Generatīvā mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijai ir potenciāls revolūcionizēt darba vietas, automatizējot uzdevumus un palielinot produktivitāti. Tomēr, lai gan dažas profesijas var gūt labumu no paaugstinātas produktivitātes un algas, citas saskaras ar apdraudējumu, ka tās tiks aizstātas un saņems zemākas algas.
Saskaņā ar PwC veikto aptauju, ceturtdaļa pasaules vadītāju galveno izpildes amatā paredz, ka generatīvas MI ieviešana šogad izraisīs vismaz 5% darbaspēka samazinājumu. Rūpniecības nozares, piemēram, mediju un izklaides, banku, apdrošināšanas un loģistikas nozare ir visvairāk pakļautas darbavietu zaudēšanai sakarā ar jaunākajām MI tehnoloģijām.
Goldman Sachs prognozē, ka generatīvā MI sistēmas automatizēs ceturtdaļu darba, kas tiek veikts Amerikas Savienotajās Valstīs un eurozonā, kas nāks līdzi iespējamajai 7% pasaules kopējā iekšzemes kopprodukta pieaugumam desmit gadu laikā. Tomēr šī tehnoloģija rada “būtisku traucējumu” darba tirgū, apdraudot apmēram 300 miljonus darbinieku, kuru darba vietas var tikt automatizētas.
Augsti kvalificētas profesijas, tradicionāli uzskatītas par neaizstājamām ar automatizāciju, tagad saskaras ar potenciālu traucējumu. Izaugsmīga MI algoritmu piemērošana var papildināt vai aizvietot profesijas, kurām vajadzīga smalka spriedze, radoša problēmu risināšana vai sarežģītu datu interpretācija, iespējams, pasliktinot nevienlīdzību iekšā un starp profesijām.
Generatīvā MI ietekme uz darba tirgu būs nevienmērīga. Profesijas ar augstu MI eksponētību, kuras uzdevumi var tikt autonomi veikti, var piedzīvot darba pieprasījuma samazināšanos un zemākas algas. No otras puses, darbiniekiem, kas veic cilvēka uzraudzību pār MI, var būt iespēja iegūt lielāku produktivitāti, kas noved pie paaugstināta darba pieprasījuma un algām pašreizējiem darbiniekiem.
Tomēr tas var pasliktināt ienākumu un bagātības nevienlīdzību. Darbinieki, kas prot izmantot MI, var gūt labumu no augstākas produktivitātes un algām, kamēr citi atpaliek. Uzņēmumu attiecībā uz MI pieņemšanu novedīs arī pie kapitāla ieguldījumu palielināšanās, kas parasti labvēlīgi ietekmē bagātākos.
Izglītības līmeņa un vecuma faktori spēlēs nozīmīgu lomu MI vadītās pārveidošanas procesā. Augstskolu izglītību ieguvušie darbinieki ir labāk sagatavoti pāriet no riskantām profesijām uz darbavietām, kurām ir augsta mijiedarbība ar MI, savukārt vecāki darbinieki var būt vairāk pakļauti aizstāšanai ar MI.
Lai arī ar MI ir iespējamas augstākas izaugsmes un palielināts darba pieprasījums, pastāv arī nevienlīdzības risks. Generatīvā MI transformējošo spēku ir jāizmanto atbildīgi, nodrošinot, ka ieguvumi tiek plaši sadalīti un darbiniekiem tiek dotas prasmes pielāgoties mainīgajam darba vidē.
The source of the article is from the blog kunsthuisoaleer.nl