Jaunākie notikumi Eiropas Savienībā pavēra ceļu jaunam regulējumam saistībā ar mākslīgo intelektu (AI), atbilstoši ES AI likumprojektam. Šī ievērojamā likumdošanas iniciatīva ir solis uz priekšu, kas veltīta risku risināšanai, ko rada mākslīgā intelekta izmantošana.
Lai sasniegtu šo mērķi, ES AI likumprojekts ņem ļoti rūpīgu pieeju. Tas definē AI kā “mašīnu balstītu sistēmu, kas izstrādāta darbībai ar dažādiem autonoma līmeņiem,” iekļaujot populāros čatbota veidotos tērzētājus, piemēram, ChatGpt un Gemini. AI sistēmas tiek klasificētas trīs kategorijās: zema riska, vidēja riska un augsta riska. Augsta riska sistēmas, piemēram, tās, kas tiek izmantotas banku nozarē, izglītībā vai kritiskās infrastruktūras jomā, pakļautas stingrākam regulējumam. Tām jābūt precīzām, cilvēka uzraudzītām un jāpārdzīvo pastāvīga uzraudzība. Ja augsta riska sistēmas tieši ietekmē iedzīvotājus, indivīdiem ir tiesības apšaubīt šo sistēmu izmantošanu.
Turklāt ES AI likumprojekts aizliedz noteiktas AI sistēmas, kuras var rast potenciālu kaitējumu un negatīvi ietekmēt cilvēku dzīvi. Piemēram, sociālo vērtējumu sistēmas, kas klasificē indivīdus uzvedības vai personības pamata, ir stingri aizliegtas. Tas atšķir ES no valstīm, piemēram, Ķīnā, kur tādas sistēmas ir īstenotas. Tomēr likumā ir izņēmumi, piemēram, attiecībā uz AI rīkiem, kas tiek izmantoti militārā, aizsardzības, valsts drošības un zinātniskās pētniecības jomās. Sejas atpazīšanas rīki ir atļauti, taču ierobežoti, izmantojot tos tikai likuma izpildes iestādēm.
Likums arī risina deep fake jautājumu, prasot, lai jebkurš mākslīgi radīts vai maiņā gājis saturs būtu skaidri marķēts. Indivīdiem, uzņēmumiem un organizācijām tiek ieteikts signalizēt par jebkuru viltotu saturu. ES AI likumprojekts arī risina ģeneratīvā AI jautājumu, kāda veida AI, kas spēj radīt dažādas formas saturu, piemēram, tekstus, attēlus un audio materiālus. Lai atbilstu ES prasībām, ģeneratīvajām AI sistēmām ir jāievēro autortiesību likumi un jāsniedz skaidrs piekļuves veids datiem, kas izmantoti apmācīšanai.
Lai nodrošinātu atbilstību, ES AI likumprojekts ievieš naudas sodus, kas svārstās no 7,5 miljoniem eiro līdz 35 miljoniem eiro neievērošanai, izsniegšanai viltus informācijai regulētājiem, aktu noteikumu pārkāpšanai vai aizliegto AI rīku izstrādei un ieviešanai.
Lai gan tehnoloģiju uzņēmumi visumā ir pozitīvi vērtējuši ES AI likumprojektu, pastāv bažas par konkrētiem jautājumiem un īstenošanu. Likums ir plānots stāties spēkā maijā, taču uzņēmumiem būs divu gadu laika perioda pirms ieviešanas sākšanās 2025. gadā, ļaujot viņiem pielāgoties un atbilst likumam.
Lai gan ES šajā likumā ieņem vadību, Amerikas Savienotās Valstis ir savus noteikumus, kas prasa AI izstrādātājiem dalīties ar datiem valdībai. Ķīna ir ieviesusi arī dažādas AI likumdošanas normas. Pasaulē atzīstot AI potenciālo bīstamību, ir ticams, ka citi valstis seko līdz un ieviesīs savus pašu regulējumus.
The source of the article is from the blog dk1250.com