Mākslīgā intelekta (AI) integrēšana valsts sektora darbavietās var ievērojami mainīt nodarbinātības ainavu, ar aptuveni 200 000 valsts darbiniekiem, iespējams, tiks nomainīti ar tehnoloģiskajām attīstībām. Šo atziņu dod nesenā pētījuma rezultāti, ko veica Sabiedriskās pārvaldes forums (Forum Pa), kurš atklāja risku, kas ir īpaši jūtams centrālo administrāciju jomā. Gandrīz puse no šiem amatiem, aptuveni 92 000, tiek uzskatīti par automācijas draudiem sakarā ar uzdevumu atkārtojošo raksturu.
Itālijas Publisko iestāžu ministrs Paolo Zangrillo atzīst šo būtisko pārmaiņu, taču paliek optimistisks, uzsverot nepieciešamību pieņemt izmaiņas bez bailes. Viņš norāda, ka šo pārmaiņu var pārvaldīt, īpaši ņemot vērā faktu, ka viens miljons pašreizējo publisko iestāžu darbinieku plāno pensionēties līdz 2032. gadam. Šī gada pozitīvais aspekts ir apmēram 170 000 jaunu darbinieku pieņemšana darbā, kas jau ir palīdzējusi samazināt vidējo vecumu publiskās pārvaldes darbaspēkam līdz 49,5 gadiem 2022. gadā.
Pēc pētījuma datiem, 57% valsts darbinieku lielā mērā iespējams saskarsies ar jaunām tehnoloģijām savās amata funkcijās. Šajā grupā, kas sastāv no vairāk nekā 1,8 miljoniem darbinieku, 80% veiksmīgi var integrēt AI savās ikdienas funkcijās, kas novedīs pie būtiskām uzlabojumiem. Tomēr apmēram 12%, kas tulkojas aptuveni 218 000 darbinieku, varētu atklāt, ka viņu darbs ir kļuvis nevajadzīgs AI dēļ. Turklāt apmēram 8% darbinieku, ieskaitot daudzus veselības aprūpes un diplomātijas jomas darbiniekus, pastāv pelēcā zona, kur potenciālās sinerģijas un aizvietošanas riski pastāv vienlaikus.
Ļoti specializētajiem profesionāļiem, piemēram, izpildītājiem un kvalificētiem profesionāļiem, tiek gaidīts cieši sadarboties ar AI, savukārt mazāk specializētiem un rutīnas lomu darbiniekiem ir lielāks risks tikt aizstātiem. AI ieviešana ir aprakstīta kā tāda pārmaiņa “trešajā vilnī” valsts sektora transformācijā pēdējo 15 gadu laikā, sekojot budžeta samazinājumiem un reakcijai uz pandēmiju. Darba zaudēšanas risks AI dēļ vislielākais paredzams centrālajās administrācijās, kur tas var ietekmēt 47% darbaspēka, kas pakļauts jaunajām tehnoloģijām.
Galvenie jautājumi un atbildes:
– Kādas ietekmes nākotnē būs AI valsts sektora darbavietām?
AI integrācija tiek gaidīta ietekmēt valsts sektora darbavietas, automatizējot darbus, it īpaši tos, kas saistīti ar atkārtojošiem uzdevumiem. Pētījums uzrāda potenciālas darba zaudēšanas iespējas, bet arī darbinieku iespēju iesaistīties jaunajā tehnoloģijā un uzlabot efektivitāti savos amatos.
– Kuri valsts sektora darbinieki ir vislielākā riska dēļ AI?
Centrālās administrācijas amati, kur ir liels atkārtojošo uzdevumu daudzums, saskaras ar lielāko risku. Aptuveni 92 000 (47% no tiem, kas pakļauti jaunajām tehnoloģijām) varētu redzēt, kā viņu darbi tiek automatizēti.
– Kā valsts sektors var sagatavoties AI revolūcijai?
Apmācot pašreizējos darbiniekus strādāt kopā ar AI, prioritizējot tehnoloģisko gramatību, pārkvalificējot ievainojamos darbiniekus un pielāgojot pieņemšanas prakses, lai fokusētos uz amatiem, kuru vietā AI nevar viegli aizvietot.
– Kā AI var noderēt valsts sektoram?
AI var uzlabot efektivitāti, samazināt kļūdas, apstrādāt lielus datu apjomus un potenciāli veicināt labākus lēmumu pieņemšanas procesus, pateicoties analītiskajām spējām.
Izaicinājumi un kontroverses:
AI ieviešana publiskajā sektorā tiek pavada ar vairākiem izaicinājumiem. Papildus potenciālai darba aizstāšanai rodas etiski apsvērumi saistībā ar datu privātumu, pārredzamību un cilvēka uzraudzības zaudēšanu kritiskos lēmumos. Līdzsvarojot AI integrāciju, nodrošinot vienlīdzību un iekļaušanu, rodas vēl viens sarežģīts jautājums.
Pastāv arī kontroverzes par pārmaiņu tempu: pārāk ātri tas var izraisīt sociālu traucējumu un prasmju trūkumu, bet pārāk lēni tas var izraisīt izšķērdotos inovāciju un uzlabotu publisko pakalpojumu iespējas.
Priekšrocības un trūkumi:
Priekšrocības:
– Palielināta efektivitāte un produktivitāte.
– Uzlabota datu analīzes un pierādījumu pamatotu politikas veidošanas jauda.
– Nodrošināts ilgtermiņa darba izmaksu samazinājums.
– Biurokrātisko procesu optimizēšana, publisko pakalpojumu sniegšanas uzlabošana.
Trūkumi:
– Darba aizstāšana, ietekmējot īpaši amatus, kas iesaistīti rutīnas uzdevumos.
– Prasmju trūkums, jo pašreizējie darbinieki var nebūt gatavi strādāt kopā ar jaunajām tehnoloģijām.
– Etiķētās bažas, tajā skaitā dati nepareizas izmantošanas un pārredzamības trūkuma dēļ.
– Papildu izmaksas, kas saistītas ar apmācību, AI sistēmu integrēšanu un uzturēšanu.
Lai iegūtu papildu informāciju, var izmantot uzticamas avotus, piemēram, valdības ziņojumus, nozares atziņas un akadēmiskos rakstus no ievērojamiem institūtiem. Ja veicat papildu pētījumus, ieteicams apmeklēt vietnes kā OECD politikas studijām vai Pasaules Ekonomikas Forums rakstiem par AI ietekmi uz nodarbinātību un ekonomikām. Pārliecinieties, ka URL ir pareizi un noved līdz attiecīgajām sākumlapām.
The source of the article is from the blog crasel.tk