AI tehnoloģijai ir potenciāls sabojāt sabiedrību neparedzētos veidos, ja to neuzrauga arī publiskā mērogā. Kamēr cilvēki baidās no “nāvēlēm robotiem” un citiem zinātniskās fantastikas murgiem, Sam Altmans, uzņēmuma OpenAI izpilddirektors, uzsver nepieciešamību pievērsties mazāk pamanāmajām sabiedriskajām ietekmēm, kas var rasties, ja AI tiek lēsts neuzraudzītā veidā.
Altmans brīdina par iespējamām desinhronizācijām, kas var rasties AI tehnoloģiju izmantošanā, pat bez ļaunprātīgas nodoma. Viņš uzsvēra nepieciešamību pēc stingras starptautiskas regulējuma, lai novērstu negaidītas sekas un nodrošinātu atbildīgu AI izmantošanu.
Lai gan AI piedāvā nozīmīgas priekšrocības, sākot no personalizētas izglītības līdz medicīnas padomam, tās ātra attīstība rada bažas par tās ietekmi uz kritiskiem sektoriem, piemēram, vēlēšanām, plašsaziņas līdzekļu dezinformāciju un globālajām attiecībām. Altmans atzīst šīs bažas un uzsver atbildīgas AI izvietošanas nozīmīgumu.
OpenAI atzīst nepieciešamību pēc atbildīgas AI izmantošanas, jo īpaši attiecībā uz vēlēšanām. Lai arī uzņēmumam var būt mazāk resursu, kas tiek veltīti vēlēšanu drošības jomai salīdzinājumā ar citām tehnoloģiju gigantiem, tā aktīvi sadarbojas ar organizācijām, piemēram, Valstu sekretāru asociāciju, lai nodrošinātu precīzu vēlēšanu informācijas izplatīšanu.
Arī mediju uzņēmumi ir piesardzīgi, strādājot ar AI tehnoloģijām. Daži no tiem ir izveidojuši partnerības ar AI uzņēmumiem, lai veiktu saturu mācību nolūkos, bet bažas par dezinformācijas izplatību saglabājas.
Ievērojamā pārmaiņa ir tas, ka OpenAI ir noņēmusi iepriekšējo politiku, kas liedza militāro izmantošanu, tādējādi paužot gatavību sadarboties ar ASV Aizsardzības departamentu AI projektos. Tomēr uzņēmums joprojām saglabā ierobežojumus, kas novērš kaitējumu indivīdiem vai ieroču izstrādi.
AI regulēšana rada nozīmīgas problēmas, kā to apsprieda Altmans, piedaloties Senāta Tieslietu apakškomitejas sanāksmē. Lai arī viņš aicina valdību sadarboties, vienošanās par regulējumu saglabājas sarežģīta uzdevuma dēļ, kurā ir atšķirības jēdzienos un prioritātēs.
Tomēr arvien vairāk tiek atzīts, ka AI regulēšana ir nepieciešama, lai aizsargātu no ļaunprātīgas izmantošanas un veicinātu atbildīgu inovāciju. Eiropas Savienības AI regulas akts un Baltās nams plānotais AI tiesību projekts ir iniciatīvas, kas atspoguļo šo centienus.
Secinot, lai gan AI potenciālās priekšrocības ir neapšaubāmas, ir būtiski apspriest tās iespējamo sabiedrisko ietekmi. Atbildīga regulēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu etisko AI tehnoloģiju attīstību un izvietošanu.
Biežākie jautājumi:
1. Kādas ir neregulētas AI sabiedriskās ietekmes?
Neregulēta AI var radīt nesaprotamas sabiedriskās ietekmes, kas var izjaukt sabiedrību. Šīs ietekmes ir plašākas par populārajām bažām par “nāvēlēm robotiem” un ietver arī raizes par vēlēšanām, plašsaziņas līdzekļu dezinformāciju un globālajām attiecībām.
2. Kāda ir svarība pievērsties AI nesaderībām?
AI nesaderības var rasties pat bez ļaunprātīga nodoma, tāpēc ir svarīgi nodrošināt stingru starptautisku regulējumu. Būtiski ir novērst negaidītas sekas un nodrošināt atbildīgu AI tehnoloģiju izmantošanu.
3. Kā OpenAI veicina atbildīgu AI izmantošanu vēlēšanās?
OpenAI sadarbojas ar organizācijām, piemēram, Valstu sekretāru asociāciju, lai nodrošinātu precīzu vēlēšanu informācijas izplatīšanu. Lai arī uzņēmumam var būt mazāk resursu, kas tiek veltīti vēlēšanu drošības jomai, tas atzīst atbildīgas AI izvietošanas nozīmi.
4. Kādas ir bažas par AI un mediju uzņēmumiem?
Mediju uzņēmumi piesardzīgi attiecas pret AI tehnoloģiju izmantošanu, jo raizes par dezinformācijas izplatību saglabājas. Lai gan daži uzņēmumi veido partnerattiecības ar AI uzņēmumiem, lai mācītu satura veidošanu, precizitātes nodrošināšana paliek sarežģīta.
5. Vai OpenAI ir mainījusi savu politiku par militāro izmantošanu?
Jā, OpenAI ir noņēmusi iepriekšējo politiku, kas liedza militāro izmantošanu. Tomēr uzņēmums joprojām saglabā ierobežojumus, kas novērš kaitējumu indivīdiem vai ieroču izstrādi.
6. Kādas ir grūtības AI regulēšanā?
AI regulēšana rada nozīmīgas grūtības, jo pastāv atšķirības jēdzienos un prioritātēs. Lai arī tiek aicināta valdību sadarbība, vienošanās par regulējumu saglabājas sarežģīta uzdevuma dēļ.
Galvenie jēdzieni:
– AI: Attiecas uz mākslīgo intelektu, cilvēka intelekta simulāciju mašīnās.
– Nesaderības: Norāda uz potenciālajām problēmām vai jautājumiem, kas var rasties ar AI tehnoloģiju, pat bez ļaunprātīga nodoma.
– Regulējums: Noteikumi vai likumi, kas īstenojami, lai regulētu AI tehnoloģijas izmantošanu un izvietošanu.
– Atbildīga AI izmantošana: Ētisks un atbildīgs AI tehnoloģijas attīstības, izvietošanas un izmantošanas nodrošinājums.
– Vēlēšanas: Līdzpilsoņu vadītas procesa izmantot, lai izvēlētos līderus vai pārstāvjus.
– Mediju dezinformācija: Nepatiesa vai maldinoša informācija, kas izplatās caur mediju platformām.
– Militārā izmantošana: AI tehnoloģijas izmantošana militārās operācijās vai aizsardzības projektos.
– Valdības sadarbība: Sadarbība starp valstīm, lai risinātu un regulētu AI tehnoloģiju.
Saistītie resursi:
– OpenAI – OpenAI oficiālā mājaslapa, kurā sniegta informācija par viņu darbu un iniciatīvām.
– Valstu sekretāru asociācija – Organizācija, kas sadarbojas ar OpenAI, nodrošinot precīzu vēlēšanu informācijas izplatīšanu.
– Eiropas Savienības AI akts – Informācija par Eiropas Savienības iniciatīvām un regulām attiecībā uz AI tehnoloģiju.
– Baltā nams plānotais AI tiesību projekts – Informācija par Baltā nams ierosināto likumprojektu, kas veicina atbildīgu inovāciju un AI regulēšanu.
The source of the article is from the blog klikeri.rs