Kā Reālā inteliģence (AI) turpina revolucionēt mūsu pasauli, ir svarīgi ņemt vērā, kā tā ietekmēs mūsu izpratni par to, ko nozīmē būt cilvēkam. Nesenā intervijā ar Nvidia dibinātāju Džensenu Huangu izpaužas AI ietekme: tā mūs mācīs būt cilvēkiem tehnoloģiju laikmetā.
Tradicionāli ticēts, ka, lai prosperētu AI ērā, jāapgūst datorzinātne un AI programmēšana. Tomēr Huangs izaicina šo pieņēmumu, norādot, ka ar AI attīstību tehnoloģiju uzņēmumiem vajadzētu radīt datoru tehnoloģijas, kas iznīcina programmēšanas nepieciešamību. Šajā redzējumā katrs kļūst par programmētāju, izmantojot cilvēku valodas kā angļu, bengāļu vai spāņu, lai saziņotu ar datoriem.
Šo perspektīvu atbalsta ietekmīgi cilvēki kā Bill Gates un Satja Nadella no Microsoft. Viņi uzskata, ka nākotne cilvēku-datoru mijiedarbībā slēpjas cilvēku valodas, nevis esošās programmēšanas valodas kā C++ vai Python. Gates redz AI kā jauno lietotāja saskarni, kas attīstās no grafiskajām saskarnēm un lietotnēm, lai omaksātu mūsu dabiskās runas valodas. Nadella uzsver datoru sapratni par mūsu valodu, nevis mums jāapgūst viņu valoda.
Computing demokratizācija caur AI atnes līdzi iespēju, ka visi astoņi miljardi cilvēki uz mūsu planētas kļūst par radītājiem un veidotājiem. Iepriekš spēja izmantot mašīnu jaudu bija ierobežota izlasi programmētājiem un programmētājiem, galvenokārt atrodamiem ASV Rietumkrastā. Tomēr AI ļauj mums instruēt mašīnas caur valodu, nostiprinot spēles laukumu.
Kamēr šī demokratizācija notiek, kļūst būtiski atklāt un pastiprināt cilvēciskās prasmes, ko mēs varbūt esam zaudējuši vai pārlookojuši. Aneša Ramana un Marija Flinna uzsvēra šīs tā sauktās “miega prasmes” nozīmību The New York Times. Viņi argumentē, ka prasmes kā starppersonu attiecības, sarunu vadība un komandas motivācija paliks būtiskas AI ērā, pat ja tehniskās un datu-dzeniskās prasmes tiek automatizētas. Patiesībā LinkedIn aptauja atklāj, ka 96% programmatūras inženiera pašreizējo prasmju beigās tiks nomainītas ar AI, kamēr 70% vadītāju prioritizē starppersonu prasmes pāri tehniskajām AI prasmēm.
Ir tikai cilvēka spējas, kas nāk uz priekšu šajā jaunajā ērā. Mūsu valodas pārvaldība, piemēram, ļauj mums izveidot optimālus lūgumus, lai izraisītu vēlamo reakciju no mašīnām. Turklāt mūsu cilvēciskās prasmes attiecas uz mašīnu izvades prezentēšanu un interpretāciju, pārliecinot citus par mūsu perspektīvu un izmantojot attiecības, ko esam izveidojuši. Zināšanu ekonomika pārvēršas attiecību ekonomikā, kur cilvēciskā savienojums un empatija kļūst par galveniem. Kā Minuša Šafika no Kolumbijas Universitātes pareizi apgalvo, “pagātnē darbi bija par muskuļiem. Tagad tie ir par smadzenēm, bet nākotnē tie būs par sirdi.”
Kā mēs pārvaram šo pārveidojošo periodu, mūsu izglītības sistēmai jāpielāgojas atbilstoši. Lai gan STEM priekšmeti pēdējos gados ir dominējuši, ir pieaugoša atzīšana, ka disciplīnas kā valoda, gramatika, loģika, matemātika un filozofija ir tikpat vērtīgas. Cilvēktiesības, bieži nevērtētas tehnoloģiju jomā, atkal iegūs nozīmi, jo empatija, radošums un prasmība ar valodu ieņem centrālo vietu. AI var nodrošināt spēcīgas rīkus, lai outsourcētu garīgo darbu, bet tā arī kalpo kā atgādinājums par unikālajām talantēm un prasmēm, kas tikai cilvēkiem piemīt.
Būtībā AI laikmetā mums ir iespēja atklāt un apņemties atkal savu cilvēcību. Tas mums māca izmantot savas dzimtas spējas un iejaukties to, kas nozīmē būt cilvēkam. Demonstrējot AI ierobežojumus, mēs iegūstam dziļāku izpratni par sevi un vērtību, ko sniedzam galdu. Dodoties vēl tālāk nākotnē, apgūsimies un izaugsim, ne tikai kā tehnologi, bet arī kā cilvēki, kas navigē caur tehnoloģiju vadītu pasauli.
#### Bieži uzdotie jautājumi
Q: Uz kādas prasmēm būtu jākoncentrējas AI laikmetā?
A: Lai gan tehniskās prasmes turpinās būt svarīgas, AI izaugsme uzsver cilvēku prasmju nozīmi, piemēram, komunikāciju, pārliecināšanu un attiecību veidošanu.
Q: Vai AI aizvietos programmēšanas nepieciešamību?
A: Nvidia dibinātājs Džensens Huangs ierosina, ka AI attīstībai vajadzētu mērķēt uz tradicionālās programmēšanas izskaušanu, padarot katru par programmētāju, izmantojot cilvēku valodas, lai sazinātos ar mašīnām.
Q: Kā izglītības sistēma pielāgosies AI laikmetam?
A: Dominējošie STEM priekšmeti, visticamāk, tiks sabalansēti ar jaunu fokusu uz humanitātēm, ieskaitot valodu, loģiku un filozofiju, jo tās spēlē būtisku lomu attiecībā starp cilvēkiem un AI.
Q: Kāda ir cilvēku-datoru mijiedarbības nākotne?
A: Ietekmīgi cilvēki kā Bill Gates un Satja Nadella prognozē, ka cilvēku valodas kļūs par galveno saskarni datoru mijiedarbībai, jo AI attīstās, lai saprastu un reaģētu uz mūsu valodu.
Q: Kā AI ietekmēs darba tirgu?
A: Lai gan AI var automatizēt dažas tehniskās prasmes, tas arī uzsvērt unikālo cilvēku prasmju nozīmi, piemēram, empatija, radošums un kritiskā domāšana. Šī pāreja var veicināt pāreju no zināšanu ekonomikas uz attiecību ekonomiku.
#### Galvenie jēdzieni un definīcijas:
1. Reālā inteliģence (AI) – Cilvēka inteliģences simulēšana mašīnās, kas ir programmētas domāt un mācīties kā cilvēki.
2. Programmēšana – Process, kurā tiek rakstīti kodi vai instrukcijas, kuras dators varētu izpildīt, veicot konkrētas uzdevumu.
3. Cilvēku-datoru mijiedarbība – Pētījums par to, kā cilvēki mijiedarbojas ar datoriem un citām tehnoloģijām, kā arī kā projektēt lietotājam draudzīgas un intuīcijas saskarnes.
4. Mīkstās prasmes – Ne-tehniskās prasmes, kas saistītas ar starppersonu attiecībām, komunikāciju, komandas darbu un emocionālo inteliģenci.
5. Computing demokratizācija – Process, kurā tiek padarīta pieejama datoru tehnoloģija plašam cilvēku loku, ļaujot viņiem aktīvi piedalīties tehnoloģiju veidošanā un veidošanā.
6. Valodas saskarne – Režīms, kā cilvēki mijiedarbojas ar datoriem, kur cilvēki sazinās ar datoriem, izmantojot dabiskās cilvēku valodas kā angļu, bengāļu vai spāņu.
#### Saistītie saites:
1. Nvidia
2. Microsoft
3. The New York Times
4. LinkedIn
5. Columbia University
The source of the article is from the blog j6simracing.com.br