Norvēģijas digitalizācijas ministrs Karianas Tungs ir aicinājis ievērojami palielināt mākslīgā intelekta izmantošanu valsts sektorā, mērķējot uz 80% līdz 2025. gadam. Ministrs uzsvera AI potenciālu, lai revolucionētu nozares, atbrīvojot resursus kritiskākiem uzdevumiem. Aptuveni 25% no valdības aģentūrām pašlaik izmanto kādu veidu AI.
AI lietojums ir būtisks dažādās jomās, tostarp administratīvo procesu efektivizēšanā un medicīnisko diagnožu uzlabošanā, piemēram, nolasot MRI skatus. Šie piemēri atspoguļo AI efektivitāti publiskajās pakalpojumā. Tungs aicina nozarēm mācīties no organizācijām, kas veiksmīgi integrējušas AI savos darba procesos.
Tomēr kritiķi ir pauduši bažas par pavēli paātrināt AI izmantošanu. Izstrādātāja un sociālā komentētāja Kristīna Gormana ir izteikusi šaubas par AI izmantošanas virzību, norādot uz augsto enerģijas patēriņu un potenciālajām nepilnībām kontroles mehānismos, kas saistīti ar AI tehnoloģijām. Gormanas nostāja atgādina viņas izteikto viedokli agrāk šajā gadā par līdzīgām ieteikumām, ko izteicis Norvēģijas Uzņēmēju Konfederācija (NHO).
Saskanā ar ministres norādījumu, tehnoloģiju gigants Microsoft arī ir paudis atbalstu palielinātai AI izmantošanai. Microsoft Norvēģijas izpilddirektore Kristīne Dāla Šteidela uzsver AI potenciālu uzlabot konkurētspēju un produktivitāti. Kad tehnoloģija aug, Šteidela norāda, ka Norvēģijai ir iespēja būt priekšgalā, un brīdina, lai nekavētu ar tās pielietošanu. Viņa personīgi aicina izmantojam AI rīkus, piemēram, Copilot, lai veicinātu jaunus paradumus vadītājos.
Izaicinājumi un kontroverses:
Viens no būtiskiem izaicinājumiem, kas saistīts ar mākslīgā intelekta ieviešanu valsts sektorā, ir privātuma un datu aizsardzības nodrošināšana. Publiskās iestādes apstrādā jutīgu personīgo informāciju, un AI sistēmu integrācijai ir jāatbilst stingram datu aizsardzības regulējumam. Cita baža saistīta ar ētisko AI lietošanu un potenciālu diskriminācijai lēmumu pieņemšanas procesos, ja AI algoritmi netiek pienācīgi audzēti un transparenti.
Pastāv arī kontroversija par darba vietu pārvietošanu, ko izraisa AI automatizācija. Lai gan AI patiešām var atbrīvot resursus un uzlabot efektivitāti, tas arī var novest pie darba zaudēšanas jomās, kur mašīnas var aizstāt cilvēka darbu. Publisko sektora darbiniekiem var būt nepieciešams apgūt jaunas prasmes, lai pielāgotos maiņām darba vidē.
Galvenā ieguvums no AI izmantošanas publiskajos pakalpojumos ir iespēja optimizēt darbības, samazināt izmaksas un uzlabot pakalpojumu sniegšanu. AI var palīdzēt pieņemt informētākus lēmumus, analizējot lielus datu apjomus ātrāk nekā cilvēks. Tas var novest pie uzlabojumiem jomās, piemēram, veselības aprūdē, kur AI var palīdzēt diagnozes sniegšanā, vai administratīvās funkcijās, kur tas var automatizēt rutīnas uzdevumus.
No otras puses, trūkums var būt iepriekšējās izmaksas un infrastruktūras ieguldījumi, kas nepieciešami, lai ieviestu AI. Turklāt pārmērīga atkarība no tehnoloģijām var novest pie jaunu digitālās plaisas formācijas, kur kopienas ar mazāk piekļuves digitālajai infrastruktūrai paliek atpalikušas.
Svarīgi ir ņemt vērā šīs apsvērumus, apspriežot plašākus AI integrācijas publiskajā sektorā ietekmes aspektus. Lai iegūtu vairāk informācijas par to, kā dažādas valstis integrē AI savos publiskajos sektoros, OECD piedāvā resursus un informāciju par politiku un inovāciju, tostarp AI izmantošanu valdības pakalpojumos. Turklāt, lai plašāk izpētītu AI ietekmes un tā potenciālās izmantošanas jomas, entityes kā Pasaules Ekonomikas Forums diskutē par dažādiem mākslīgā intelekta aspektiem sabiedrībā, ieskaitot ētiskās un ekonomiskās sekas.
The source of the article is from the blog newyorkpostgazette.com