Pārsteidzoša vairākums—80%—uzņēmumu un organizāciju ir paudusi bažas par iespējamajām problēmām saistībā ar mākslīgā intelekta atpazīšanu kā izgudrotāju nesenā aptaujā, ko veica ekspertu komisija patentu birojā. Bažas rodas no iespējamības, ka ne pārbaudīti izgudrojumi var būt plaši izplatīti.
Mākslīgā intelekta ātrs attīstības tempa pieaugums liecina par patentu iesniegumu palielināšanos mākslīgā intelekta atbalstītiem izgudrojumiem. Lai noteiktu noskaņojumu, paneļa dalībnieki aptaujāja 125 uzņēmumus un pētniecības iestādes ar pieredzi mākslīgā intelekta pielietojumos un patentos, no kuriem 41 atbildēja. Aptaujā tika iekļauta arī publicētā informācija un intervijas.
Mākslīgā intelekta izmantošana paplašinās dažādās jomās, piemēram, jaunu zāļu, izejvielu, dzērienu receptūru un arhitektūras dizaina priekšlikumu izstrādē. Tika konstatēts, ka 34% no šīm iestādēm izmanto mākslīgo intelektu izgudrojumu radošajā procesā, kas ir novedis pie patentu pieteikumu iesniegšanas.
Piemēram, materiālu izstrādes gadījumā mākslīgā intelekta potenciāli var paātrināt ātrumu un efektivitāti, prognozējot materiālu kombinācijas un ražošanas metodes ar vēlamo īpašību, visu no plaša datu apjoma, tādējādi izvairoties no atkārtotas eksperimentēšanas nepieciešamības.
Neskatoties uz priekšrocībām, daudzi respondenti ir piesardzīgi, norādot, ka mākslīgais intelekts ir “nepietiekams” un cilvēka verifikācija šobrīd joprojām ir nepieciešama.
Debāts par to, vai piešķirt patentu tiesības mākslīgā intelekta radītajiem izgudrojumiem, ir asas, un 80% respondenti ir uzmanīgi saistībā ar iespējamām sarežģījumu iespējām, ieskaitot nepārbaudītu izgudrojumu pieplūdumu un patentu izmeklēšanas gozuma paplašināšanos.
Secinājumā paneļa padoms iesaka nekavējoties mainīt patentu pārskatīšanas un apstiprināšanas politikas, bet atzīst nepieciešamību turpināt novērtēt piemērotu aizsardzību, jo mākslīgā intelekta tehnoloģija attīstās. Patentu birojs plāno turpmāk pētīt riskus, kas saistīti ar mākslīgi radītiem izgudrojumiem.
Mākslīgā intelekta kā izgudrotāju tēma ietver intelektuālā īpašuma tiesību un mākslīgā intelekta ātrās attīstības krustpunktu. Svarīgas uzdotās jautājuma un izaicinājumi, kas rodas, ietver izgudrotāja definīciju, sekas intelektuālā īpašuma tiesībām un patentu biroju spēju pielāgoties tehnoloģiskajām izmaiņām.
Svarīgie aspekti, ko ņemt vērā, ir:
Svarīgie jautājumi un atbildes:
– Vai mākslīgais intelekts var tikt uzskatīts par izgudrotāju? Pašreizējais patentu likums daudzās juridiskās sistēmās balstās uz cilvēka izgudrotājiem. Mākslīgā intelekta atpazīšana kā izgudrotājs apstrīd šo pamatjēdzienu.
– Kā mākslīgā intelekta izgudrotājums ietekmē intelektuālo īpašumu īpašniecību? Ja mākslīgais intelekts ir izgudrotājs, rodas jautājumi par to, kuram pieder izgudrojumu tiesības—mākslīgā intelekta lietotājam, īpašniekam, izstrādātājam vai pašam mākslīgajam intelektam?
– Kādas ir sekas jauninājumiem? Mākslīgā intelekta atpazīšana kā izgudrotājs var veicināt jauninājumus, nodrošinot jaunas iespējas izveidot jaunus veidus, vai arī sarežģīt inovāciju ekosistēmu un intelektuālā īpašuma pārvaldību.
Galvenie izaicinājumi un kontroverses:
– Tiesiskās regulējuma pielāgojumi: Esošie tiesiskie regulējumi neatbilst necilvēciskiem izgudrotājiem, tādēļ nepieciešami tiesību aktu un regulatīvie grozījumi.
– Ētiskās pārdomas: Patentu piešķiršana mākslīgi radītajiem izgudrojumiem raisa ētiskas bažas par cilvēka radošuma vērtību un mašīnu lomu sabiedrībā.
– Izgudrojuma izcelsmes verifikācija: Var būt izaicinājumi noskaidrot, vai izgudrojums patiesi radies no mākslīgā intelekta vai bija stipri ietekmēts ar cilvēka ieguldījumu.
Priekšrocības:
– Paaugstināta inovācija: Mākslīgais intelekts var apstrādāt milzīgu datu daudzumu, lai atrastu jaunus risinājumus un inovācijas ātrāk nekā cilvēka izgudrotāji.
– Efektivitāte: Mākslīgais intelekts var optimizēt izgudrošanas procesu, samazinot laiku un izmaksas, kas saistītas ar pētniecību un izstrādi, un, iespējams, izvairoties no plaša eksperimentācijas darbībām.
Trūkumi:
– Patentu pārpalikums: Ja netiek kontrolēts, mākslīgais intelekts var radīt milzīgu izgudrojumu skaitu, iespējams, pārņemot patentu sistēmas.
– Iespējama ietekme uz cilvēka radošumu: Mākslīgo intelektu aplūkojot kā izgudrotājus, tas var novērtēt cilvēka radošumu un var novest pie ekonomiskām un sociālām sekām cilvēka izgudrotājiem.
Lai iegūtu plašāku informāciju par mākslīgā intelekta lomu patentu tiesību praksē un izgudrotājstatusu, lasītāji var apmeklēt globālo intelektuālā īpašuma organizāciju tīmekļa vietnes, lai izprastu pašreizējos standartus un diskusijas šajā tēmā:
– Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO): WIPO
– Amerikas Savienoto Valstu Patentu un Preču zīmju birojs (USPTO): USPTO
– Eiropas Patentu birojs (EPO): EPO
Lasītāji var izmantot šos saites, lai uzturētos informēti par mainīgo raksturu saistībā ar patentiem un mākslīgā intelekta lomu šajā nozarē.
The source of the article is from the blog qhubo.com.ni