Mākslīgā intelekta (AI) attīstība ir vienlaicīgi gan labs panākums, gan bēda globālajai darbaspējai. Šo AI divkāršo ietekmi ir izraisījusi plaša diskusija par tās utilitāti un iespējamajām šķēršļiem. Sarunā cilvēkresursu eksperte Sorina Faier dalījās arpadomēm par AI straujās attīstības priekšrocībām un trūkumiem darbiniekiem un uzņēmumiem visā pasaulē.
Vienā pusē AI ir uzlabojis darbības efektivitāti, automatizāciju un produktivitāti daudzās nozarēs. Tomēr tas ir izraisījis arī darba vietu aizvietošanu, it īpaši tiem, kas nodarbojas ar rutīnveida uzdevumiem. Kad AI sistēmas pārņem šos lomas, uzņēmumi var samazināt darbaspēku noteiktos departamentos vai pārvest darbiniekus uz citām jomām, izraisot darbavietu zaudējumus tiem, kas ir atkarīgi no šādām darbībām savam ienākumam.
Automatizācijas pieaugums, izmantojot AI, parasti ietekmē darbus, kas prasa minimālas zināšanas un ietver atkārtojošas darbības, piemēram, rūpnīcas līnijas darbu vai datu apstrādi. Šī automātiska darbības joma var pastiprināt ekonomisko nevienlīdzību uzņēmumos, jo darbinieki ar sarežģītākām prasmēm varētu saglabāt savas darbas vietas un baudīt jaunas iespējas un priekšrocības.
Turklāt AI ieviešana var nelabvēlīgi ietekmēt darbavietaņu vidi un darbinieku apmierinātību. Apziņa, ka konkrētas darbības ir automatizētas, var veicināt neuzdrošināšanos un iznīcināt darbinieku spēju paļauties uz savām spējām. Cilvēku-mašīnas mijiedarbība var samazināt darba apmierinātību, iespējami ietekmējot kolēģu attiecības un vadības atbalstu.
AI izmantošana rada arī ētiskus apsvērumus un risksus saistībā ar datu konfidencialitāti. AI sistēmas ir pakļautas kļūdām un manipulācijām, kas var apdraudēt jutīgu uzņēmuma un darbinieku informāciju privātumu un drošību. AI pieņemtie lēmumi var tikt ietekmēti ar algoritmu iekšējām neobjektīvām, vedot pie potenciālas diskriminācijas pret konkrētiem darbinieku vai klientu grupām.
Taču AI attīstība var radīt jaunas darbavietas digitālās ētikas, kiberdrošības un likumdošanas atbilstības jomās. Šīs sfēras būs nepieciešamas profesionāļiem, lai uzraudzītu un pārvaldītu AI sistēmas, nodrošinot atbildīgu lietošanu, kas nāk par labu sabiedrībai.
AI klātbūtne paplašinās līdz komunikācijai un sabiedrisko attiecību jomai. Palielinoties AI izmantošanai, efektīva un pārredzama komunikācija par tās izmantošanu ir būtiska organizācijām, lai pārvaldītu savu reputāciju un skaidri izklāstītu savus mērķus un ietekmi, saistot tos ar AI izmantošanu.
AI pieaugums turpina ietekmēt darbinieku dinamiku dramatiski, ar tehnoloģiju, kas prognozē darbinieku pārvietošanos un palīdz uzņēmumiem sniegt mērķtiecīgu atbalstu, lai saglabātu darbinieku saglabāšanu.
Kaut arī rakstā ir izklāstīta AI ietekme uz darbaspēku, ir svarīgi pievienot citas saistīgas fakta, lai papildinātu diskusiju:
– AI ietekme uz darbaspēku būtiski atšķiras atkarībā no nozares. Lai gan nozares, piemēram, ražošana un transporta nozare var piedzīvot nozīmīgu darba vietu aizvietošanu, citās nozarēs, piemēram, veselība, izglītība un radošās nozares, AI var tikt uzskatīts par instrumentu, kas var palīdzēt, nevis aizstāt cilvēku darbiniekus.
– AI var veicināt darbaspēka kompetenču uzlabošanu. Pārņemot rutīnveida uzdevumus, ir potenciāls, ka darbiniekus var pārkvalificēt sarežģītākiem un augstāka vērtības darbiem. Tas var radīt labāk kvalificētu un pielāgojamu darbaspēku laika gaitā.
– AI var radīt neobjektīvas sekas, ja nav rūpīgi pārvaldīts. Tā kā AI sistēmas mācās no vēsturiskajiem datiem, tās var uzturēt un pastiprināt tos algoritmus, kas ir šajos dati izteikti. Tas nozīmē, ka organizācijām ir jābūt uzmanīgām, uzraudzot un labojot neobjektivitāti.
– Ir ģeopolitiskas AI darbaspēkā ietekmes sekas. AI attīstība un ieviešana nav vienmērīga visos valstīs, kas var novest pie ekonomiskās varas pārvietošanās un darbaspēka globālās darbības jomas izmaiņām.
Galvenie jautājumi:
– Kā AI ietekmēs nākotnes darba tirgu? Tiek gaidīts, ka AI iznīcinās dažas darba vietas, bet arī izveidos jaunas, it īpaši jomās, piemēram, AI uzturēšana, attīstība un ētiskais uzraudzība.
– Kas ir etiskie apsvērumi, kas rodas no AI darbā? Jautājumi ietver potenciālas darba zaudēšanas riskus, privātuma bažas, datu ļaunprātīgu izmantošanu un sabiedrības neobjektīvo nostāju pastiprināšanu.
Galvenie izaicinājumi/polemikas:
– AI taisnīguma nodrošināšana un nevienlīdzības izvairīšanās ir nozīmīgs izaicinājums, kas prasa turpinātu pētījumu un labas prakses izstrādi iekļaujošai AI jomai.
– Datu privātums un drošība ir strīdīgi jautājumi, it īpaši tādēļ, ka AI sistēmām bieži vien ir nepieciešams liels datu apjoms, ieskaitot potenciāli jutīgu darbinieku informāciju.
– Digitālā plaisa var paplašināties, ja piekļuve AI apmācībai un AI priekšrocībām netiek taisnīgi sadalīta.
Izdevumi:
– AI ievērojami palielina efektivitāti un produktivitāti.
– Tā var samazināt cilvēka kļūdas dažādos uzdevumos.
– AI var apstrādāt lielu datu apjomu uz ieskatīgu analīzi, veicinot labi informētu lēmumu pieņemšanu.
Trūkumi:
– AI var radīt darba vietu aizvietošanu, īpaši tiem, kuri veic atkārtojošus uzdevumus.
– Pastāv risks, ka AI izplatīs pastāvošos nelīdzsvarotības apmācības datus.
– Darbinieki var justies novērtēti vai neapdrošināti par savām lomām citar AI ieviešanu dēļ.
Lai iegūtu papildu informāciju, apmeklējiet ticamus avotus, kas veltīti tēmai par AI, piemēram:
– MIT Technology Review jaunākie tehnoloģiju un AI notikumi.
– AI Global ētiskai AI attīstībai un politikai veltīts uzmanības centrā.
Šie saites ir pārbaudīti, lai nodrošinātu tos atbilstīgos un precīzus saistībā ar tēmu “AI darbā”.
The source of the article is from the blog oinegro.com.br