Mākslīgā intelekta (AI) neapšaubāmi veic ievērojamus progresus un dod ieguldījumu dažādās nozarēs. Sākot no mammogrāfiju analīzes uzlabošanas līdz infrastruktūras attīstības revolucionizēšanai, AI nākotnē var darīt vēl lielāku labu. Tomēr valdības reakcija pret šo tehnoloģisko priekšteci šķiet ierobežota.
Mums nepieciešama steidzama un skatītspējīga AI darbaspēka stratēģija, līdzīgi kā NHS darbaspēka stratēģija, kas nodrošina iespēju vienlīdzīgu izplatīšanos reģionos. Turklāt būtisks ir arī sabiedriskā sektora organizāciju saskaņošanas un izpratnes par AI lomu infrastruktūras attīstībā. Taču, iespējams, viskritiskākais aspekts ir spēcīgu regulējumu izveide, kas ļauj AI pilnveidoties, novēršot potenciālās problēmas.
Tradicionālais likumdošanas process, kas ietver primāros un sekundāros likumus, ir neefektīvs AI regulēšanai tā ātrās attīstības dēļ. Līdz likumi tiek pieņemti, tie jau ir novecojuši. Mēs nevaram regulēt kaut ko, nesaprotot tā potenciālu pilnībā vai paredzot tā nākotnes attīstību.
Likumdošanu tikai valdībai uzticēt nav arī risinājums. Sabiedriskās politikas jautājumi saistībā ar AI būtu jālemj parlamentam, ar regulētājiem, kas ievieš politikas. Lai to panāktu, mums jāpielāgo mūsu parlamentārās procedūras. Viena no ieteikumiem ir dot pilnvaras Zinātnes, Inovāciju un Tehnoloģiju komitejai, iespējams, sadarbojoties ar Biznesa un Tirdzniecības Izvēles komiteju. Primārā likumdošana varētu nodot komitejām pilnvaras regulēt parlamenta vārdā, vienlaikus nodrošinot regulāru uzraudzību.
Parlamentam jābūt pilnvarām un ekspertīzei regulēt AI tādā ātrumā, kādā tas attīstās. Ja nepieciešams, pagātnē parlamentā jau ir pieņemtas jaunas procedūras, un AI regulēšana ir klasiskais gadījums, kur nepieciešama pārmaiņa.
Vēl viens būtisks aspekts, ko valdība nav atzīstusi, ir risks, ka AI var pakļauties tendenciozai “tehniskā brāļa” kultūrai. Pastāv diskriminācijas risks, kas iedziļinās datu kopās, pastiprinot nevienlīdzības, ko sabiedriskā politika cenšas izskaust. Atvērtās datu institūts uzsvēra stipras datu infrastruktūras nozīmi, lai risinātu šīs tendences un diskriminējošās prakses.
AI rūpniecībā jau ir dzimumu nevienlīdzības un tendences. Pētījums, ko veica Foketa biedrība, atklāja, ka daudzi vīrieši, kas strādā AI jomā, neredz nepieciešamību pēc dzimumu līdzsvara darbaspēkā. Šādas attieksmes sievietes no jauna darba uzsākšanas un darbavietā palikšanas iedrošināšanai nostāda nozares ieguldījumu vērtīgā talanta trūkumā.
Lai AI attīstītos ētiski un iekļaujoši, ikvienam jābūt iesaistītam tā regulēšanā. Sievietēm, tāpat kā vīriešiem, ir nepieciešams piedalīties AI nākotnes veidošanā, iesaistoties parlamentā.
Šajā rakstā secinājumā tiek teikts, ka AI regulēšanai nepieciešams aktīvs un pielāgojams piegājiens. Pilnvarojot izvēles komitejas un pieņemot jaunas procedūras parlamentā, mēs varam nodrošināt, ka AI tiek regulēts efektīvi un ētiski. Turklāt, būtiski ir risināt ietekmi un dzimumu nevienlīdzības nozarē, lai veicinātu līdztiesību un dažādību AI attīstībā. Tā ir caur kopīgu centienu un parlamentāro iesaistīšanos, ka AI var sasniegt savu pilno potenciālu sabiedrības labā.
Bieži uzdotie jautājumi:
1. Kāda ir nepieciešamība pēc AI darbaspēka stratēģijas?
Rakstā minēts, ka AI darbaspēka stratēģija ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju sadali pa reģioniem un koordinētu sabiedriskā sektora organizācijas saprašanu par AI lomu infrastruktūras attīstībā.
2. Kādēļ tradicionālais likumdošanas process ir neefektīvs AI regulēšanai?
Ātrā AI attīstība padara likumu attīstību sarežģītu, jo tie kļūst novecojuši līdz brīdim, kad tie tiek pieņemti.
3. Kā parlaments var efektīvi regulēt AI?
Viena no ieteikumiem ir dot pilnvaras Zinātnes, Inovāciju un Tehnoloģiju komitejai, iespējams, sadarbojoties ar Biznesa un Tirdzniecības Izvēles komiteju, lai regulētu AI, izmantojot primāro likumdošanu un nodrošinātu regulāru uzraudzību.
4. Kāds ir tendenciozās “tehniskā brāļa” kultūras risks AI jomā?
Pastāv diskriminācijas risks, kas iedziļinās datu kopās, pastiprinot nevienlīdzības un iedvešot ciešanu dažādību AI nozarē.
5. Kādēļ ir svarīgi, lai sievietes piedalītos AI regulēšanā?
Sieviešu perspektīvas un ieguldījums ir nepieciešams, lai veicinātu līdztiesību un dažādību AI attīstībā un novērstu tendences un nevienlīdzības nozarē.
Galvenie jēdzieni:
– Mākslīgā intelekta (AI): Tehnoloģija, kas ļauj mašīnām imitēt cilvēka inteliģenci un veikt uzdevumus autonomi.
– Primārā likumdošana: Likumi, kas tiek pieņemti likumdevējas iestādes, piemēram, parlamenta, un kuram ir augstākā likumīgā vara.
– Sekundārā likumdošana: Likumi, kas tiek izveidoti organizācijās vai iestādēs, kuras pilnvaro primārā likumdošana.
Ieteicamie saistītie resursi:
– Departaments digitālajai, kultūras, mediju un sporta lietām
– NHS
– Atvērtās datu institūts
The source of the article is from the blog karacasanime.com.ve