Kā mākslīgā intelekta (AI) loma kļūst aizvien svarīgāka mūsu ikdienas dzīvē, nesenā pētījuma uzdevums gāja tālāk par tā eksaminēšanu, kā AI spēj apmierināt cilvēka psiholoģiskās vajadzības pēc empatijas un saprašanas. AI spēja sniegt emocionālu atbalstu tika izmēģināta pret neapmācītiem cilvēku kolēģiem, atklājot interesantus rezultātus.
AI izveidotās atsauksmes parādīja ievērojamu solījumu, liekot saņēmējiem justies atzītiem, bet šis efekts tika neitralizēts, kad saņēmēji uzzināja, ka atbalsts nāk no AI avota. Tas norāda uz dominējošu skepsi pret AI lomu jomās, kas tradicionāli ir cilvēku empatijas pārvaldītas. Neskatoties uz uzlabotu spēju noteikt emocionālās aizkustēšanās pazīmes un sniegt pārdomātas atbildes, AI apziņas trūkums un trūkst patiesas emocionālās pieredzes paliek būtisks šķērslis universālai apņemšanai.
Pētnieki iegrimst vienā aspektā: AI disciplinētajā pieejā konsultēšanā, kas izvairās pārāk pārņemt saņēmējus ar ieteikumiem, piedāvājot tā vietā mērītāku atbildi, kas tendē izraisīt cerību un samazināt izmisumu.
Tomēr saņēmēji izceļ ‘dīvainās ielejas’ reakciju, kad viņi atklāj, ka empātiskais atbalsts nāk no algoritma, atklājot AI-cilvēka emocionālās ainavas sarežģītību.
Pētījuma atklājumi nav aktuāli tikai tiem, kas interesējas par tehnoloģisko progresu un tā psiholoģiskajām ietekmēm, bet arī industrijām un pakalpojumiem, kas apsver AI integrāciju, lai uzlabotu lietotāju pieredzi un atbalstu. Laiks un pieaugoša ieradīšanās attieksmē pret AI varētu veicināt AI attīstību, iespējams ļaujot AI pildīt lomas, kas prasa empātiju un uztveri, kaut arī ar cilvēku uzraudzību, lai risinātu pašreiz redzamo reaktīvo noslieci.
Pretrunu un ētisko aspektu adresēšana
The source of the article is from the blog zaman.co.at