Nesen Eiropas Savienības likumdevēji ir pieņēmuši vadošu regulējumu, kas nosaka noteikumus mākslīgā intelekta (AI) produktu un pakalpojumu izmantošanai. Šis jaunais likums, pazīstams kā Mākslīgās Intelekta likums, kategorizē AI lietojumprogrammas atkarībā no to riska līmeņa un noteiktās atbilstošās ierobežojumus katrā kategorijā. Šis solis paredzēts ar tālu sekojumu valdībām visā pasaulē, jo tās joprojām nav izstrādājušas savus noteikumus šai jaunajai tehnoloģijai.
Mākslīgās intelekta likums, kas stāsies spēkā līdz maijam 2024. gadā, ir būtisks solis regulējot AI. Atšķirībā no iepriekšējiem mēģinājumiem šis likums nodrošina izsmeļošu struktūru, kas risina dažādus riskus, kas saistīti ar AI lietojumprogrammām. Kategorizējot AI produktus un pakalpojumus atkarībā no to riska līmeņa, likums nodrošina, ka ir ieviesti atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu lietotājus un novērstu potenciālo kaitējumu.
Jauno regulējumu ietvaros, zemi riska AI lietojumprogrammas, piemēram, surogātpastu filtrus un saturu ieteikošanas modeļus, saskarsies ar mazākiem ierobežojumiem. Tomēr augsta riska lietojumprogrammas, piemēram, AI veselības aprūpē un kritiskajā infrastruktūrā, būs pakļautas lielākai uzmanībai un stingrākām regulām. Turklāt likums pilnībā aizliedz noteiktas AI lietojumprogrammas ar nepieņemamu riska līmeni, tai skaitā sistēmas sociālās rangu noteikšanai, emociju atpazīšanai, biometrisko identifikāciju un prognozējošam policijas darbam.
Lai nodrošinātu skaidrību un atbildību, ģeneratīvo AI modeļu izstrādātājiem būs jānodrošina detalizēta informācija par to apmācības datu avotiem, tostarp tekstiem, video, attēlu un audio saturu. Nepieciešams ievērot arī autortiesību noteikumus, un jebkurš saturs, kas ietekmēts no AI, jāatbilstoši marķē. Turklāt izstrādātājiem ir pienākums ziņot par jebkādiem nopietniem incidentiem, kas saistīti ar viņu AI produktiem.
Mākslīgā intelekta likuma pieņemšana tiek uzskatīta par priekšzīmīgu citiem valstīm, kas saskaras ar AI regulēšanu. Pasaulē tādas valstis kā Ķīna, Amerikas Savienotās Valstis un dažādas valstis Āzijā un Dienvidamerikā jau veic soļus, lai izstrādātu savus noteikumus. Šī globālā kustība pret AI pārvaldību atspoguļo arvien pieaugošo atzīšanu par nepieciešamību risināt potenciālos riskus un ētiskās sekas, ko rada AI tehnoloģijas.
Lai gan ES jaunie AI regulējumi nodrošina stabilu pamatu pārvaldībai, ir būtiski pielāgot un attīstīt likumdošanu, jo AI turpina attīstīties. Mākslīgā intelekta joma nepārtraukti attīstās, un regulas ir jātur soli vienā solī ar jaunām tehnoloģijām un to potenciālajām lietošanām.
Kopumā ES pirmā AI likums veido būtisku soli uz atbildīgu AI attīstību un izmantošanu. Nosakot skaidrus norādījumus un ierobežojumus, likumdošana cenšas aizsargāt lietotājus un mazināt potenciālos riskus, kas saistīti ar AI. Kamēr valdības visā pasaulē risina AI pārvaldības sarežģītību, tās var mācīties no ES pieejas un pielāgot savus noteikumus, lai atbilstu savām unikālajiem kontekstiem un vajadzībām.
Bieži uzdotie jautājumi
1. Ko nozīmē Mākslīgās Intelekta likums?
Mākslīgās Intelekta likums ir pasaules pirmais visaptverošais likums, kas regulē mākslīgā intelekta produktu un pakalpojumu izmantošanu. Tas kategorizē AI lietojumprogrammas atkarībā no to riska līmeņa un noteik nepieciešamos ierobežojumus, lai nodrošinātu lietotāju drošību.
2. Kādas AI lietojumprogrammas tiek uzskatītas par augsta riska līmeņa lietotnēm?
AI lietojumprogrammas veselības aprūpē un kritiskajā infrastruktūrā ir kategorizētas kā augsta riska līmeņa lietojumprogrammas Mākslīgās Intelekta likumā. Šīm lietojumprogrammām tiks piemērots paaugstināts uzraudzības līmenis un stingrākas regulas.
3. Kādas ir dažas pilnīgi aizliegtas AI lietojumprogrammas?
Mākslīgās Intelekta likums aizliedz AI izmantošanu sociālās rangu noteikšanas, emociju atpazīšanas, biometriskas identifikācijas un prognozējošas policijas sistēmās. Šīs lietojumprogrammas tiek uzskatītas par nepieņemama riska līmeņa.
4. Kādi ir noteikumi ģeneratīvo AI modeļu izstrādātājiem?
Ģeneratīvo AI modeļu izstrādētājiem ir jāsniedz detalizēta informācija par to apmācības datu avotiem, tostarp tekstiem, video, attēliem un audio saturu. Viņiem ir arī jāievēro autortiesību noteikumi un jebkurš saturs, kas ietekmēts no AI, jāatbilstoši marķē.
5. Kā Mākslīgās Intelekta ES regulējumi ietekmēs globālo pārvaldību?
Eiropas Savienībā pieņemtais Mākslīgās Intelekta likums tiek uzskatīts par ietekmējošu citām valstīm, kuras cenšas izveidot savus AI regulējumus. Valdības visā pasaulē atzīst, ka ir jārisina AI tehnoloģiju radītie riski un ētiskās sekas, kas veicina globālu kustību pret AI pārvaldību.
Definīcijas:
– AI: Mākslīgā intelekta nozīmē cilvēka intelektuālās spējas imitēšanu mašīnās, kas ir programmētas domāt un mācīties kā cilvēki.
– Regulējums: Kontrole vai uzraudzība pār aktivitātēm vai procesiem, bieži ar likumu vai noteikumu palīdzību, lai nodrošinātu atbilstību un drošību.
– Atbilstība: Darbību, tādu kā likumu vai noteikumu, ievērošana, lai nodrošinātu saskaņu un drošību.
– Ģeneratīvie AI modeļi: AI modeļi, kas ir spējīgi radīt jaunu saturu, piemēram, tekstu, attēlu vai audio, pamatojoties uz modeļu un datu analīzes raksturām.
Ieteiktie saistītie saites:
– EU oficiālā vietne
– Google AI
– White House AI
The source of the article is from the blog procarsrl.com.ar