Mūsdienu ātrajā pasaulē, kurā mēs dzīvojam, multitaskingam ir kļuvis par būtisku prasmi, lai būtu līdzi gan personīgajās, gan profesionālajās dzīvēs. Spēja vienlaicīgi pildīt vairākas uzdevumu bieži tiek slavēta kā produktivitātes un efektivitātes pazīme. Taču nesenās pētījumu izrāda, ka multitaskingam var nebūt tāda superspēka, par ko mēs agrāk domājām.
Pētījumi ir parādījuši, ka, lai gan mums var šķist, ka, veicot vairākus uzdevumus vienlaicīgi, mēs sasniegam vairāk, realitātē mūsu smadzenēm nav apmēramas šiem uzdevumiem. Kad mēs sadalām savu uzmanību starp dažādiem uzdevumiem, mūsu koncentrēšanās un sniegums cieš. Mūsu smadzenēm ir jātērē laiks, lai pārslēgtos starp uzdevumiem, kas rezultātā noved pie produktivitātes samazināšanās un pieaugošas kļūdu veikšanas iespējamības.
Turklāt pastāvīgs multitaskings var būt kaitējošs mūsu garīgajai veselībai un kopējai labklājībai. Kad mēs pastāvīgi pārslēdzamies no viena uzdevuma uz otru, mēs nekad nedodam sev iespēju pilnībā iesaistīties vienā aktivitātē. Mūsu prāti vienmēr ir steigā, un mums var būt grūti atslābināties un atpūsties. Nepārtrauktā spiediena dēļ darīt vairāk var arī veicināt stresa un izdegšanas sajūtu.
Kā tad mēs varam atrast līdzsvaru pasaulē, kas glorificē multitaskingu? Atbilde slēpjas prioritizācijā un koncentrēšanās. Ginstead, lai censtos izdarīt visu uzreiz, ir svarīgi identificēt visbūtiskākos uzdevumus un veltīt tiem mūsu pilnīgu uzmanību. Koncentrējoties uz vienu uzdevumu pa reizei, mēs varam maksimāli palielināt savas produktivitātes un radīt augstākas kvalitātes darbu.
Cits stratēģijas, lai cīnītos pret motivāciju multitaskot, ir uzmanības prakse. Pilnībā ieelpojot un esot apziņā par mūsu darbībām var palīdzēt mūsu smadzenēm trenēt savu uzmanību saglabāt pievēršanos pašreizējam uzdevumam. Uzmanības vingrinājumi, piemēram, dziļa elpošana vai meditācija, var tikt iekļauti mūsu ikdienas rutīnās, lai veicinātu koncentrēšanos un novērstu traucējumus.
Bieži uzdotie jautājumi:
J: Vai multitaskings vienmēr ir kaitīgs?
A: Lai gan multitaskings var šķist kā laika ietaupošanas tehnika, pētījumi liecina, ka tas bieži noved pie produktivitātes samazināšanās un stresa līmeņa paaugstināšanās. Svarīgi ir prioritizēt uzdevumus un koncentrēties uz vienu lietu pa reizei, lai sasniegtu optimālu sniegumu.
J: Vai multitaskings var ietekmēt garīgo veselību?
A: Pastāvīgs multitaskings var veicināt stresa sajūtas, izdegšanu un grūtības atslābināties. Nepārtrauktā nepieciešamība darīt vairāk var negatīvi ietekmēt mūsu garīgo labklājību.
J: Kā es varu atrast līdzsvaru starp multitaskingu un koncentrēšanos uz vienu uzdevumu?
A: Prioritizācija un uzmanības prakse ir atslēga. Identificējiet svarīgākos uzdevumus un veltiet tiem savu pilnīgu uzmanību. Veiciet uzmānības vingrinājumus, lai trenētu savas smadzenes saglabāt uzmanību un samazinātu traucējumus.
Galvenais atslēgas sadaļai:
– Multitasking
– Produktivitāte
– Efektivitāte
Avoti:
[1] Research Gate
The source of the article is from the blog foodnext.nl