Mākslīgā intelekta (AI) izmantošana digitālajā kreatīvajā jomā: juridiskie pētījumi
Mākslīgās intelekta (AI) izmantošana projektos, piemēram, tīmekļa vietņu izstrādē, reklāmas kampaņās vai digitālo resursu radīšanā, var būt tikpat aizraujoša kā satraucoša, īpaši, runājot par juridiskajiem jautājumiem. Būt informētiem par autortiesību likumiem var aizsargāt radītājus no negaidītām tiesvedībām.
OMR 2024 konferencē Sebastians Morics, tehnoloģiju konsultāciju uzņēmuma Electric Sheep dibinātājs, un advokāts Sebastians Deubeli izgaismoja AI tiesību nišas masterklasē. Viņi atgādināja, ka praktisks risinājums pastāv problēmu risināšanai ikdienas darbībās.
Kad AI satiek autortiesības: kurš kvalificējas kā radītājs?
Autortiesību likumi pamatā atzīst cilvēkus par radītājiem un īpašniekiem nozīmīgajām darbībām. Šī definīcija attiecas uz attēliem, literatūru un dažādām mākslas formām, ko persona ir radījusi. AI ražošanas rīka ienākšana veic radītāja jautājumu: Vai tas, kurš ievada norādes AI, īpašnieks ir rezultējošam attēlam vai ir tas pats AI programmatūra?
Morics un Deubeli uzsvēra, ka šis jautājums izraisa juridisku nenoteiktību, jo trūkst konkrētu tiesību priekšgājēju, novietojot jautājumu pelēkajā platībā. Ieteikts, ka AI ģenerētie attēli, piemēram, tie, kas radīti platformās kā Midjourney, bieži vien trūkst autortiesību aizsardzības pēc juridiska noklusējuma, kā norādīja advokāts. Šo situāciju nianses saprašana ir būtiska mūsdienu saturveidotājiem, kas pārvietojas kā satraucošā, bet bīstamā AI ģenerēto saturu teritorijā.
Intelektuālais īpašums AI ģenerētajā saturā
AI un intelektuālā īpašuma (IP) krustpunkts rada vairākas problēmas. AI ģenerētais saturs rada būtiskus jautājumus par to, kuram, ja vispār, pieder autortiesības. Dažās jurisdikcijās autortiesības tiek atzītas tikai tad, ja ir cilvēka autors, faktiski izslēdzot AI no tiešas IP īpašniecības. Tas var atstāt AI ģenerētu darbu juridiskā limbo, kur tradicionālie autortiesību likumi neatbilst vienkārši.
Galvenie jautājumi un atbildes:
– Vai AI radītājiem ir autortiesības? Parasti AI nevar būt autortiesības īpašnieks, jo autortiesību likumi bieži vien prasa cilvēka radītāju. Tomēr tiesiskais regulējums attīstās, un dažas jurisdikcijas nākotnē var pieņemt atšķirīgas nostājas.
– Kam pieder AI ģenerētie attēli? Īpašumtiesības var būt piešķirtas cilvēkam, kurš veica AI radīšanas procesu, AI programmatūras īpašniekam, vai tas var palikt neīpašniekotam likuma acīs, atkarībā no jurisdikcijas un lietas specifikas.
Galvenās problēmas un kontroverses:
– Radītāja noteikšana: Galvenā kontroverze saistās ar radītāja definīciju. AI sistēmas maina līniju starp radītāju un rīku, radot neskaidrības īpašniecībā un autortiesību tiesību piemērošanā.
– Juridisko regulu atjaunošana: Jaunai likumdošanai ir nepieciešama pielāgošanās AI ģenerētā satura realitātei, un ir starptautiska atšķirība par šīdu darbu izturēšanu, kas sarežģī pārrobežu izmantošanu un aizsardzību AI radītu attēlu gadījumā.
Labumi un trūkumi:
– Labumi: AI ģenerētie attēli var tikt radīti ātri un var potenciāli piedāvāt jaunus un unikālus dizainus, ko cilvēka mākslinieki varētu grūti replicēt, palīdzot saturveidošanā un ideju rašanā.
– Trūkumi: Bez skaidrām juridiskām aizsardzībām radītāji var atturēties no AI izmantošanas, jo pastāv neapšaubāma neuzticība saistībā ar autortiesību pārkāpumiem un potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar šāda satura pelnošanu.
Lai turpmāk izpētītu juridisko ainavu saistībā ar AI, ieinteresētajām personām ir iespēja apmeklēt:
– Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO)
– ASV Autešanas birojs
Šie saites piedāvā resursus un aktuālu informāciju par autortiesību likumiem attiecībā uz AI ģenerētu saturu. Tomēr jāņem vērā, ka šī vide ātri mainās, tādēļ ieteicams konsultēties ar juridisku ekspertu, pirms pieņemt jebkādas lēmumu balstoties uz pašreizējo likuma stāvokli.
The source of the article is from the blog shakirabrasil.info