AI uzlabo kosmosa uzraudzību ar jauno 27 000 asteroidu atklāšanu
Nozīmīgi attīstoties kosmosa izpētei un drošībai, zinātniskā komanda ir ieguvusi ļoti labumu no ceļojuma mākslīgajā intelektā (AI). Izmantojot uzlabotu AI algoritmu ar piemērotu nosaukumu THOR (Tracklet-less Heliocentric Orbit Recovery), viņi atklājuši vairāk nekā 27 000 iepriekš neredzētu asteroidu, kas glūnēja arhīva naktsskaņu attēlos.
THORa ir izprotams caur filtru, kas satur vairāk nekā 400 000 arhīva debess attēlus, uzmanīgi atšķirot neskaidros kosmiskos ceļotājus, kas bija izvairījušies no iepriekšējās atklāšanas.
Šis dziļās mācīšanās rīks ir rūpīgi apmācīts ar vispārīgu datu kopu, kas ļauj tam rūpīgi atlasīt 1,7 miljardu individuālu gaismas punktu pa vienam teleskopiskam uzņēmumam.
Apvienojot šos gaismas punktus, kas redzami dažādos attēlos, algoritms veikli identificē tā paša objekta – lielākoties asteroida – viendabīgo trajektoriju, kā tas pārvietojas cauri kosmosam.
Uztveržu uzlabošana tuvu Zemes objektu meklēšanai
Izmantojot AI spēku, ne tikai pastiprina spēju izpētīt lielu daudzumu vēsturisko datu, bet arī virza procesu ar ātrumu un precizitāti, kas pārsniedz cilvēku iespējas. Zinātnieki izmantoja Google Cloud ietilpīgo datorspēku, kas atbalstīja viņu ambiciozo projektu imitēt tūkstošiem asteroidu orbītas.
Šī jaunā 27 000 asteroidu bagātība nostiprina esošo katalogu, pārsniedzot kopējo skaitu virs 1,3 miljoniem. Šo jaun atklāto debess ķermeņu starpā, aptuveni 150 atrodas gandrīz tuvu Zemes orbītā. Par laimi, šķiet, ka sadursmes kursi ar mūsu planētu nav tuvu.
Šis sasniegums parāda AI spēku kosmosa uzņēmumos, liekot saprast, ka potenciāli varētu atklāt vēl miljoniem asteroidu, ieskaitot potenciāli bīstamus. Zināšanas par to atrašanās vietām un trajektorijām ir būtiskas, lai izstrādātu novēršanas misijas, lai aizsargātu mūsu pasauli no postošiem uzplūdiem.
Skatoties uz zvaigznēm
Zinātnieku staļkas turpinās ar lielām cerībām uz nākamo Vera C. Rubin observatoriju Čīlē. Aprīkots ar gigantisko 8,4 metrus teleskopu, observatorija katru nakti veiks dienesta pārraugu dienestu par dienām. AI turpinātā atbalsts sola potenciāli dubultot esošo asteroidu skaitu, un paredzams, ka observatorija paplašinās katalogu par papildu 2,4 miljoniem asteroidu jau pirmajos astoņos mēnešos darbības.
Svarīgas jautājums un atbildes
Kā AI veicina asteroidu atklāšanu?
Mākslīgajai intelektam, it īpaši algoritmiem kā THOR, veicina asteroidu atklāšanu, ātri un precīzi apstrādājot un analizējot lielas daudzumu kosmosa attēlu kā arī parādot trajektorijas un modeļus no gaismas punktiem attēlos, AI var atklāt asteroidus, kas varētu būt palaiduši garām iepriekšējos analīzēs.
Kādas ir galvenās problēmas, kas saistītas ar AI izmantošanu kosmosa uzraudzībā?
Viena no galvenajām problēmām ir nodrošināt, ka AI algoritmi var precīzi atšķirt starp potenciālajiem asteroidiem un troksni vai citiem debesu objektiem vēlamo datu lielumā. Cita problēma ir nepieciešamība lielam skaitam aprēķinu jaudas un lielām, labi apzīmētām datu kopām, lai efektīvi pamācītu šos algoritmus.
Vai ir kontroverses, kas saistītas ar AI izmantošanu kosmosa izpētē?
Lai gan tas nav būtībā kontroversiāli, atkarība no AI izraisa debatēs par tehnoloģijas etisko izmantošanu, algoritmu potenciālajiem kļūdu un cilvēku lomu nākotnē kosmosa izpētē. Pārliecinoties, ka AI lēmumus var izskaidrot un saprast cilvēki, ir arī jautājums.
AI priekšrocības un trūkumi asteroidu atklāšanā
Priekšrocības:
– AI var apstrādāt lielas datu kopas ātrāk nekā cilvēku astronomi.
– Tas var atklāt iepriekš neredzamus objektus ar augstu precizitāti.
– AI paplašina mūsu spējas pārraudzīt tuvcēloņus un uzlabo planētas aizsardzību.
Trūkumi:
– AI prasa ievērojamus datorresursus un enerģiju.
– atkarība no datu kvalitātes: AI algoritmi ir tikai tik labi, cik tiek trenēti ar datiem.
– risks automatizācijas tendencē, kad cilvēki var pārmērīgi paļauties uz AI lēmumiem, neveicot pietiekamu analīzi.
Lai uzzinātu vairāk par kosmosa izpēti un mākslīgo intelektu, apmeklējiet attiecīgo kosmosa organizāciju un pētniecības iniciatīvu oficiālās mājas lapas:
– NASA
– Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA)
– Nacionālā Zinātņu fonda (NSF), kas finansē Vera C. Rubin observatoriju.
[Iegults]https://www.youtube.com/embed/6cj0yEcFYXE[/iegults]