Eiropas Savienība (ES) ir veikusi vēsturisku soli, kļūstot par pirmo jurisdikciju pasaulē, kas pieņēmusi likumdošanu, kas specifiski vērsta uz mākslīgās intelekta (MI) regulēšanu. Jaunā apstiprinātā Mākslīgās Intelekta Akts ievieš riska bāzētu pieeju, prasot uzņēmumiem ievērot likumu pirms MI produktu nodrošināšanas sabiedrībai. Lai gan tas tiek uzskatīts par ievērojamu soli, risinot ar MI saistītos riskus, daži eksperti argumentē, ka likumdošana trūkst noteiktos jautājumos.
Viens no galvenajiem kritikas ierosinātajiem jautājumiem ir tā sauktās sulīgas MI modeļu regulējuma trūkums, kas ir spējīgi radīt vislielāko kaitējumu. Šie modeļi, zināmi kā pamata modeļi, tiek apmācīti, izmantojot lielas datu apjomus, un tos var izmantot dažādiem uzdevumiem. Eiropas direktors Maxs fon Tūns no Atklāto Tirgu Institūta norāda, ka jaunais regulējums nepietiekami risina dominējošo tehnoloģiju uzņēmumu varu un ietekmi MI ekosistēmā. Pēc viņa domām, likumdošana nespēj risināt šo uzņēmumu monopolistisko kontroli pār personisko dzīvi, ekonomiku un demokrātiju.
Neskatoties uz šiem jautājumiem, daudzi jaunuzņēmumi un mazie uzņēmumi MI nozarē ir priecīgi par skaidrību, ko nodrošina jaunais regulējums. Viņi to uzskata par pozitīvu soli, lai atbildīgi izmantotu MI, veicinātu uzticību un nodrošinātu MI sistēmu drošību. Frānces atklātā koda MI uzņēmuma Giskard izpilddirektors Aleks Kombeši apraksta ES MI Aktu kā “vēsturisku brīdi”, kas iezīmē ceļu nākotnei, kur MI tiek atbildīgi izmantots.
Regulējums klasificē MI produktus, pamatojoties uz datorspēku, kas tiek izmantots, lai tos apmācītu, un tāliki, kas pārsniedz noteiktu slieksni, tiek piemēroti stingrāki noteikumi. Lai gan šo klasifikācijas sistēmu uzskata par sākuma punktu, daži eksperti argumentē, ka tai vajadzētu ņemt vērā MI sistēmu ietekmi uz pamattiesībām, īpaši, ja tās tiek izmantotas informācijas telpā. Viņi uzskata, ka MI būtu jāuztver kā publiska labuma, un Eiropas Komisijai būtu jāmodificē klasifikācija, lai atspoguļotu šo.
Privāto uzņēmumu interesu līdzsvarošana ar regulējuma vajadzībām ir citrāks izaicinājums, ko rada ES MI Akts. Eiropas, Vidusjūras reģiona, Indijas un Āfrikas vadītāja Julija Lina Teiglande uzsvēra, ka ir svarīgi izmantot privātā sektora dinamiku, lai veicinātu MI inovācijas un padarītu Eiropu konkurētspējīgāku. Tomēr viņa arī uzsvēra uzņēmumu nepieciešamību sagatavoties jaunajam likumam un saprast savas juridiskās atbildības.
Kamēr ES MI Akta pieņemšana ir ievērojams posms, fokuss tagad pāriet uz efektīvu īstenošanu un izpildi. Papildu likumdošana, piemēram, MI atbildības direktīva un ES MI birojs, spēlēs svarīgu lomu atbalstot jauno regulējumu izpildē. MI Atbildības direktīva cenšas palīdzēt ar atbildības prasībām saistībā ar MI iespējotiem produktiem un pakalpojumiem, savukārt ES MI birojs cenšas vienkāršot noteikumu izpildi.
Jo MI turpina attīstīties un veidot dažādas mūsu dzīves jomas, pareizā līdzsvara atrašana starp regulējumu un inovāciju kļūst būtiska. ES jaunā likumdošana pārstāv nozīmīgu soli risinot MI riskus. Tomēr, lai nodrošinātu, ka regulējums spēj sekmīgi attīstīties līdzi tehnoloģisko progresu un mainīgajām sabiedrības vajadzībām, iespējams, būs nepieciešamas turpmākas diskusijas un pielāgojumi.
Bieži uzdotie jautājumi (BUJ)
The source of the article is from the blog dk1250.com