Musée national des beaux-arts du Québec (MNBAQ) modernizē muzeja pieredzi, izmantojot mākslīgo intelektu. Kopš marta apmeklētāji var dziļi iegrimt aptuveni desmit mākslas darbos no muzeja pastāvīgās kolekcijas, izmantojot sarunu veidā ietvertu AI aģentu, ko izveidojis sadarbībā ar franču uzņēmumu AskMona. Skenujot QR kodu pie mākslas darbiem, viesi uzsāk diskusijas par dažādiem jautājumiem, tostarp par mākslinieka radošo procesu un izmantotajiem materiāliem. Līdz vasarai šis funkcionalitāte paplašināsies līdz 20 darbiem, mērķējot uz iesaistīšanu un muzeja apmeklējuma bagātināšanu.
Muzeja AI izmantošana ir zīmīga par attīstības tendenci, kur tehnoloģijas satiek kultūru, piedāvājot personalizētu iesaistīšanos, pamatojoties uz lietotāja interesēm. Šī iniciatīva cenšas uzturēt apmeklētāju interesi ilgstošā laikā un nodrošināt vērtīgāku pieredzi.
Ģeneratīvā AI scēna ir apdzīva, prognozējot AI radītu ietekmētājpersonu parādīšanos digitālajā mārketingā. Ievērības cienīgs gadījums ir Anne Kerdi, virtuālā ietekmētāja, kas veicina tūrismu un kultūras pasākumus Bretaņā, Francijā, pulcējot sekotājus platformās kā Instagram un LinkedIn, būdama AI radījums.
Lai arī ģeneratīvā AI turpina attīstīties, ar lielajām platformām, piemēram, OpenAI’s ChatGPT, veicot vairākas iterācijas, konkurentu skaita pieaugums ir signāls par pārmaiņu un paplašināšanos AI jomā. Pašlaik lielākie konkurenti ir kļuvuši par jauniem dalībniekiem, tos kā Claude, Liner, un JanitorAI kāpjot augšup pa rangiem, ņemot vērā ekosistēmas pilnīgošanos.
OpenAI jaunā senzācija Sora lepojas ar spēju radīt video no teksta norādēm, demonstrējot lielu potenciālu tūrisma mārketinga vajadzībām. Tomēr zināma problēma “halucinācijas” joprojām ir satraucoša – saprotami rakstīts, bet faktiski nepareizs saturs, ko radījusi AI. Progresi tiek gatavoti, un ir gaidāmas jaunas atjaunināšanas versijas, kas plānotas izlaist līdz 2024. gada beigām, mērķējot uz šo precizitātes problēmu risināšanu.
Visbeidzot, ar pieaugošu AI radīto satura pieaugumu, etiskie apsvērumi un autortiesību likumi ir ļoti svarīgi. Lietotājiem vajadzētu būt informētiem par atbilstošu kredītu sniegšanu AI radītiem vizuāliem materiāliem tāpat kā viņi darītu ar tradicionāliem māksliniekiem vai fotogrāfiem, nodrošinot skaidrību un integritāti AI un radošajā telpā.
Pašreizējā tirgus tendences:
AI pielietošana mākslas un kultūras nozarēs ir daļa no plašākas tendences, kur digitālā inovācija tiek izmantota, lai piesaistītu jaunus auditorijas locekļus un uzlabotu muzeja apmeklējuma pieredzi. Interaktīvās tehnoloģijas, piemēram, paplašinātā realitāte (AR) un virtuālā realitāte (VR), arvien vairāk tiek apvienotas ar AI, lai radītu ieguldījusas izglītojošas vides. Kā redzams no MNBAQ piemēra, institūcijas izvēršas uz AI, lai nodrošinātu personalizētu izglītības saturu, kas pielāgojas individuālajām interesēm un mācību stilam.
Plašā tirgū AI rīki tiek izmantoti dažādās nozarēs, sākot no klientu apkalpošanas automatizācijas un datu analīzes līdz radošiem procesiem kā rakstīšana, mūzikas komponēšana un vizuālā māksla. Pieprasījums pēc AI radītiem satura ir pieaugošs, jo uzņēmumi meklē iesaistošākus veidus, kā mijiedarboties ar savu auditoriju.
Prognozes:
AI tirgus turpinās augt, jo tehnoloģijas attīstās un kļūst pieejamākas. Izglītībā izmantotā AI tiks prognozēts kļūt adaptīvākai, personalizētai un mērogojamai, iespējams, revolucionizējot izglītības satura piegādes un patēriņa veidu. Mākslas un kultūras jomā institūcijas iespējams pieņems AI ne tikai izglītības nolūkiem, bet arī mākslas darbu saglabāšanai, analizēšanai un atjaunošanai.
Izaicinājumu tūrisma nozarē varētu piedzīvot nozīmīgs ietekmi no AI attīstības, ar virtuālajām pieredzēm kļūstot arvien sarežģītākām, piedāvājot potenciāliem apmeklētājiem iespēju iepazīties ar galamērķiem pirms ceļojuma, tādējādi palīdzot viņiem plānot un pieņemt lēmumus.
Galvenie izaicinājumi vai kontroverses:
Viens no galvenajiem izaicinājumiem AI un mākslas krustpunktos ir AI radītā satura autentiskums un emocionālā saistība. Kritiķi argumentē, ka, lai gan AI var nodrošināt informāciju, tai var trūkt cilvēku skolotāju nodarbinātas nianses un emocijas. Turklāt pastāv bažas, ka AI veicina esošās tendences un neprecizitātes tā datu kopas, kas varētu izplatīt dezinformāciju.
Autortiesību pārkāpums ir vēl viens karsti debatēts temats, jo nav vienmēr skaidrs, kam pieder tiesības uz saturu, ko radījusi AI, īpaši tad, kad AI apmācības dati varētu ietvert autortiesību aizsargātus materiālus bez atļaujas. Neskaidrie plaisas starp AI radītu saturu un cilvēku radošumu rada grūtus jautājumus par intelektuālā īpašuma tiesībām.
Galvenie jautājumi saistīti ar tēmu:
1. Kā AI uzlabo izglītības pieredzi kultūras institūcijās, piemēram, muzejos?
2. Kādas juridiskas un etiskas problēmas radušās, izmantojot AI, lai radītu saturu mākslas pasaulē?
3. Vai AI tiešām spēj atkārtot cilvēku skolotāju un pedagogu sniegto zināšanu dziļumu un emocionālās saiknes?
Priekšrocības un trūkumi:
Priekšrocības:
– AI var iesaistīt apmeklētājus ar interaktīvu, personalizētu informāciju, potenciāli uzlabojot viņu izpratni un sajūtas par mākslas izstādēm.
– Muzeji var nodrošināt saturu vairākās valodās, padarot mākslu pieejamāku plašākai auditorijai.
– Tehnoloģija spēj apstrādāt ierobežotu skaitu vaicājumu, piedāvājot izglītības iespējas bez cilvēku darbinieku fiziskajām ierobežojumiem.
Trūkumi:
– Pieredze var šķist mazāk personīga vai emocionāli iesaistoša salīdzinājumā ar cilvēka interakciju.
– AI sistēmas var izplatīt tendences vai neprecizitātes, ja tās netiek uzmanīgi uzraudzītas un atjaunotas.
– Joprojām nav atrisinātas bažas par intelektuālā īpašuma tiesībām un AI radītā satura izmantošanu.
Saistītie saites:
Lai iegūtu papildu informāciju par AI izglītībā un mākslā, varat apmeklēt OpenAI un izpētīt viņu jaunākos pētījumus un projektus. Lai uzzinātu vairāk par kultūras un tehnoloģijas savienošanu, muzeji kā Musée national des beaux-arts du Québec ir piemēri institūcijām, kas ved ceļu digitālajai iesaistei.