Mākslīgais intelekts (MI) ir arvien vairāk izplatīts un progresējošs tehnoloģiju jomās. Kamēr MI rada lielu potenciālu medicīnas un zinātnes jomā, tas rada arī nopietnas bažas attiecībā uz biznesu, privātumu un personisko datu. Federālās valdības skaidru noteikumu neesamība ir licis dažām valstīm, ieskaitot Latviju, uzņemties iniciatīvu noteikt regulējumu ētiskai un likumīgai MI izmantošanai.
Latvijas Saeimas Inovāciju un tehnoloģiju kārta, kas sastāv no 60 likumdevējiem no abām – Demokrātiskās un Republikāņu – partijām, sadarbojas, lai izstrādātu visaptverošus noteikumus MI izmantošanas regulēšanai. Vadošais likumdevējs Giovanni Capriglione no Southlake, kas bija nozīmīgs attiecībā uz gaidāmo Teksasas Datus Privātumu un Drošības likumu, kārta cenšas izveidot vadlīnijas pirms nākamās likumdošanas sesijas.
Ir būtiski, lai Latvijas iedzīvotāji atzītu, ka MI drošību un sabiedrisko labumu nevar uzskatīt par pašsaprotamu. MI tehnoloģiju pieaugums paralēli saistās ar arvien lielāko spēku izmantošanas pieaugumu tīmeklī, izmantojot globālo savienojušo internetu, lai ekspluatētu personīgos datus, manipulētu politisko diskursu un veicinātu sašķeltību. MI pievienošana izraisa papildu bažas, it sevišķi attiecībā uz tendencioziem algoritmiem, nevajadzīgu izsekošanu un draudiem personīgajai brīvībai.
Lai panāktu līdzsvaru, kārtai jānodrošina, ka MI priekšrocības tiek maksimizētas, vienlaikus ieviešot aizsardzības pasākumus pret iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. Efektīvai likumdošanai nepieciešams īstenojams mehānisms, kas novērš un sodīs jebkādas pārkāpumus. Ir būtiski mācīties no kļūdām, kas tika pieļautas, pēdējās telekomunikāciju likuma redakcijā 1996. gadā, kad Amerikas Savienību aizsargāja no atbildības bez vēlākām atjauninājumiem, rezultātā radot atbildības trūkumu sociālo tīklu platformām un interneta vietnēm.
Balstoties uz pamatprincipiem, ko noteica Teksasas datu privātuma likums, ierosinātais MI likumdošanas priekšlikums būtu jādod priekšroka patērētāju kontrolei pār viņu datu izmantošanu un piedāvājums pieļauj vai pielāgot pārkāpumus uzticības gadījumos. Gan privātām kompānijām, gan valsts iestādēm ir jāievēro skaidras vadlīnijas attiecībā uz MI, saistītajiem algoritmiem un biometriskajiem datiem savos lēmumu pieņemšanas procesos.
Kamēr federālā valdība vēl nav pietiekami risinājusi MI regulēšanu, Latvija atzīst steidzamu nepieciešamību rīkoties. Iespējams, veidojot visaptverošus noteikumus, Latvija var novest gaismā atbildīgu un ētisku MI pieņemšanu valstī. Likumdevējiem jādod priekšroka teksiešu interesēm un labklājībai, veidojot MI nākotni.
Bieži uzdotie jautājumi
1. Kāds ir mākslīgā intelekta potenciāls Latvijā?
Mākslīgais intelekts Latvijā rada iespējas gan medicīnas, gan biznesa jomās, atverot jaunas iespējas inovācijām un efektivitātei.
2. Kādas ir galvenās bažas attiecībā uz mākslīgo intelektu un privātumu?
Galvenās bažas ietver tendenciozos algoritmus, nevajadzīgu datu izsekošanu un potenciālas draudus personīgajai brīvībai un datu aizsardzībai.
3. Kā Latvija plāno uzņemties vadību mākslīgā intelekta regulēšanā?
Latvija, līdzīgi kā citiem federāciju dalībniekiem, cenšas proaktīvi izveidot skaidrus noteikumus un vadlīnijas, lai veicinātu atbildīgu un ētisku mākslīgā intelekta izmantošanu valstī.
The source of the article is from the blog lanoticiadigital.com.ar