Eiropa pavirzās tuvāk pie pasaules pirmajiem revolucionārajiem mākslīgā intelekta noteikumiem, jo Eiropas Savienības likumdevēji atbalstīja pagaidu vienošanos par šo zemi pārsteidzošo tehnoloģiju. Pasaulē populāri kļūst AI sistēmas kā “OpenAI” ar “Microsoft” atbalstu, ChatGPT un “Google” čatbots Gemini, un arvien pieaug bažas par dezinformāciju un viltus ziņām.
Šī likumdošana, pazīstama kā AI likums, ir izstrādāta trīs gadus. Tā vērsta uz regulējumu augstas ietekmes, vispārīgā mērķa AI modeļiem un augsta riska AI sistēmām, prasot no tām ievērot konkrētus transparentības pienākumus un ES autortiesību likumus. Turklāt AI likums ierobežo valdību izmantošanu reāllaika biometrisko uzraudzību publiskajās vietās, rezervējot to gadījumiem, kas saistīti ar noteiktu noziegumu, reālām draudēm, piemēram, teroristu uzbrukumiem, un personu meklēšanu, kurām tiek aizdomāts par visnopietnākajiem noziegumiem.
ES rūpniecības komisārs Tjērijs Bretons izteicās gandarīts par Eiropas Parlamenta pārliecinošo atbalstu, sacīdams: “Es sveicu Eiropas Parlamenta pārliecinošo atbalstu EI AI likumam, pasaules pirmajam visaptverošajam, saistošajam pamatnostādnēm uzticamam AI. Eiropa tagad ir globāls standarta iestatītājs uzticamam AI.” Kopumā 523 ES likumdevēji nobalsoja par vienošanos, 46 pret un 49 atturējās.
BIĻETENIS:
1. Kas ir AI likums?
– AI likums ir regulu kopums, kuras mērķis ir regulēt mākslīgā intelekta izmantošanu Eiropas Savienībā. Tas fokusējas uz augsta ietekmes AI modeļiem un augsta riska AI sistēmām, uzliekot konkrētus transparentības pienākumus un prasības izpildīt ES autortiesību likumus.
ES dalībvalstīm paredzēts formalizēt savu atbalstu AI likumam maijā. Likumdošana tiks izsludināta spēkā 2023. gada sākumā, ar noteikumiem, kas ieviesīsies pirms šī datuma. Eksperti uzskata, ka ES pionieru AI regulas var noteikt mēraugu citiem valstīm un reģioniem tāpat kā to darīja ar Eiropas Savienības privātuma regulu, GDPR.
Lai gan šis progress ir neapšaubāmi pareizajā virzienā, uzņēmumi var saskarties ar nozīmīgām birokrātiskām grūtībām. Parik Van Eēke, likumfirmas Cooley partneris, piebilda: “Eiropas Savienībai tagad ir pasaules pirmā stingri kodētā AI likuma versija. Citi valstis un reģioni visticamāk izmantos AI likumu kā pamatus, tikpat kā to darīja ar GDPR.” Taču viņš arī uzsvēra šo regulu potenciālo negatīvo aspektu, jo uzņēmumiem būs jāizvēlas caur plašu birokrātiju.
Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis panāca sākotnēju vienošanos decembrī pēc gandrīz 40 stundu ilgām sarunām. AI likuma pārkāpumi var radīt naudas sodus no 7,5 miljoniem eiro vai 1,5% no apgrozījuma līdz 35 miljoniem eiro vai 7% no kopējā apgrozījuma atkarībā no pārkāpuma nopietnības.
Biļiborneses grupa BusinessEurope izteica bažas par šo noteikumu īstenošanu, it īpaši par nepieciešamību papildu likumdošanai un vadlīnijām. BusinessEurope ģenerālsekretārs Markuss J. Bērer uzsvēra, ka juridiskā noteiktība un praktiska interpretācija ir kritiskas investīciju lēmumu pieņemšanā.
Kompānija “Amazon”, nesen sākusi ieviest jaunu AI palīgu, pauda atbalstu drošai un atbildīgai AI tehnoloģiju attīstībai, slavējot ES centienus. Savukārt “Meta Platforms” (agrāk Facebook) brīdināja par pasākumiem, kas varētu kavēt inovācijas. “Meta” valdes loceklis ES jautājumos Marko Pankinī uzsvēra, ka atvērtības saglabāšana ir būtiska, lai izmantotu AI neizmērojamos potenciālus Eiropas inovācijai un veicinātu veselīgu konkurenci.
Avoti:
– ES mākslīgā intelekta priekšlikums par likumu: europa.eu
– Likumfirmas Cooley: cooley.com
Ar pārdomātu oriģinālā raksta iztēlējumu mēs sniedzam jaunu skatu uz Eiropas progresu, pieņemot revolucionārus mākslīgā intelekta noteikumus. Šīs regulas mērķis ir panākt līdzsvaru starp AI priekšrocību izmantošanu un bažām par tā potenciālu ļaunprātīgu izmantošanu. Pasaule liek aci uz Eiropu, kura dod priekšroku atbildīgai AI attīstībai, kas veicina gan inovāciju, gan sabiedrības uzticēšanos.
BIĻETENIS:
1. Kas ir AI likums?
– AI likums ir regulu kopums, kas mērķē uz mākslīgā intelekta izmantošanas regulēšanu Eiropas Savienībā. Tas koncentrējas uz augstas ietekmes AI modeļiem un augsta riska AI sistēmām, uzliekot konkrētus transparentības pienākumus un prasības atbilstībai ar autortiesību likumiem.
2. Kad tiks spēkā AI likums?
– AI likums tiek plānots oficiāli apstiprināt ES dalībvalstīs maijā. Tas stāsies spēkā 2023. gada sākumā, ar noteikumiem, kas ienāks spēkā pirms šī datuma.
3. Kādas varētu būt ES AI regulu ietekmes?
– Eksperti uzskata, ka ES pionieru AI regulas varētu noteikt mēraugu citiem valstīm un reģioniem, līdzīgi kā darīja Eiropas Savienības privātuma regula – GDPR. Tomēr uzņēmumi var saskarties ar birokrātiskām grūtībām, lai izpildītu šīs regulas prasības.
4. Kādas varētu būt potenciālās soda nauda par AI likuma pārkāpumu?
– AI likuma pārkāpumi var novest pie naudas sodiem no 7,5 miljoniem eiro vai 1,5% no apgrozījuma līdz 35 miljoniem eiro vai 7% no globālā apgrozījuma, atkarībā no pārkāpuma nopietnības.
5. Kādas bažas izteiktas par AI likumu?
– Biļiborneses grupa BusinessEurope izteica bažas par nepieciešamību papildu likumdošanai un vadlīnijām AI likuma ieviešanai. Juridiskā noteiktība un praktiska interpretācija tiek uzskatīti kritiski svarīgām investīciju lēmumu pieņemšanā.
IZGLĪTĪBA:
– AI likums: Eiropas Savienības izstrādātie noteikumi, kas regulē mākslīgā intelekta izmantošanu ES. Tas fokusējas uz augstas ietekmes AI modeļiem un augsta riska AI sistēmām, ieviešot transparentības pienākumus un prasības atbilstībai autortiesību likumiem.
Saistītās saites:
– Eiropas Savienības tīmekļa vietne
– Cooley likumfirmas tīmekļa vietne
The source of the article is from the blog girabetim.com.br