Mākslīgā intelekta attīstība paātrina ilgtspējas mērķu sasniegšanu
Cīņa pret klimata pārmaiņām ir ieguvusi spēcīgu sabiedroto mākslīgajā intelektā (AI), kas ir pierādījis savu spēju palīdzēt cilvēku pūlēs veicināt ilgtspējīgu attīstību. Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ir būtiska, jo laiks ir kritiski svarīgs, un AI sola būt nozīmīgs spēles mainītājs.
Lai gan mazāk nekā puse organizāciju pašlaik plāno sasniegt savus oglekļa neitralitātes mērķus līdz 2030. gadam, saskaņā ar 2023. gada Infrastruktūras pārejas uzraudzības ziņojumu, AI nosaka šīs tendences pārtraukšanas potenciālu. Jaunā pētījumā, ko publicējis žurnāls “Nature”, ir aprakstīta AI loma Ilgtspējīgā attīstības mērķu sasniegšanā, uzsvērti potenciālie aspekti un veiksmes nepieciešamie apsvērumi.
PricewaterhouseCoopers veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka AI varētu palīdzēt samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 0,9 līdz 2,4 gigatonnām līdz 2030. gadam, kas ir ekvivalents valstu gada emisijām, piemēram, Australijas, Kanādas un Japānas emisijām. Tas parāda, ka AI ne tikai veic lielas lēciens, bet arī stratēģiski paātrina un uzlabo mūsu pūles nozaru, piemēram, ražošanas, infrastruktūras un transporta, lai pārvarētu sarežģītos izaicinājumus ātrāk un lielā mērogā.
AI iespējams veicināt šo pārmaiņu caur vairākiem galvenajiem ceļiem:
Digitālie dvini inženieri veicina neto nulles nākotni: AI vadītie digitālie dvini spēlē būtisku lomu industriālās transformācijas procesā. Šie pilnveidoti reālo pasauli simulējoši modeļi ļauj inženieriem analizēt pagātnes datus un prognozēt nākotnes scenārijus, kas savukārt ļauj pieņemt datiem balstītus lēmumus, lai minimizētu reālās ietekmes.
Viedās infrastruktūras veicina ūdens ietaupījumu gudri: Ūdens resursu efektīvs pārvaldība ir būtiska, jo globālā pieprasījums pēc ūdens katru gadu pieaug par 1%. AI risinājumi, piemēram, tie, ko izmanto Zviedrijas ūdens uzņēmums VA SYD, ir būtiski ūdens noplūžu konstatēšanā un nodrošina gudrāku aktīvu pārvaldību, tādējādi saglabājot un labāk transportējot šo dārgo resursu.
Prognozētā uzturēšana nodrošina uzlabotu mobilitāti: AI vadītā prognozētā uzturēšana revolucionizē sarežģītu sistēmu pārvaldību, analizējot operatīvos datus, lai paredzētu un novērstu iespējamos problēmu, tādējādi samazinot darbības laiku un resursu patēriņu, palielinot sistēmas uzticamību un pievilcību ikdienas komutācijas dzelzceļa pakalpojumiem.
AI vadītie datu centra darbības optimizēti enerģijas taupīšanai: Atzīstot, ka AI ir enerģijas intensīva, jauninājumi turpina risināt šo jautājumu. Piemēram, Igaunijas Green energijas datu centri ir ieviesuši AI dzesēšanas pārvaldībā, paaugstinot efektivitāti par aptuveni 30%, nospiest vienu pogu, padarot to par vienu no ilgtspējīgākajiem datu centriem Baltijas reģionā.
Tālāk attīstoties, AI integrēšana vides stratēģijās sniedz nozīmīgu iespēju paātrināt pāreju uz ilgtspējīgāku un noturīgāku nākotni.
Spēcīgas jautājumu un atbilžu par AI lomu cīņā pret klimata pārmaiņām:
J: Kādu lomu AI spēlē CO2 emisiju samazināšanā?
A: AI veicina CO2 emisiju samazināšanu, optimizējot enerģijas izmantošanu dažādos sektoros, uzlabojot efektivitāti ražošanas procesos un ļaujot gudrāku resursu pārvaldību. Lielos datu kopumus analizējot, AI var atklāt modeļus un risinājumus, kas var novest pie zemākajām emisijām.
J: Kādas ir dažas konkrētas AI lietojumprogrammas ilgtspējas centienos?
A: Konkrēti piemēri ietver digitālos dvīnus industriālajai optimizācijai, AI vadīto viedās infrastruktūras ūdens pārvaldībai, prognozēto uzturēšanu transportsistēmu labiekārtošanai un enerģijas efektīvi izmantošanu datu centrās.
Svarīgie izaicinājumi un kontroverses:
Viena no galvenajām problēmām, kas saistītas ar AI, ņemot vērā klimata pārmaiņas, ir nodrošināt, lai pats AI tiktu radīts un izmantots ilgtspējīgi. Lai gan AI var optimizēt enerģijas izlietojumu, AI sistēmām nepieciešamais skaitīšanas process ir enerģijas intensīvs, kas varētu kompensēt dažus ieguvumus. Cita izaicinājuma puse ir digitālais splits, nelīdzsvarotu piekļuvi AI tehnoloģijām var nozīmēt, ka tās priekšrocības nav vispārēji jūtamas, tas var pasliktināt esošās nevienlīdzības.
Pastāv arī bažas par darbavietu aizstāvēšanu, tādējādi, kad AI kļūst arvien vairāk integrēta dažādos sektoros, būs nepieciešams atbalstīt un pārkvalificēt darbaspēku.
Priekšrocības:
AI var risināt sarežģītas vides problēmas lielā mērogā un ātrāk par cilvēkiem spēj. Piemēram, paredzot ekstrēmas laikapstākļu notikumus, optimizējot atjaunojamos enerģijas avotus un identificējot aizsardzības teritorijas. AI arī uzlabo lēmumu pieņemšanu, padarot ilgtspējīgas pūles efektīvākas.
Nepilnības:
Ja netiek ilgtspējīgi projektētas un vadītas, AI sistēmas var patērēt ievērojamu daudzumu enerģijas, veicinot tieši to problēmu, ko cenšas atrisināt. Turklāt vienlīdzīga piekļuve AI tehnoloģijām un datu lietošanas ētiskās izpausmes ir būtiskas problēmas.
Noslēgumā AI izpaužas kā stiprs sabiedrotais klimata cīņā, kad mērķi ir skaidri un darbības ir atbildīgas. Svarīgi ir, ka, izmantojot AI spēkus, mēs paliekam piesardzīgi attiecībā uz potenciālajām negatīvajām sekām un cenšamies tās mazināt.
Lai iegūtu papildinformāciju par AI saistībā ar ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām, apmeklējiet šajā jomā vadošo organizāciju tīmekļa vietnes, piemēram, Starptautiskais klimata pārmaiņu padome (IPCC) un AN Ilgtspējīgā attīstība.
The source of the article is from the blog agogs.sk