Pētnieka Ejal Aharoni no Džordžijas Valsts Universitātes veiktā nepieredzētā studija ir atklājusi pārsteidzošu tendenci: bieži vien mākslīgā intelekta (AI) morālo lēmumu radīšanas scenārijos tiek vērtēts kā etiskāks nekā cilvēki. Šī pētījuma rezultāti liek mums apšaubīt mūsu nākotnes attiecības ar tehnoloģijām.
IZETINALYZa AI morālās kompass aspekti tika veikti pamatojoties uz pieaugošo valodas modeļu popularitāti, piemēram, ChatGPT. Profesors Aharoni bija ieinteresēts, kā šīs tehnoloģijas varētu ietekmēt morālās izvēles, aptverot jomas no vides jautājumiem līdz tiesiskumam. Pētījums balstās uz filozofiskā Turinga testa pamatiem, ko izstrādāja Alans Turnings 20. gadsimtā.
Aharoni izstrādāja atjaunotu Turinga testa versiju, kas specifiski vērtēja etiskās spriedumus. Studenti un AI sniedza atbildes uz etiskiem jautājumiem, kas tika novērtēti neatkarīgi no šo atbilžu avota. Mērķis bija neitrāli novērtēt atbildes vērtību, inteliģenci un uzticamību.
Pētījuma atklājumi bija pārsteidzoši: ChatGPT atbilžu kvalitāte bija uzskatāma par augstāku nekā cilvēkam vairākos aspektos. Šī atklāsme, ko paziņoja spilgtā atklāšanas situācijā, norādīja, ka, lai gan dalībnieki varēja identificēt, kuras atbildes tika radītas ar AI palīdzību, viņi to darīja sakarā ar šo augsto līmeni, apšaubot iepriekšējo pieņēmumu par AI ierobežotību, kas bija ievērojama pirms desmit gadiem.
Šī AI spēja morālās domāšanas jomā potenciāli var pārveidot mūsu mijiedarbību ar tehnoloģijām. Aharoni uzsver nepieciešamību izprast AI lomu sabiedrībā, īpaši mijiedarbības gadījumā, kad cilvēki nav informēti par to, ka sazinās ar mašīnu.
Apgalvojums, ka AI var būt uzticamāks nekā cilvēki etisko spriedumu veidošanā, ir vēsturisks brīdis. Tas mudina pārdomāt mūsu atkarību no tehnoloģijām un tās līdzdalību uzņēmīgos lēmumos. Svarīgi ir saprast AI dinamiku un tā ietekmi uz sabiedrību, kad mēs kustamies nākotnē.
The source of the article is from the blog reporterosdelsur.com.mx