Vidū esošajā diskusijā par MI ētiku un drošību ir svarīgi saprast, ka diskusija ietver daudz vairāk nekā vienkāršus noteikumus. Tā skar cilvēcības būtisko būtību un to, kādu nākotni mēs vēlamies izveidot.
MI nav tikai pagājoša modes tendence vai tehnoloģija; tā pārstāv fundamentālu pāreju tam, kā cilvēki un mašīnas mijiedarbojas. Tehnoloģijas turpinot attīstīties, mēs atrodamies situācijā, kad arvien vairāk aizvietojam savā ikdienas dzīvē ar MI palīdzību. Mēs esam atkarīgi no viedtālruņiem komunikācijai, meklētājmotoriem informācijai un autonomām sistēmām dažādu uzdevumu veikšanai. Tas liek mums jautāt, vai nejauši mēs nenodevām savu spēju rīkoties un radīt jaunu mākslu MI rīcībai.
Nesenais scenāriju rakstnieku streiks Holivudā kalpo kā ievērojams piemērs. Daudzi rakstnieki bažījās par savu darbu zaudēšanu MI ģenerētiem scenārijiem. Tomēr, kā akcentē Jamie Susskind Finanšu laikrakstā, mums jājautā sev: vai kinomākslas mērķis ir tikai nodrošināt nodarbinātību filmu industriju darbiniekiem? Vai arī tas ir par to, lai stimulētu un sagādātu prieku patērētājiem? Līdzīga diskusija rodas literatūras pasaulē, kur parādās bažas par MI lietošanu, lai izglītotu sistēmas, izmantojot slaveno autoru darbus. Bet vai MI nevarētu turpināt radīt izcilu mākslu ilgi pēc šo autoru aiziešanas?
Tirgū pieejamo mākslīgo dimantu parādīšanās rada līdzīgus jautājumus. Lai gan šie dimanti piedāvā lielāku pieejamību un lētumu, mums jāsaskaras ar apsvērumu par dabas izveidoto skaistumu aizstāšanu ar mākslīgi radītiem akmeņiem. Vai mākslas mērķis ir tikai slavēt māksliniekus vai arī tās uzdevums ir provocēt estētisku stimulāciju un kultūras progresu?
Šo sarežģīto jautājumu risināšanai nepieciešama ieguldījums no dažādām perspektīvām. Nākotnes, kas mums vēlas, noteikšana nav tikai MI uzņēmumu, valdību vai regulējošo iestāžu pienākums. Vēsturniekiem, filozofiem, humanitārietēm, dabaszinātniekiem, sociologiem un mūziķiem ir vērtīgas atziņas. Mums ir jāapgaismo diskusija, dodot tās priekšā plašāku viedokļu un disciplīnu spektru.
MI regulēšana jāuztver ne tikai kā drošības jautājumu, bet arī kā cilvēku daiļrades nākotnes iecerēšanu. Kad mēs pārvācamies nezināmjā MI teritorijā, atcerēsimies, ka tas nav tikai par tehnoloģiju kontrolēšanu, bet gan par nākotnes veidošanu, kas atspoguļo mūsu kolektīvās vērtības. Neatstāsim šīs būtiskās morālās jautājumus tikai MI ekspertu rokās, bet iesaistīsim visus, kas var mūs vadīt nākotnes ceļā.
The source of the article is from the blog shakirabrasil.info