AI uzlabo kosmosa uzraudzību ar 27 000 Jauniem Atrastiem Asteroīdiem
Signifikants solis kosmosa izpētē un drošībā, zinātniskās komandas ieguldījums mākslīgajā intelektā (AI) ir maksājis ļoti. Izmantojot uzlabotu AI algoritmu ar nosaukumu THOR (Tracklet-less Heliocentric Orbit Recovery), viņi ir atklājuši vairāk nekā 27 000 iepriekš neredzētus asteroīdus, kas slēpjušies arhīvkosmosa attēlos.
THOR ir izcērtisies pa vairāk nekā 400 000 arhīvkosmosa bildēm, prasmīgi atšķirot blāvus kosmiskos ceļotājus, kas bija izvairījušies no iepriekšējās atklāšanas. Šis dziļās mācīšanās rīks tika stingri apmācīts uz liela datu kopuma, kas ļāva tam rūpīgi izšķirt 1,7 miljardu individuālu gaismas punktu vienā teleskopiskā attēlā.
Savienojot šos gaismas punktus no dažādiem attēliem, algoritms prasmīgi identificē konsekvento ceļu, pa kuru tas pārvietojas tas pats objekts – lielākoties asteroīds – pārvietojas caur kosmosu.
Mezglotāja Meklēšanas Optimizācija Neaizmirstiet objektus
Izmantojot AI spēku, ne tikai tiek palielināta spēja analizēt lielus daudzumus vēsturisko datu, bet tas arī attaisno procesu ar ātrumu un precizitāti, kas tālu pārsniedz cilvēku spēju. Zinātnieki izmantoja Google Cloud izturīgo skaitļošanas jaudu, atbalstot savu iecerīgo projektu simulēt tūkstošiem asteroīdu orbītas.
Šis 27 000 asteroīdu bagātības krājums nostiprina esošo katalogu, palielinot kopējo skaitu līdz vairāk nekā 1,3 miljoniem. No šiem jaunajiem identificētajiem debesu ķermeņiem apmēram 150 nonāk ļoti tuvu Zemes orbītai. Par laimi, sadursme ar mūsu planētu nešķiet nenovēršama.
Šis sasniegums uzrāda AI jaudu kosmosa centienos, liekot ļaunprātīgi domāt par iespēju atrast vēl miljoniem asteroīdu, tostarp potenciāli bīstamiem. Zināšanas par to atrašanās vietu un trajektoriju ir svarīgas, lai izstrādātu atkāpšanās misijas, lai aizsargātu mūsu pasauli no posta.
Vērojot Zvaigznes
Zinātnieku rotaļa turpinās ar lielu nepacietību pret nākamo Vera C. Rubin Observatoriju Čīlē. Aprīkota ar gigantisku 8,4 metru teleskopu, observatorija ikvakara dosies apkopot dienos Ziemeļu debesīs vismaz pāri desmit gadu ilgas periodes. AI turpinātais atbalsts solās potenciāli dubultot pašreizējo asteroīdu skaitu, ar observatoriju prognozēto papildus 2,4 miljonu asteroīdu kataloga paplašinājumu tikai sešu mēnešu laikā.
Svarīgi Jautājumi un Atbildes
Kā AI ietekmē asteroīdu atklāšanu?
Mākslīgā intelekta, it īpaši algoritmu, piemēram, THOR, ieguldījums asteroīdu atklāšanā ir tāds, ka tas apstrādā un analizē lielas vēsturisku kosmosa attēlu datu par daudz ātrāk un precīzāk par cilvēkiem. Identificējot šablonus un trajektorijas no gaismas punktiem attēlos, AI var atklāt asteroīdus, kuri agrāk varētu būt tieši analizēti.
Kādas ir galvenās grūtības, kas saistītas ar AI izmantošanu kosmosa uzraudzībā?
Viena no galvenajām grūtībām ir nodrošināt, lai AI algoritmi varētu precīzi atšķirt potenciālos asteroīdus no trokšņa vai citu kosmisko objektu plašajos datu masīvos. Cita grūtība ir nepieciešamība pēc masīvās skaitļošanas jaudas un lieliem, labi marķētiem datu kopumiem, lai efektīvi apmācītu šos algoritmus.
Vai pastāv kontroverses, kas saistītas ar AI izmantošanu kosmosa izpētē?
Neskatoties uz to, ka pats par sevi nav kontroversiāli, atkarība no AI rada debates par tehnoloģijas ētisko izmantošanu, potenciālajām biasu algoritmu un cilvēku lomu nākotnē kosmosa izpētē. Tas arī ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka AI lēmumus var izskaidrot un saprast cilvēki.
AI priekšrocības un trūkumi asteroidu atklāšanā
Priekšrocības:
– AI var apstrādāt lielas datu kopas ātrāk nekā cilvēku astronomi.
– Tas var atklāt iepriekš nedēvētus objektus ar augstu precizitātes līmeni.
– AI paplašina mūsu spējas uzraudzīt tuvējās aiz zemes esošās lietas un uzlabo planētu aizsardzību.
Trūkumi:
– AI prasa ievērojamas skaitļošanas resursus un enerģiju.
– Atkarība no datu kvalitātes: AI algoritmi ir tik labi, cik dati, par kuriem tie tiek apmācīti.
– Automatizācijas nobīde risks, kur cilvēki var pārmērīgi paļauties uz AI lēmumiem bez pienācīgas pārbaudes.
Lai uzzinātu vairāk par kosmosa izpēti un mākslīgo intelektu, apmeklējiet attiecīgu kosmosa organizāciju un pētniecības iniciatīvu oficiālās vietnes:
– NASA
– Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA)
– Nacionālās Zinātņu fonda (NSF), kas finansē Vera C. Rubin observatoriju.