Nāve pārvarot ar attīstošo AI palīdzību
Ātrā tehnoloģiju attīstība mākslīgajā intelektā tuvina mūs sāpju mazināšanai pēc zaudējuma. Jauna tehnoloģiska uzvara sola mazināt iznīcības bailes, kas bieži seko nāvei. Tuvojoties nākotnei, AI varētu nodrošināt kontrolējamību pār nāvi, rūpīgi replicējot aizgājušā balsi, attēlu un manieres.
Šis būtisks tehnoloģiju lēciens plānoti izraisīs augstu veiksmi līdzīgu emulācijas rezultātu, kas neizšķirama no reālās dzīves. Tomēr šie AI vadītie radījumi, atsaucoties uz šiem kā “Skumju roboti”, neuzsāks patieso personas apziņu, kas ir mirusi. Tā vietā tie piedāvā nožēlošanā pamestajiem komfortu redzēt un sazināties ar zaudētā mīļotāja attēlojumu.
Potenciālie riski digitālā piemiņā
Neskatoties uz šiem mierinājumiem, eksperti brīdina par iespējamiem bīstamības avotiem. Pētniecība no Kembridžas universitātes brīdina, ka bez pienācīgi izstrādātiem drošības standartiem šāds AI varētu radīt psiholoģisku kaitējumu un radīt atstājušajiem apsēstas digitālas klātbūtnes.
Turklāt cilvēki, kas reģistrējas pie uzņēmumiem, lai pēc nāves tiktu virtuāli radīti, var nejauši izraisīt to pamesto ģimeņu, lai saņemtu nevēlamus paziņojumus. Kad uzņēmumi izmanto šos sarunu robotus, pastāv risks, ka izdzīvojušie tiks noglābti ar atgādinājumiem un atjauninājumiem — pievienojot papildu slāni sāpīgā laikā.
Svarīgās jautājums un atbildes
– J: Kādas galvenās izaicinājumu vai kontroverses ir saistītas ar AI vadīto emulāciju par mirušo?
A: Ir vairākas bailes, tostarp etiskās sekas saistībā ar “atsadarbības” cilvēku, psiholoģiskais ietekme uz pārējiem, mirušā datu privātums un potenciālais AI reprezentāciju ļaunprātīgs vai manipulēšana. Kritiķi argumentē, ka šie emulācijas var novērst aizkavēšanos, radīt neveselīgas piesaistes vai nepareizi parādīt mirušā domas un uzvedību.
– J: Kādas iespējamās priekšrocības ir, izmantojot AI emulēt mirušo?
A: Priekšrocības var ietvert komfortu un mierinājumu cilvēkiem, kas nožēlo, atmiņu un mantojumu saglabā dinamiskā veidā, kā arī piedāvā rīku aizvērtībai, ļaujot pēdējās sarunas vai izpausmes par mīlestību un pateicību, kas bija neiespējamas pirms nāves.
– J: Vai ir likumi vai regulējums, kas nosaka AI izmantošanu, lai emulētu mirušo?
A: Līdz šim likumi un regulējumi cīnās, lai pieturos līdzi tehnoloģijas tempam. Nav vispārēja juridiska regulējuma sistēma, kas specifiski paredzēta, lai risinātu AI emulāciju sarežģītības. Likumi par digitālajiem aktīviem un pēc nāves privātuma tiesībām pastāv dažur vietām, bet tie var nebūt pietiekami, lai risinātu specifiskās bažas, ko izraisījusi AI emulācija.
Svarīgie izaicinājumi un kontroverses
Digitālās pēcmūžības apsvēršana, kas atbalstīta ar AI, saskaras gan ar etiskiem, gan praktiskiem izaicinājumiem. Ētiskajā ziņā notiek ievērības cīņa par to, vai ir moralitāte radīt digitālu reprezentāciju, kas imitē cilvēku. Kritiķi argumentē, ka tā varētu tikt uzskatīta par uzbrukumu cilvēku dzīves un nāves svētībai, kā arī par iespējamu mirušā personas privātuma un vēlmju pārkāpumu, ja nav skaidri piekristi pirms nāves.
Praktiski rodas bažas par šo AI reprezentāciju precizitāti. Ja tās pamatā ir nepilnīgi vai pārprasto datus, tās var neattēlot cilvēka personību vai ticības pareizi. Ilgstošas iesaistes šīm reprezentācijām sekas ir nezināmas, piemēram, ilgstoša nožēlošana, atkarība vai neproti pārvietoties tālāk. Psiholoģiskajiem un socioloģiskajiem ekspertiem būs neparasti svarīgas lomas, jo šī tehnoloģija kļūst arvien izplatītāka.
Turklāt pastāv bažas par datu drošību un mirušā tiešsaistes klātbūtnes ļaunprātīgu izmantošanu. Identitātes zādzības risks, mirušā personas personības manipulācija krāpšanas nolūkiem vai AI izmantošana viltus dzeramajās krāpšanās gadījumos ir reāli draudi, kas prasa stingru regulatorisku uzraudzību un drošības pasākumus.
Priekšrocības un trūkumi
– Priekšrocības:
– Mierinājums pamestajiem, nodrošinot ilūziju par turpinātu mijiedarbību un klātbūtni.
– Mirušā atmiņas un mantojuma saglabāšana dinamiskā veidā.
– Potenciālā aizvērtība tiem, kas nav spējuši ar atrašanos uz vārdiem vai kam ir neatrisinātas problēmas ar aizgājušo.
– Trūkumi:
– Varētu aizkavēt dabīgo nožēlošanās procesu vai radīt ilgstošu psiholoģisku atkarību.
– Ētiskas šaubas par piekrišanu un personas attēlojumu, kas vairs nevar pieņemt lēmumus.
– Datusro drošība un mirušā digitālās reprezentācijas neautorizētas izmantošanas vai manipulācijas risks.
– Potenciāla emocionālā distrece, ko rada nevēlamas vai negaidītas mijiedarbības ar digitālu reprezentāciju.
Saistītie saites
Lai iegūtu tālāku lasīšanu un izpratni par plašāko mākslīgā intelekta ainu, kas padara šādas lietojumprogrammas iespējamām, apmeklējiet:
– AI Ētikas un pārvaldības jautājumi: www.aies-conference.com
– AI un skaitliskā psiholoģija: www.aaai.org
– Digitālā mantojuma un pēcmūžības pakalpojumi: www.digitaldeath.eu
– Informācija par datu drošību un privātumu: www.eff.org
Katrs no šiem saitēm ved uz domēnu ar informāciju, kas ir būtiska mākslīgā intelekta ētikai, digitālajam mantojumam, skaitliskajai psiholoģijai un datu drošībai, kas ir visatkritiskākā diskusiju par AI lomu emulējot mirušos.
The source of the article is from the blog girabetim.com.br