ASV valdība aktīvi izskata potenciālos noteikumus mākslīgajai inteliģencei (AI), jo tehnoloģijas agrīvās izmantošanas rezultātā ir novērojama ievērojama darba produktivitātes palielināšanās. Iedvesmojošs piemērs ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Klarna, kurš paredz, ka tā AI asistents ievērojami palielinās peļņu, samazinot nepieciešamību pēc cilvēku klientu apkalpošanas aģentiem. Šis AI rīks, izmantojot OpenAI tehnoloģiju, demonstrē, kā automatizācija var ievērojami ietekmēt darba tirgus dinamiku.
Vienlaikus ASV likumdevēji sadarbojas ar AI nozares līderiem, lai izstrādātu efektīvas stratēģijas risku novērtēšanai un AI ieguvumu izmantošanai. Valdības pieeja, lai arī proaktīva, šķiet mazāk stingra salīdzinājumā ar ES regulatīvajiem pasākumiem, nodrošinot vairāk atbalstošu vidi inovācijai un uzņēmējdarbībai. ASV Senāta AI uzdevumu grupa jau ir pieņēmusi vairākus AI vērstus likumus, uzsvērtus pētniecību un risku mazināšanu.
AI lietojuma pieaugums ir atkārtoti aktualizējis bažas par darba vakanču radīšanu baltkrāsainajiem profesionāļiem, līdzīgi kā pagājušā gadsimta globalizācijas ietekme uz zilo krāsu darbu. Ņujorkas štats ir izvirzījis likumprojektu, kas ietver robota nodokli, mērķējot uz darba apjomu ietekmes no automatizācijas. Šis priekšlikums, kas pašlaik tiek pārskatīts, ir izraisījis diskusijas par fiskālajiem instrumentiem, kas vislabāk pielāgoti tehnoloģisko izaugsmes līdzsvarošanai ar sociāli ekonomisko labklājību, ar priekšlikumiem par mērenu nodokļu likmi.
Lai gan AI sola pārveidot ekonomisko ainu, eksperti uzskata, ka ir vēl laiks, pirms roboti pilnībā spēj atkārtot cilvēka darba funkcijas. Šī pārejas fāze sniedz politikas veidotājiem iespēju izstrādāt regulatīvo vidi, kas atbalsta inovācijas, sagatavojot sabiedrību jaunajam darba tirgum.
The source of the article is from the blog girabetim.com.br