Ekspozenciālā mākslīgā inteliģence (AI) straujā izaugsme ievieš jaunu darba laika posmu, kuram raksturīga uzlabota produktivitāte un lielāka iespēja veikt sarežģītus un radošus uzdevumus. Neraugoties uz šo tehnoloģisko atzinumu, Vācijas publiskais sektors saskaras ar ievērojamiem kavējumiem digitālās transformācijas pieņemšanā, kurus rada atbilstības, datu aizsardzības un kiberdrošības likumi. Savā ES kolēģu pārbaudē Vācija joprojām atpaliek, saskaņā ar Eiropas Komisijas DESI 2023. gada ziņojumu, kuru nozīmīga līdere daļai ir Maltas un Somijas attiecībā uz digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem.
AI ir atslēga, kas veicina publisko pakalpojumu izkārtošanu, taču tā efektīvai ieviešanai nepieciešams piemēroti apbruņot darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām. Datu aizsardzības nepieciešamības pieauguma dēļ publiskajām iestādēm ir augstākas saistības nodrošināt personīgās informācijas aizsardzību. To apstiprina Alteryx izpēte “Nākotnes uzņēmums”, ziņojot, ka kiberdrošība un privātuma jautājumi turpina būt galvenās bažas.
Apzinoties šo digitālo pārmaiņu, iestādes atzīst, ka cilvēka kļūda bieži ir vaininieks datu pārkāpumu gadījumos. Verizon datu pārkāpumu izmeklējumu ziņojums 2024. gadā atklāja, ka šokējoša vairākums privātuma pārkāpumu saistīti ar cilvēka faktoriem, piemēram, nenozīmīgām kļūdām vai mērķtiecīgu pārkāpumu. Pretlīdzekļi šādiem ievainojumam ir pastāvīga izglītība un prasmju pilnveide.
Apzinoties steidzamību novērst digitālo prasmju plaisu, publisko sektora vadītāji virzās uz dažādu prasmju kopumu pār specializāciju, ar 71% vadītāju vērtējot plašo prasmju klāstu savā darbaspēkā. Alteryx pētījums papildus identificē AI tehnoloģiju prasmes kā galveno prasmi, pēc kurām vadītāji ilgojas, lai vadītu savas organizācijas nākotnē. Viņi uzskata, ka AI spēj pārvarēt ar datu piederību saistītās problēmas.
Neskatoties uz to, nepārtraukta apmācība ir būtiska, lai sagatavotu publisko sektoru AI ērai, it īpaši svarīgi aizsargāt jutīgos datus. Šādas izglītības pasākumus ievērojot likumīgās un etiskās normās, tiks audzināts uzticēšanās pret AI izmantojumu. Pielāgotas apmācības iniciatīvas, ieskaitot seminārus, tiešsaistes kursus un sertifikācijas programmas, kuru mērķis ir uzlabot atbildīgu AI rīku izmantošanu, ir būtiskas, pašu virzīties pretī arvien vairāk digitalizētam pārvaldības ainavai.
Aktuālie tirgus tendences:
1. Palielinās ieguldījumi AI tehnoloģijās publiskajā sektorā visā pasaulē, valdībām cenšoties uzlabot efektivitāti un pakalpojumu sniegšanu.
2. Pastiprināti tiek uzsvērta etisko AI sistēmu pamatu izveidošana, lai nodrošinātu skaidrību un atbildību AI lietojumā publiskajā sektorā.
3. Kā tendence parādās AI kā pakalpojums (AIaaS), kas ļauj publiskām iestādēm izmantot uzlabotas AI spējas, neprasot plašu esošu ekspertīzi.
4. Publiski privātie partnerattiecības kļūst arvien populārākas, jo valdības sadarbojas ar tehnoloģiju uzņēmumiem, lai veicinātu digitālo transformāciju.
5. Viedās pilsētas iniciatīvas integrē AI, lai uzlabotu publisko drošību, satiksmes vadību un ilgtspējīgu pilsētu attīstību.
Prognozes:
1. Saskaņā ar Gartner, līdz 2025. gadam vairāk nekā 50% valdības aģentūru būs veltījušas AI programmas, kurām mērķis ir palielināt darbības efektivitāti un pilsoņu pieredzi.
2. MarketsandMarkets veiktais pētījums prognozē, ka globālais valdības AI tirgus līdz 2025. gadam augusi ar > 17% kumulatīvo gadījumu procentuālo augšanu no 2020. līdz 2025. gadam.
Galvenie izaicinājumi un kontroverses:
– Nodrošināt datu privātumu un atbilstību regulējumiem, piemēram, Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (GDPR) paliek kā izaicinājums AI ieviešanai publiskajā sektorā.
– Adresēt bailes par darbu aizstāšanu automatizācijas dēļ, uzsvērot nepieciešamību uzlabot prasmes, lai pārvaldītu un strādātu kopā ar AI sistēmām.
– Kontroverses ap AI nepilnību un lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu, jo AI rīcieniem var būt būtiskas sekas pilsoņiem.
Svarīgie jautājumi:
– Kā publiskais sektors var panākt līdzsvaru starp AI izmantošanu, lai uzlabotu pakalpojumus, un personisko datu drošību?
– Kādas stratēģijas var izmantot, lai mazinātu ar biļešanu saistītos riskus un trūkumus AI sistēmās?
– Kā publiskais sektors var risināt prasmju plaisu un nodrošināt, ka tā darbaspēks ir aprīkots, lai efektīvi izmantotu AI tehnoloģijas?
Priekšrocības un trūkumi:
Priekšrocības:
– AI var ievērojami uzlabot publiskā sektora darbības efektivitāti, samazinot izmaksas un brīvajās cilvēka resursus, lai veiktu darbu ar lielāku vērtību.
– Uzlabots pakalpojumu sniegšanas līmenis, izmantojot AI, var novest pie labākas pilsoņu iesaistes un apmierinātības.
– AI var palīdzēt risināt sarežģītus sabiedrības izaicinājumus, piemēram, veselības aprūpes pārvaldība, transporta loģistika un vides monitoringa jautājumi.
Trūkumi:
– Pastāv risks, ka palielinās diskriminācija vai neitralitāte, ja AI sistēmas netiek rūpīgi monitorētas un veidotas tā, lai būtu taisnīgas visiem.
– Digitālais sadalījums var paplašināties, ja netiek nodrošināta attiecīgo pakalpojumu pieejamība, pamatojoties uz AI ieguvumiem.
– Augsti sākotnējie ieguldījumu izdevumi un nepārtraukta apkope AI sistēmām var būt šķērslis dažām publiskajām sektora iestādēm.
Lai gan AI nes katru ievērību, tas prasa apvienotus centienus prasmju uzlabošanā un ievērošanu etiskajos norādēs, lai pilnībā izmantotu tās priekšrocības. Šīs digitālās pārmaiņas nav bez savām izaicinājumiem, bet ar stratēģisku plānošanu un ieguldījumiem tās var vadīt uz efektīvāku, caurspīdīgāku un reaģējošāku publisko sektoru.
Lai iegūtu informāciju par AI politikām un iniciatīvām Eiropas līmenī, apmeklējiet Digitālā Eiropas programma lapu. Lai saņemtu jaunumus par AI un digitālo transformāciju Vācijas publiskajā sektorā, Federālās Ekonomikas un Enerģētikas ministrijā (BMWi) vietne var būt noderīgs resurss.