BIEDENA administrācijas centieni palielināt mākslīgā intelekta (MI) darbinieku nodarbināšanu ir saskārušies ar problēmām, kā tika apspriests nesenās apakškomitejas sēdē. Sēdes akcents bija uz alternatīvu nodarbinātības ceļu nepieciešamību, lai risinātu prasmju plaisu un atrastu kvalificētus MI profesionāļus. Viens no būtiskiem risināmiem jautājumiem bija valdības atkarība no tradicionālās četru gadu koledžas izglītības kā nodarbinātības priekšnosacījuma, kas varētu izslēgt indivīdus ar vērtīgām MI prasmēm.
IBM klientu partneris Timi Hadra pauda bažas par valdības priekšlikumu labāk saņemt kandidātus ar koledžas grādu, pat ja viņiem ir plaša apmācība un sertifikācija MI jomā. Hadra norādīja, ka IBM intensīvas kiberdrošības mācekļa programmas absolventi bieži saskaras ar grūtībām, lai nodrošinātu federālo nodarbinātību, jo tiem nav četru gadu grāda. Šis stingrais prasību kopums ierobežo potenciālo kvalificētu MI darbinieku skaitu un var novest pie talantu zuduma citās nozarēs.
Nansi Meisa, pārstāve no Kongresa, uzsvēra Personāla pārvaldes (OPM) lēno progresu 2020. gada valsts iekārtu MI jomā. OPM tika uzdots noteikt MI talantu plaisas un izveidot jaunu MI amatserie darbiniekiem federālajās iestādēs. Tomēr trīs gadus vēlāk šīs iniciatīvas nav īstenojušās. Turklāt Meisa norādīja uz kiberdrošības darbinieku trūkumu, aprēķinot 700 000 profesionāļu plaisu. Viņa atzīmēja neizglītības alternatīvu nozīmi, piemēram, īstermiņa programmām un sertifikātiem, lai risinātu šo trūkumu.
Lai risinātu šīs problēmas, liecinieki ierosināja vairākus risinājumus. Juridiskuma jautājumu un Privātā pētniecības institūta direktors Kostis Toregas uzsver standartizētas terminoloģijas un augstākas fakultātes ekspertīzes nepieciešamību MI izglītībā. Toregas arī vērtēja kopienas koledžu elastību, pielāgojoties MI fokusētām mācību programmām, lai apmierinātu nozares prasības. Līdzīgi arī Karnegijas Melnoni datorzinātnes profesors Viljams Šērlijs uzsvēra neapmācības programmās esošās nozīmes paplašināšanu, lai nodrošinātu piekļuvi MI izglītībai.
Sadarbība un tīklošanās izrādījās cita svarīga stratēģija. Toregas ierosināja, ka Nacionālās zinātnes fonda veiksmīgās programmas, kas apvieno koledžas un universitātes MI mācību programmām izstrādē, varētu tikt replicētas MI jomā. Sadarbības attiecību veidošana starp valsts sektoru, akadēmisko vidu un privātajiem uzņēmumiem var stiprināt MI darbaspēku, nodrošinot kopīgus resursus un ekspertīzi.
Lai gan OPM nesen paziņoja par tiešo pieņemšanu noteiktām ar MI saistītām amatistikām, tas tika kritisks par AI izmantoto Valsts iekārtās nelietošanu. OPM aizstāvēja savu lēmumu neizveidot specifisku MI profesiju sēriju, norādot, ka tā prioritāri vērtē aģentūru vajadzības un misijas.
Secinājumā, MI darbaspēka paaugstināšanas izaicinājumi prasa visaptverošu un elastīgu pieeju. Parādītā tradicionālās izglītības ceļu atkārtotu apsvēršanu, sadarbības attīstību un alternatīvo programmu izmantošanu ir būtiski soli ceļā uz kvalificētu un daudzveidīgu MI darbaspēku, kas spēj apmierināt nākotnes prasības.
The source of the article is from the blog enp.gr