Starptautiskā kopiena ir veikusi ievērojamu soli uz priekšu, risinot mākslīgā intelekta (AI) radītās izaicinājumus un riskus. Apvienoto Nāciju Ģenerālās Asamblejas (UNGA) vienprātīgi pieņemtais pirmā globālā rezolūcija par AI mērķē uz personisko datu aizsardzību, AI monitoringu potenciāliem riskiem un cilvēktiesību aizsardzību.
Amerikas Savienotajām Valstīm iesniedzot un kopīgi ar Ķīnu un 121 citām valstīm līdzautorējot šo neobligāto rezolūciju, tā ir rezultāts trīs mēnešu garumā notikušām sarunām un centieniem stiprināt privātuma politiku. Tas atspoguļo valstu kopējo centienu orientēties ātri mainīgajā tehnoloģiju vidē, vienlaikus paliekot uzticīgiem kopīgajām vērtībām.
Kaut arī informējot žurnālistus, administrācijas amatpersona uzsvēra, cik svarīgi ir ievērot mūsu vērtības strauji attīstošās tehnoloģijas priekšā. Amatpersona aprakstīja rezolūciju kā pārrobežu dokumentu, kas simbolizē pirmo globālo konsensu par AI. Tās pieņemšana nozīmē atzīšanu, ka bez pienācīgas uzraudzības AI attīstība varētu apdraudēt demokrātiskos procesus un rezultēt darba zaudējumos, starp citiem jautājumiem.
Rezolūcija risina riskus saistībā ar AI sistēmu projektēšanu, attīstību, izvietošanu un izmantošanu. Tā uzsvēra potenciālos draudus un akcentēja vajadzību aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības saistībā ar AI. Iezīmējot šos riskus, rezolūcija ceļ ceļu uz sadarbības centieniem tos risināt un mazināt.
Sarunas nebija bez izaicinājumiem, jo oficiāļi apgalvo, ka bija “daudz karstas sarunas”. Tomēr aktīva iesaiste ar valstīm, piemēram, Ķīnu, Krieviju un Kubu, kuras zināmas ar atšķirīgajiem viedokļiem par dažādiem jautājumiem, nodrošināja spēcīgu un inkluzīvu procesu. Rezolūcija panāk līdzsvaru, virzot AI attīstību tādā veidā, kas uztur fokusu uz cilvēktiesību aizsardzību.
Šis globālais konsenss par AI seko cita svarīga attīstība nozaudē. Martā Eiropas Parlaments pieņēma pārsteidzošu likumu, lai regulētu AI, padarot to par pirmo pasaulē struktūru, kura pārvalda šo pārveidojošo tehnoloģiju. Regulējumi, kuri tika vienoti sarunās ar dalībvalstīm 2023. gada decembrī, tagad saņēma pārliecinošu balsu vairākumu no EP deputātiem.
Likums, kurš oficiāli tiks apstiprināts Eiropas Padomē maijā, mērķē uz risinājumu potenciālajiem riskiem un briesmām, kas saistītas ar AI. Eiropas Parlamenta proaktīvais pieejums atspoguļo apņemšanos nodrošināt atbildīgu un ētisku AI izmantošanu sabiedrības labā.
Globālie šī regulējuma attīstību AI regulā ir izveidojušās pamats turpmākajām diskusijām, sadarbībai un iniciatīvām, lai veidotu AI nākotni tādā veidā, kas sakrīt ar kopīgajām vērtībām un nodrošina indivīdu un sabiedrību labklājību.
Bieži uzdotie jautājumi (BUJ)
Kāda ir pirmā globālā rezolūcija par mākslīgo intelektu?
Pirmā globālā rezolūcija par mākslīgo intelektu tika vienprātīgi pieņemta Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asamblejā (UNGA). Tā koncentrējas uz personisko datu aizsardzību, AI monitoringu potenciāliem riskiem un cilvēktiesību aizsardzību.
Kas ierosināja rezolūciju?
Rezolūciju ierosināja Amerikas Savienotās Valstis, kopā ar Ķīnu un 121 citām valstīm līdzautorējot to.
Kādi ir bažas saistībā ar AI?
AI rada bažas, piemēram, demokrātisko procesu traucējumi, darba zaudējumi un potenciālas draudus cilvēktiesībām un pamatbrīvībām.
Ko rezolūcija cenšas sasniegt?
Rezolūcija mērķē uz risināt riskus, kas saistīti ar AI sistēmām, un veicināt globālu konsensu par atbildīgu AI attīstību, vienlaikus aizsargājot cilvēktiesības.
Kāda ir bijusi cita nozīmīga attīstība AI regulējumā?
Eiropas Parlaments pieņēma pionieru likumu, lai regulētu AI, kļūstot par pasaulē pirmo struktūru, kura pārvalda AI. Tas atspoguļo apņemšanos nodrošināt atbildīgu un ētisku AI izmantošanu.
Lai iegūtu vairāk informācijas, jūs varat apmeklēt zemāk esošās saites:
– Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja
– Eiropas Parlaments
The source of the article is from the blog queerfeed.com.br