Jau ilgu laiku meritokrātijas jēdziens ir bijis strīdīgs, ar aizstāvjiem un kritiķiem, kas piedāvā pārliecinošus argumentus par tā ietekmi uz sabiedrību. Tomēr ar Artificiālā intelekta (AI) ieviešanu vienādības veidošanā šis jēdziens tiek pilnībā sarežģīts. AI var radikāli mainīt nozīmi meritam un pat pašu meritokrātijas jēdzienu sešos būtiskos veidos.
Pirmais, AI apšauba cilvēka pelnīšanas pamatojumu, ieviešot nelietīgu entitāti, kas spēj veikt uzdevumus un pieņemt lēmumus līmenī, kas pārspēj cilvēka spējas. Tas apšauba tradicionālos meritokrātijas mērķus un rada jautājumus par cilvēka inteliģences un radošuma nozīmi.
Otrais, piekļuve AI rīkiem kļūst par būtisku faktoru, lai noteiktu individuālo meritu. Tiem, kuriem ir piekļuve AI, ir ievērojama priekšrocība, neatkarīgi no viņu personīgajām spējām, pateicoties šo rīku uzlabotajām iespējām.
Treškārt, AI sistēmas, kas apmācītas uz vēsturiskajiem datiem, var uzturēt un pat pasliktināt diskrimināciju šajos datos esošo neizlīdzinātību, kas noved pie diskriminējošiem rezultātiem dažādos jomās, piemēram, pie algotnes, likumpārvaldības un aizdevumiem.
Ceturtkārt, AI ietekme uz darba tirgu ir būtiska. AI spēja automatizēt rutīnas uzdevumus var aizstāt darbus un izveidot polarizāciju darba tirgū, nospiežot indivīdus vai uz augsti prasmīgām, augsti apmaksātām lomām vai uz zemu prasmīgām, zemu apmaksātām lomām. Tas pasliktina sociālekonomiskās atšķirības, jo tie, kam nav piekļuves augstākajai izglītībai un apmācībai, tiek virzīti uz zemāk apmaksātām lomām.
Piektais, daudzu AI algoritmu nepārredzamā daba un vara koncentrēties dažu tehnoloģiju lieluzņēmumu rokās apdraud AI sistēmu atbildību. Meritokrātiskā sabiedrībā indivīdiem ir jāsaprot kritēriji, pēc kuriem vērtējami viņu pūliņi un talanti. Tomēr AI algoritmu sarežģītība un neizpaužamība padara individuāla attīstību vai apstrīdēšanu grūtu attiecībā uz AI pieņemtajiem lēmumiem, sabojot meritokrātijas ideālu.
Visbeidzot, tehnoloģiju lieluzņēmumiem, kuriem ir piekļuve lielam datu apjomam, ir izteikta priekšrocība apmācīt vairāk attīstītās un precīzās AI modeļus. Šis datu hegemonisms ļauj tiem nosaukt standartus, kas nosaka, ko uzskata par pelnījumu, potenciāli novārdzinot mazākus dalībniekus ar inovatīvām idejām, kuriem nav piekļuves līdzīgiem datu kopumiem.
Ņemot vērā šīs progresīvās AI attīstības, meritorokrātijas pārkvalificēšana prasa attīstītu sapratni par mijiedarbību starp tehnoloģiju un sabiedrisko struktūru. Tā prasa apzinātu meritokrātijas definīcijas pārdomu un atalgotu, ja AI rīki var gan papildināt cilvēka spējas, gan dziļāk pasliktināt esošās neizlīdzinātības.
Bieži uzdotie jautājumi:
Q: Kas ir meritokrātija?
A: Meritokrātija ir koncepcija, kas liecina, ka cilvēkiem vajadzētu tikt atalgotiem pamatojoties uz viņu spējām, prasmēm un sasniegumiem.
Q: Kā AI sarežģī meritokrātijas ideju?
A: AI apšauba tradicionālos meritokrātijas mērķus, ieviešot nelietīgas entitātes, kas spēj veikt uzdevumus pārsniedzot cilvēka spējas. Tas rada jautājumus par cilvēka inteliģenci un radošumu.
Q: Kā ietekmē piekļuve AI rīkiem individuālo meritu?
A: Piekļuve AI rīkiem kļūst par būtisku faktoru, lai noteiktu individuālo meritu. Tiem, kam ir piekļuve AI, ir ievērojama priekšrocība, neatkarīgi no viņu personīgajām spējām, pateicoties šo rīku uzlabotajām iespējām.
Q: Vai AI var uzturēt neizlīdzinātību un diskrimināciju?
A: Jā, AI sistēmas, pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem, var uzturēt un pat pasliktināt neizlīdzinātību esošajos datu, kas noved pie diskriminējošiem rezultātiem jomās, piemēram, pie algotnes, likumpārvaldības un aizdevumiem.
Q: Kā ietekmē AI darba tirgu?
A: AI spēja automatizēt rutīnas uzdevumus var aizstāt darbus un radīt polarizāciju darba tirgū, virzot indivīdus uz prasmīgām, augsti apmaksātām lomām vai uz zemu prasmīgām, zemu apmaksātām lomām. Tas pasliktina sociālekonomiskās atšķirības.
Q: Kā AI algoritmu nepārredzamība apdraud atbildību?
A: Daudzu AI algoritmu nepārredzamā daba un vara koncentrēties dažu tehnoloģiju lieluzņēmumu rokās apdraud AI sistēmu atbildību. Indivīdiem ir grūti saprast un pārraudzīt AI, apstrīdot lēmumus, ko pieņēmuši AI, sabojot meritokrātisko ideālu.
Q: Kā tehnoloģiju lieluzņēmumi ar piekļuvi datiem ietekmē meritokrātiju?
A: Tehnoloģiju lieluzņēmumiem, kuriem ir piekļuve vairākiem datu daudziem, ir priekšrocība apmācīt vairāk attīstīs un precīzus AI modeļus. Šis datu hegemonisms ļauj tiem nosaukt standartus par to, kas veido pelnījumu, potenciāli noliecot mazākus dalībniekus ar inovatīvām idejām, kam nav piekļuves līdzīgiem datu kopumiem.
Q: Kā jāreaģē uz meritokrātijas pārkvalificēšanu šādos AI apstākļos?
A: Pārkvalificējot meritokrātiju AI laikmetā, nepieciešams izprast tehnoloģiskās un sabiedrības struktūras mijiedarbību. Tas prasa apdomīgu meritokrātijas definīcijas un atalgošanas pārtērēšanu, kad AI rīki var gan papildināt cilvēka spējas, gan dziļāk pasliktināt esošās neizlīdzinātības.
Definīcijas:
– Meritokrātija: Koncepcija, kurā cilvēki tiek atalgoti pamatojoties uz viņu spēju, prasmju un sasniegumu līmeni.
– Artificiālais intelekts (AI): Nenoteiktas būtnes, kuras spēj veikt uzdevumus un pieņemt lēmumus līmenī, kas pārspēj cilvēka spējas.
– Neizlīdzinātība: Kļūdainība vai noskaņojums uz labu konkrētai perspektīvai vai grupai.
– Socioekonomiskās atšķirības: Atšķirības ekonomiskajā un sociālajā stāvoklī starp indivīdiem vai grupām.
Rekomendētie saistītie saites:
– Labākie AI rīki
– Etika un AI
– AI un neizlīdzinātība
– AI un darba tirgus polarizācija
– Etika un algoritmiskā neizlīdzinātība
The source of the article is from the blog mivalle.net.ar