Mākslā literatūras jomā izmantojamās generatīvās mākslīgās intelekts (AI) nesen ir izraisījis kontroverses Japānas literatūras nozarē. Japānas prestižā Akutagava balvas ieguvēja Rie Kudan atklāja, ka aptuveni 5 procenti no viņas balvā apbalvotā romāna “Tokyo-to Dojo-to” tika tieši radīti ar AI palīdzību. Kamēr daži uzskata AI par inovatīvu rakstīšanas rīku, citi rada bažas par tās ietekmi uz autoru radošumu un literāro darbu kvalitāti.
Akutagava balvas novērtēšanas procesā AI gandrīz nemaz netiek pieminēts. Romānu rakstnieks Šūiči Jošida, kas ir dalībnieks balvas žūrijā, to redz kā tikai vēl vienu tēlu stāstā. Tomēr Kudanas komentāri par AI izmantošanu ir iedvesmojuši diskusiju starp rakstniekiem un lasītājiem, kas rosinājis debatus par AI nākotni literatūrā.
Generatīvā AI spēj radīt tekstu un citu saturu, balstoties uz mašīnmācību un lietotāja norādēm. Tas piedāvā ērtu veidu, kā indivīdi var radīt literāros un mākslas darbus, pat bez specializētas zināšanas šajā jomā. Tā kā generatīvā AI izmantošana turpina attīstīties, radušās bažas par tās potenciālu izplatīt nepatiesu informāciju un pārkāpt intelektuālā īpašuma tiesības. Jau tiek veikti centieni noteikt noteikumus par tā atbildīgu izmantošanu.
Kudanas romānā ir scene, kurā iztēlotā AI tehnoloģija, ko sauc par “AI-built,” atbild uz galvenā varoņa jautājumiem. Kudana precizēja, ka viņa izmantoja tikai AI radīto tekstu AI-built atbildēm, veicot atbilstošas modificēšanas, lai saglabātu stāsta plūsmu. Kritiķi argumentē, ka lai gan AI var palīdzēt rakstniekiem ar idejām un rakstīšanas struktūrām, tam trūkst cilvēciskās pieredzes gūtās nuancešanas izpratnes, kas ir nepieciešamas, lai radītu patiešām izcilus stāstus un risinātu sarežģītus etiskus jautājumus. Radošā rakstīšanas etiskā sarežģītība AI ir grūti pārvietoties, jo tam trūkst izpratnes par cilvēka dabu.
Līdz ar to, kamēr turpinās debates par AI izmantošanu literatūrā, Kudana pārliecinoši atbalsta koeksistēšanu ar AI. Viņa uzskata, ka pat ja AI būtu spējīgs imitēt cilvēka rakstīšanu, vēlme radīt stāstus pats par sevi nekad nepazudīs.
Atklājumi par AI izmantošanu Kudanas romānā ir rosinājuši diskusijas par nākotnes regulējumu un paziņojumu prasībām darbiem, kas iekļauj AI radītu saturu. Izmaiņas jau tiek ieviestas zinātniskās fantastikas žanrā, ar Hoshi Shinichi balvu noteiktiem specifiskiem norādījumiem AI radīta satura iekļaušanai iesniegumos.
Kad literatūras pasaule risina AI lomu radošajā rakstīšanā, ir skaidrs, ka AI var būt vērtīgs rīks, bet arī rada eitiska un radoša pārdomu. Galvenais jautājums paliek: vai AI papildinās vai draudēs cilvēku autoru radošumam? Tikai laiks parādīs, jo AI attīstība un izmantošana literatūrā turpina attīstīties.
Bieži uzdotie jautājumi:
1. Kas ir kontroverses par generatīvā AI izmantošanu literatūrā?
– Generatīvā AI izmantošana literatūrā ir izraisījusi debašu par tās ietekmi uz autoru radošumu un literāro darbu kvalitāti.
2. Cik procenti no Rie Kudanas balvā apbalvotā romāna “Tokyo-to Dojo-to” tika radīti ar AI palīdzību?
– Aptuveni 5 procenti no Rie Kudanas romāna tika tieši radīti ar AI palīdzību.
3. Kā AI tika uztverts Akutagava balvas novērtēšanas procesā?
– Akutagava balvas novērtēšanas procesā AI tika uzskatīts par tikai vēl vienu tēlu stāstā un gandrīz nemaz netika pieminēts.
4. Ko spēj generatīvā AI?
– Generatīvā AI spēj radīt tekstu un citu saturu, balstoties uz mašīnmācību un lietotāja norādēm.
5. Kādas bažas ir radušās attiecībā uz generatīvā AI izmantošanu?
– Bažas ir radušās par potenciālu izplatīt nepatiesu informāciju un pārkāpt intelektuālā īpašuma tiesības, izmantojot generatīvo AI.
6. Kā Rie Kudana izmantoja AI savā romānā?
– Rie Kudana izmantoja AI radīto tekstu fiktīvās AI tehnoloģijas “AI-built” atbildēm. Viņa veica atbilstošas modificēšanas, lai saglabātu stāsta plūsmu.
7. Kādi ir argumenti pret AI spēju radīt izcilus stāstus un risināt sarežģītus etiskus jautājumus?
– Kritiķi argumentē, ka AI, lai gan var palīdzēt rakstniekiem ar idejām un rakstīšanas struktūrām, tam trūkst cilvēka pieredzes sekmētās nuancešanas izpratnes, tāpēc tas nav spējīgs radīt patiešām izcilus stāstus un risināt sarežģītus etiskus jautājumus.
8. Kādas izmaiņas tiek veiktas zinātniskās fantastikas žanrā attiecībā uz AI izmantošanu?
– Hoshi Shinichi balva ir noteikusi specifiskus norādījumus AI radīta satura iekļaušanai iesniegumos.
9. Vai AI papildinās vai draudēs cilvēku autoru radošumam?
– Jautājums par to, vai AI papildinās vai draudēs cilvēku autoru radošumam, paliek bez atbildes un to var noskaidrot tikai, kad attīstās un izmanto AI literatūrā.
Galvenie termini un definīcijas:
– Generatīvā mākslīgā intelekts (AI): AI, kas spēj radīt tekstu un citu saturu, balstoties uz mašīnmācību un lietotāja norādēm.
– Akutagava balva: Prestiža literatūras balva, kas tiek piešķirta Japānā.
– AI-built: Fiktīva AI tehnoloģija, kas minēta Rie Kudanas romānā un atbild uz galvenā varoņa jautājumiem.
– Hoshi Shinichi balva: Balva zinātniskās fantastikas žanrā, kurā ir specifiski norādījumi AI radīta satura iekļaušanai iesniegumos.
Ieteiktie saistītie saites:
– Mākslīgais intelekts (Wikipedia)
– Mašīnmācība (Wikipedia)
– Ētika mākslīgajā intelektā (Wikipedia)
The source of the article is from the blog mivalle.net.ar