Austrālijas valdība nesen prezentēja savu starpposma atbildi, lai risinātu augošās bažas par mākslīgās intelekta (AI) drošu un atbildīgu izmantošanu. Lai gan ir ciens, ka valdība atzīst sabiedrības bažas par AI, atbilde nepietiekami risina potenciālos riskus un nespēj izmantot iespējas, ko šī jaudīgā tehnoloģija sniedz.
AI ir potenciāls būtiski ietekmēt Austrālijas ekonomiku, prognozējot iespējamu 40% pieaugumu un papildinājumu par 600 miljardiem dolāru gadā piešķirtajai iekšzemes kopproduktam līdz 2030. gadam. Tomēr AI plaša izplatība rada arī izaicinājumus, pieskaroties 40% darba vietu globāli un 60% darba vietu attīstītajās valstīs, piemēram, Austrālijā. AI ietekme uz darba tirgu var būt pozitīva, palielinot produktivitāti dažās jomās, bet negatīva citās, radaot darba zaudējumus un pat darba likvidāciju.
Nesen veikta Ipsos aptauja atklāja, ka austrālieši izrāda īpašu uztraukumu par AI izmantošanu, par to izsakot bažas 69% gadījumu, salīdzinot ar tikai 23% japāņu respondentiem. Valdības starpposma atbilde, kas sekoja publiskajai konsultēšanās procesam, kurā piedalījās vairāk nekā 500 iesniegumi no dažādiem ieinteresētajiem dalībniekiem, raksturo trīs galvenos pasākumus.
Pirmkārt, ir plāns sadarboties ar industriju, lai izstrādātu brīvprātīgus AI drošības standartus. Otrkārt, valdība nodomā sadarboties ar industriju, lai izpētītu iespējas marķēt brīvprātīgi un uzlikt ūdenszīmogu AI radītajiem materiāliem. Visbeidzot, tiks izveidots ekspertu padoms, lai atbalstītu iespēju izstrādi obligātajiem AI drošības pasākumiem. Lai arī šie pasākumi ir solis pareizajā virzienā, tomēr tie nepietiekami steidzami risina AI radītās izmaiņas un izaicinājumus.
Viens būtisks jautājuma, kur valdības atbilde ir nepietiekama, ir sagatavošanās AI ietekmei uz vēlēšanām. Arvien vairāk deepfake videoklipu un AI radītu attēlu izmantošanas politiskajās kampaņās, nepieciešamas stingras drošības garantijas, lai nodrošinātu vēlēšanu integritāti. Tomēr brīvprātīgie pamatnostādnes un sadarbība ar industriju var nebūt pietiekamas, lai efektīvi risinātu šo jautājumu.
Savukārt Eiropas Savienība ir aktīvi ķērusies pie problēmas un jau kopš 2020. gada izstrādā regulējumu priekšlikumus AI jomā. Plānotais ES AI direktīva parāda, kā Austrālija atpaliek risinājumā potenciālajiem AI radītajiem riskiem un iespējām.
Turklāt starpposma atbilde atzīst potenciālos riskus tieslietās un policijas darbībā, bet ne sniedz konkrētus pasākumus, lai samazinātu šos riskus. Jautājumi, piemēram, algoritmu neobjektivitāte un diskriminācija, ir jārisina, lai novērstu tālākas netaisnības sabiedrībā.
Varbūt vislielākā iespēja, ko valdības atbilde nepamanīja, ir nepietiekams ieguldījums AI jomā. Kamēr valstis kā Apvienotā Karaliste ir apņēmušās ieguldīt nozīmīgas summas, lai izmantotu AI deficītu, Austrālijas ieguldījums mazāk par 200 miljoniem dolāru ir niecīgs salīdzinājumā. Šāds nepietiekams ieguldījums liek Austrālijai riskēt nonākt aizmugurē un palaist garām AI sniegtām milzīgajām iespējām.
Secinot, Austrālijas valdības starpposma atbilde uz AI bažām ir nepietiekama iespēja. Lai arī plānā joprojām ir daži pozitīvi soļi, tam trūkst nepieciešamā steidzamības, konkrēta darbība un nozīmīgi ieguldījumi, kas nepieciešami izrauties no jaunās AI pieejamajām izaicinājumiem un iespējām. Ir nepieciešama visaptveroša un ilgtspējīga pieeja, lai Austrālija paliktu priekšplānā AI inovācijā un novērstu potenciālos riskus, kas saistīti ar šo pārveidojošo tehnoloģiju.
BUJ sadaļa:
J: Kāda ir Austrālijas valdības atbilde uz bažām par AI?
A: Austrālijas valdība ir prezentējusi starpposma atbildi, lai risinātu bažas par mākslīgās intelekta drošu un atbildīgu izmantošanu.
J: Vai atbilde pietiekami risina AI potenciālos riskus un iespējas?
A: Nē, atbilde nepietiekami risina potenciālos riskus un neizmanto visas AI dotās iespējas.
J: Kā AI ietekmē Austrālijas ekonomiku?
A: AI ir potenciāls būtiski ietekmēt Austrālijas ekonomiku, prognozējot iespējamu 40% pieaugumu un papildinājumu par 600 miljardiem dolāru iekšzemes kopproduktam gadā līdz 2030. gadam.
J: Kādas ir AI ieviešanas izaicinājumi?
A: Plaša AI izplatība rada izaicinājumus, jo tā var ietekmēt 40% darba vietu globāli un 60% darba vietu attīstītajās valstīs, piemēram, Austrālijā. Tas var izraisīt darba zaudējumus un likvidāciju.
J: Vai austrālieši ir uztraukti par AI izmantošanu?
A: Jā, nesen veiktā aptauja parādīja, ka 69% austrāliešu izsaka bažas par AI izmantošanu.
J: Kādi ir galvenie pasākumi, kas norādīti valdības starpposma atbildē?
A: Valdība plāno sadarboties ar industriju, lai izstrādātu brīvprātīgus AI drošības standartus, pētīt iespējas marķēt brīvprātīgi un uzlikt ūdenszīmogu AI radītajiem materiāliem un izveidot ekspertu padomu, kas attīstīs iespējas obligātajiem AI drošības pasākumiem.
J: Kā valdības atbilde risina AI ietekmi uz vēlēšanām?
A: Atbilde nepietiekami risina AI ietekmi uz vēlēšanām un nepieciešamību nodrošināt to integritāti, ieviešot stingrus aizsardzības pasākumus.
J: Kā salīdzināta Austrālijas atbilde uz AI ar Eiropas Savienības pieeju?
A: Austrālija atpaliek no Eiropas Savienības, risinot riskus un iespējas, kas saistītas ar AI. ES jau kopš 2020. gada izstrādā regulējumus AI jomā.
J: Kādas jomas nav pietiekami iekļautas valdības atbildē?
A: Atbilde nepiedāvā konkrētus pasākumus, lai mazinātu riskus tieslietās un policijas darbībā. Nepilnības jārisina jautājumos saistībā ar algoritmu neobjektivitāti un diskrimināciju.
J: Kā valdības atbilde nepietiekami iegulda AI?
A: Atbildei trūkst nozīmīga ieguldījuma AI jomā, jo Austrālija iegulda mazāk par 200 miljoniem dolāru, radot risku atpalikt no citām valstīm.
Svarīgi termini/jargons:
– Mākslīgā intelekta (AI): Tehnoloģija, kas ļauj mašīnām imitēt cilvēka kognitīvās funkcijas, piemēram, mācīšanos, loģisko mēteli un problēmu risināšanu.
– Iekšzemes kopprodukts (GDP): Vērtība, kas kopumā aprēķināta, ņemot vērā valstī ražoto preču un pakalpojumu vērtību noteiktā laika
The source of the article is from the blog zaman.co.at