likumiem, lai apmierinātu nākotnes tehnoloģisko inovāciju vajadzības. Pat ar pašreizējo pretstatu daudzi uzskata, ka šie gadījumi liecina par nenovēršamo pāreju intelektuālā īpašuma likumiem pielāgoties mainīgajai AI vadītajai radošumam ainai.
Svarīgie jautājumi un atbildes:
1. Kāda ir galvenā problēma ar AI kā izgudrotājiem?
Galvenā problēma ir tā, vai AI sistēmas var tikt atzītas par izgudrotājiem patentu pieteikumiem. Saskaņā ar esošajiem likumiem daudzos valstīs izgudrotājiem jābūt cilvēkiem; tāpēc AI atzīšana par izgudrotāju būtu būtiska izmaiņa likumu definīcijās un patentu likuma interpretācijā.
2. Kāpēc Stīvens Telers vēlas, lai viņa AI sistēmu atzītu par izgudrotāju?
Stīvens Telers vēlas, lai viņa AI sistēmu atzītu par izgudrotāju, lai atzītu sistēmas spēju autonomi radīt izgudrojumus. Turklāt, ja AI tiktu atzīts par izgudrotāju, tas potenciāli veicinātu lielākas inovācijas, veicinot autonomo AI sistēmu izsludināšanu un izmantošanu izgudrošanas procesā.
3. Kādas ir tiesiskās argumentācijas pret AI atzīšanu par izgudrotājiem?
Galvenais tiesiskais arguments ir koncentrēts uz ‘izgudrotāja’ definīciju. Esošie tiesiskie struktūras precizē, ka izgudrotājs ir jābūt cilvēkam. Šāda cilvēka centrisma redzējums balstās uz juridisko tradīcijām, kas uzskata, ka tikai persona ar pilnbriedu un juridisko stāvokli var turēt un nodot patentu tiesības.
Svarīgie izaicinājumi un kontroverses:
Daži no svarīgākajiem izaicinājumiem un kontroversēm, kas saistītas ar tēmu par AI kā izgudrotājiem, ietver šādus aspektus:
– Izgudrotājdarbības pārveidošana: Izgudrotājdarbības jēdziens būtu jāpārdefinē, lai iekļautu ne cilvēciskās būtnes, kas rada jautājumus par agresivitāti, īpašuma tiesībām un AI radīto patentu izpildi.
– IP īpašuma tiesības: Ja AI tiktu atzīta par izgudrotāju, būtu neapšaubāmi, kam pieder patentu tiesības – AI, tā izstrādātājs, īpašnieks vai lietotājs, kas uzsāka AI izgudrošanas procesu.
– Ekonomiskie un etiskie apsvērumi: Atļaujot AI kļūt par izgudrotāju, tas varētu ievērojami ietekmēt tirgu, iespējams aizstājot cilvēces izgudrotājus; turklāt ir etiski apsvērumi par atbildības un tiesiskās atbildības trūkumu AI.
Priekšrocības un trūkumi:
Priekšrocības:
– Inovāciju katalizators: AI atzīšana par izgudrotāju var veicināt inovācijas, veicinot progresīvu AI sistēmu izstrādi.
– Efektivitāte: AI var apstrādāt un analizēt datus ātrumā ar izteiktiem ātrumiem, potenciāli paātrinot izgudrojumu tempu.
Trūkumi:
– Darba vietu aizvietošana: Ja AI tiktu atzīts par izgudrotāju, tas varētu samazināt cilvēka inovatoru vērtību un novest pie darba vietu aizvietošanas.
– Juridiska sarežģītība: Būtu ievērojamas sarežģītības saistībā ar patentu tiesību piešķiršanu un izpildi, un noteikšanu, kurš ir atbildīgs par AI radītajiem izgudrojumiem.
Diskusija par AI un patentu tiesībām ir sarežģīta, iesaistot intelektuālā īpašuma tiesības, tehnoloģiskos progresus, juridisko interpretāciju un etiskos apsvērumus. Kad AI tehnoloģija turpina ātri attīstīties, tiesiskajai sistēmai varētu radīties lielākas grūtības atjaunot un pielāgot savas struktūras.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par mākslīgo intelektu un saistītajām tēmām, jūs varat sākt šādas galvenās jomas:
– Pasaules Intelektuālā Īpašuma organizācija (WIPO)
– Amerikas Savienoto Valstu patenta un zīmola birojs (USPTO)
– Japānas Patentu birojs (JPO)
– Dienvidkorejas Intelektuālā īpašuma birojs (KIPO)
Lūdzu, pārliecinieties, ka ievērojat katras vietnes noteikumus un nosacījumus, piekļūstot un izmantojot tās sniegtās informācijas.
The source of the article is from the blog xn--campiahoy-p6a.es