Dimitranas konferences un kultūras centrs tiks rīkots interesantais simpozijs par Robotiku un Mākslīgo Intelektu (AI) sestdien, 27. aprīlī, 17:00. Pasākumā tiks prezentētas nākotnes perspektīvas, iespējamības un izaicinājumi robotikas jomā, kā arī mākslīgā intelekta sistēmu izmantošana dažādos sektoros.
Nozīmīgi runātāji ietvers Dianu Voutyrakou, slaveno programmnodrošinājuma inženieri Robotu sistēmās, kura ir ieguvusi daudzas balvas no valsts un globālajiem robotikas konkursiem, un Dionīsi Theocharis, pieredzējušu fizikas skolotāju ar augstākām matemātikas izglītības grādiem, kurš arī ir atzīts par savu ieguldījumu Grieķijas Matemātikas Biedrībā.
Voutyrakou, elektro un datorzinātnes inženiere ar maģistra grādu Komputācijas biomedicīnā, pašlaik strādā pie savas doktora grāda Atēnu Nacionālajā un Kapodistrijas Universitātē, pētot dzimumu stereotipus robotikā un AI. Viņas prezentācija izpētīs robotikas nākotni dažādās jomās un apspriedīs AI sistēmu potenciālo izmantošanu izglītībā un būtisko prasmju attīstībā 21. gadsimtā.
No otras puses, Theocharis ir Mensa biedrs ar fona finanšu un banku vadībā, izglītības resursu satura veidotājs un doktorantūras kandidāts, kas fokusējas uz AI izmantošanu zinātnēs. Viņa uzstāšanās ietvers modernās AI rīkus, kas noderīgi gan izglītības nolūkos, gan tūrisma nozarē.
Šis simpozijs sola sniegt skaidras perspektīvas par robotiku, AI un to ietekmi uz mūsu strauji attīsto tehnoloģisko ainavu.
Galvenie izaicinājumi un kontroverses robotikā un AI:
Viena no galvenajām izaicinājumā robotikas un AI jomā ir etiskās tehnoloģiju attīstības sekas. Tā kā roboti un AI sistēmas arvien vairāk tiek integrētas mūsu ikdienas dzīvē, rodas jautājumi par privātumu, drošību, darba aizvietošanu un lēmumu pieņemšanas autonomiju.
Vēl viens nozīmīgs izaicinājums ir AI tehniskās ierobežojums izprast un interpretēt cilvēka emocijas un sociālās pazīmes, kas ir būtiskas veiksmīgai integrācijai sociālajos kontekstos. Turklāt taisnīguma nodrošināšana un nenovirzīšanās AI lēmumu pieņemšanā ir būtiska satraukuma joma, īpaši tad, ja šīs sistēmas tiek izmantotas pieņemšanas procesā, likuma izpildē un kredītu novērtēšanā.
Autonomo ieroču, pazīstamu arī kā “nāvējošie roboti”, kontroversiālā daba ir vēl viens debašu punkts. Iespēja, ka mašīnas varētu izlemt, uz kuru mērķēt militārajā kontekstā, rada būtiskas etiskas bažas un potenciālu neuzskaitāmu dzīvību zaudēt.
Kontroverses pastāv arī apstākļos apstākļos ap attīstību spēcīgajai AI jeb vispārīgajai AI, kas būtu spējīga saprast vai mācīties jebkuru intelektuālu uzdevumu, ko cilvēks var. Šī ideja ir satraucoša, jo tiek pacelta bažas par AI pārsniedzot cilvēka intelektu, kas ir pazīstams kā singularitāte, un ko tas nozīmētu cilvēka eksistences ziņā.
Priekšrocības un trūkumi:
Priekšrocības ietver robotikas un AI potenciālu veikt būtiskus uzlabojumus produktivitātē un efektivitātē dažādās nozarēs, no ražošanas līdz veselības aprūpei. AI var analizēt lielas datu kopas ātrāk nekā cilvēki, veicinot ātrākus pārtrūkumus tādās jomās kā narkotiku izstrāde un ģenētiskā pētniecība.
Turklāt robotiem un AI sistēmām ir priekšrocība strādāt bīstamos vidēs, samazinot risku cilvēku darbiniekiem nozarēs kā kodolenerģija vai dziļūdens izpēte. Tie arī var veicināt cilvēku kļūdu samazināšanu kritiskos lietojumos, piemēram, ķirurģiskie roboti operāciju zālēs.
Tomēr trūkumi ietver iespēju darba pazemināšanai, jo roboti un AI varētu aizstāt cilvēku darbu noteiktos uzdevumos, kas var novest pie bezdarba un ekonomiskas izjaukšanas. Pastāv arī bažas par emocionālās inteliģences trūkumu robotos, kā arī iespēju radīt atkarību no tehnoloģijām, kas var novest pie cilvēku kognitīvo spēju samazināšanās laika gaitā.
Arī datu privātuma jautājums ir trūkums, it īpaši attiecībā uz AI sistēmām, kas prasa lielas datu kopas darbībai un potenciāli pārkāpj individuālās privātuma tiesības.
Lai detalizētāk izpētītu tēmu, apsveriet šādas vietnes:
– IEEE – Elektrisko un elektronisko inženieriju institūts, lai iegūtu informāciju par tehnoloģiskajiem sasniegumiem un profesionālajiem standartiem AI un robotikas jomā.
– Robotikas rūpniecības asociācija (RIA) – Pamatorganizācija, kas reklamē robotikas nozari, drošības standartus un inovāciju.
– Kompjūtera lingvistikas asociācija (ACL) – Starptautiska zinātniskā biedrība tiem, kas strādā pie problēmām, kas saistās ar dabiskajām valodām un datorizēto apstrādi, kas šķērsojas ar AI pētniecību.
– Mākslīgā intelekta attīstības asociācija (AAAI) – Organizācija, kas veltīta mākslīgā intelekta zinātnei un atbildīgai izmantošanai sabiedrībā.
Robotika un AI turpina būt svarīgas nozares, kas veido tehnoloģiju nākotni un kļuvušas par centrāliem diskusiju tematiem gan zinātniskajā sabiedrībā, gan sabiedrības vidē.
The source of the article is from the blog papodemusica.com