Mākslīgā intelekta (AI) izaugsme ir kļuvusi par vadījošu spēku dažādās nozarēs, tostarp naftas un gāzes nozarē. AI ir potenciāls veicināt produktivitātes un efektivitātes pieaugumu, taču ar to saistās arī būtisks jautājums: enerģijas patēriņš. Prasības pēc elektrības, ko rada AI programmas, ir milzīgas, radot izaicinājumus pārejai uz tīrākajiem energoresursiem.
Nesen veiktā studija, ko veica Nīderlandes zinātnieks, novērtēja, ka globālais AI tehnoloģiju elektrības patēriņš varētu sasniegt 85 līdz 134 teravatus stundā gadā. Lai iedzīvinātu šo skaitli, tas ir salīdzināms ar elektrības patēriņu kādā valstī, piemēram, Nīderlandē vai būtiskai daļai no globālā elektrības pieprasījuma. Tik liels enerģijas patēriņa pieaugums nevarētu tikt nodrošināts tikai ar atjaunojamajiem resursiem, piemēram, vēja un saules enerģiju. Tas prasītu gāzes un ogļu ražošanas jaudu paplašināšanu.
Problēma slēpjas informācijas apjomā, ko AI programmas ir jāapstrādā, lai efektīvi veiktu savas uzdevumu. Jo vairāk datu tās apkopo, jo gudrākas tās kļūst, bet tas nozīmē arī ievērojamu enerģijas patēriņa pieaugumu. Piemēram, ja Google pārietu uz savu meklēšanas dzinēju, kuru veidojušas ģeneratīvās AI tehnoloģijas, šī meklētāja enerģijas patēriņš varētu strauji pieaugt līdz 29 teravatstundām gadā.
Šis enerģijas pieprasījums radījusi izaicinājumus enerģijas pārejai uz zemākās oglekļa emisijas avotiem. AI lietošanas pieaugums paredz, ka tiks paplašināta gāzes ražošanas jauda, jo tas pašlaik ir efektīvākais avots, kas spēj nodrošināt uzticamu enerģiju 24/7. Šāda atkarība no ogļūdeņražiem ir pretrunā ar mērķi pārejai uz tīrākiem enerģijas avotiem un rada bažas starp pārejas uz tīrāku enerģiju aizstāvjus.
AI izaugsme arī pretrunā ar degrowth jēdzienu, kas ieteic samazinātu patēriņu un enerģijas izmantošanu. AI datu centri patērē ievērojamu enerģijas daudzumu, radot grūtības saskaņoties ar šo mērķi par zemāku enerģijas patēriņu. Tā kā AI turpina attīstīties un pieprasījums pēc lielajiem datu centriem palielinās, enerģijas efektivitātes panākšana kļūst sarežģītāka.
Lai gan AI piedāvā daudzus labumus un iespējas dažādām nozarēm, ieskaitot naftas un gāzes nozari, tās enerģijas pieprasījums rada būtisku dilemmu enerģijas pārejai. Līdzsvarot tehnoloģiskās progreses nepieciešamību ar mērķi samazināt oglekļa emisijas un enerģijas patēriņu ir sarežģīts izaicinājums, kas prasa inovatīvas risinājumus.
Bieži uzdotie jautājumi:
J: Cik elektrības patērē AI programmas?
A: AI programmas patērē milzīgas elektrības daudzības, ar novērtējumiem no miljoniem līdz miljardiem kilovatstundas gadā.
J: Vai atjaunojamie energoresursi var apmierināt AI enerģijas pieprasījumu?
A: Masveida enerģijas pieprasījums no AI programmām nevar tikt pilnībā nodrošināts ar atjaunojamajiem resursiem, piemēram, vēja un saules enerģiju. Tas prasa gāzes un ogļu ražošanas jaudu paplašināšanu.
J: Kā AI ietekmē enerģijas pāreju?
A: AI lietošanas pieaugums rada izaicinājumus enerģijas pārejai uz zemākās oglekļa avotiem. Tas balstās uz ogļūdeņradi, apgrūtinot progresu pārejā uz tīrākiem enerģijas avotiem.
J: Kas ir degrowth?
A: Degrowth ir koncepcija, kas ieteic samazināt patēriņu, ieskaitot zemāku enerģijas patēriņu, kā līdzekli, lai radītu ilgtspējīgākas ekonomikas.
J: Kādas ir AI radītās problēmas, lai panāktu enerģijas sadursmes?
A: LIelu datu centru pieaugošie enerģijas prasības AI pētniecībā padara grūti paātrināt caurlaidības izaugsmi, vienlaikus saglabājot enerģijas efektivitāti.
Avots:
Šķiet, ka nākotne būs neatņemama no AI izmantošanas dažādās nozarēs, un tās ietekme uz enerģijas patēriņu prasa radošus risinājumus, lai sasniegtu līdzsvaru starp tehnoloģiskajiem progresiem un vides ilgtspēju.
The source of the article is from the blog trebujena.net