Kad klimata pārmaiņas pasaulē eskalē ekstrēmās laika apstākļu parādības, zinātnieku vēlme pētīt mūsu sasilstošo planētu arvien pieaug. Ņemot vērā šo, NASA sadarbībā ar IBM Research ir radījusi jaunu mākslīgā intelekta ģeotelpisko pamata modeļu 2023. gadā. Šis modelis, kuru trenējis uz masīviem NASA sadzīvojošām Landsat un Sentinel-2 datu kopām, ir daudzpusīgs pamats dažādiem ar mākslīgo intelektu veicinātiem vides pētījumiem.
Atvērtā zinātnes paradigma uzlabo AI klimata pētījumus
Šīs partnerības apņemšanās pret atvērtu zinātni ir nākusi klajā ar to, ka modelis ir pieejams bez maksas, ļaujot ārējiem pētniekiem izmantot šo resursu. Ģeotelpiskais pamata modelis ir līdzīgs daudzfunkcionālam rīkam, kas nodrošina lēcienu, no kura zinātnieki var izveidot pielāgotas lietojumprogrammas, lai efektīvi risinātu vides izaicinājumus.
Šie pamatmodeļi saprot, ko nozīmē viņu dati – tie kalpo kā Šveices armijas nazis, noderīgi daudziem uzdevumiem. Kad pamatmodelis ir izveidots, nepieciešama tikai neliela datu apakškopumu, lai veiktu konkrētus uzdevumus. Veiksmīgas demonstrācijas ietver modeļa izmantošanu, lai atrastu sadegumu rēķus, definētu plūdu ietvarus un klasificētu labības paraugus kopā ar citām zemes izmantošanas formām.
Lai izveidotu grandiozos pamata modelu skaitļošanas resursus, sadarbība bija būtiska, kur NASA zinātniskais eksperts satikās ar IBM skaitļošanas jaudu un AI algoritmu optimizācijas spēju.
Prognozējot “Digitālā dubultā Zemes” plānu
Pamata modela veiksmes pamatā veidojoties, turpmākā NASA un IBM Research savienība veicina jaunu modeli, kas vērsts uz meteoroloģiju un klimata zinātni. Šajā uzņēmumā iesaistītas Oak Ridge National Laboratory, NVIDIA un vairākas universitātes. Galvenais datu kopums būs plašā Modern-Era Retrospective analīze pētīšanai un pielietojumiem, 2. versija (MERRA-2), kas aptver datus no 1980. gadu pirmsākumiem. Līdzīgi kā ģeotelpiskais modelis, šis laika un klimata modelis drīz būs pieejams publiski saskaņā ar atklātās zinātnes direktīvām.
Lai gan ir nepieciešami vairāki pamata modeļi, lai aptvertu Zemes zinātnes plašumu, nākotnes modeļu sinerģija var novest pie vienota “digitālā dubultā” Zemes, nodrošinot bezprecedenta analīzes un prognozēšanas spējas dažādiem klimata un vides notikumiem.
NASA un IBM izveidotie pārsteidzošie modeļi apzīmē būtisku soli Zemes zinātnē. Atvērtās zinātnes apņemšanās pastiprina atklājumu potenciālu, ļaujot jebkuram izmantot šos sarežģītos AI rīkus un risināt pētījumu, kas beidzot veicinās labāku planētas aizsardzību.
Svarīgas jautājumu un atbilžu:
1. Kāda ir jaunā AI ģeotelpiskā pamata modela nozīme?
Jaunais AI modelis ir nozīmīgs, jo tas nodrošina daudzpusīgu pamatu AI veidotiem vides pētījumiem, ļaujot pētniekiem labāk saprast un risināt vides izaicinājumus ar mašīnmācību. To var pielāgot konkrētiem uzdevumiem nelielā datu apakškopumā, uzlabojot efektivitāti klimata pētniecībā.
2. Kā atvērtā zinātne veicina klimata pētījumus?
Atvērtā zinātne veicina sadarbību un zināšanu apmaiņu, padarot pētniecības rīkus un datus publiski pieejamus. Šī pieeja demokratizē piekļuvi tādiem uzlabotiem rīkiem kā NASA un IBM izstrādātie AI modeli, paplašinot tādējādi pētījumu un inovāciju mērogu klimata zinātnē.
3. Kādas var būt potenciālās sekas, izveidojot “digitālo dubultu” Zemi?
“Digitālais dubults” Zeme varētu piedāvāt visaptverošas analīzes un prognozēšanas spējas klimata un vides parādību gadījumā. Tas ļautu simulēt Zemes sistēmas, lai paredzētu dažādu scenāriju rezultātus, palīdzot plānot klimata pārmaiņu un dabas katastrofu mazināšanas stratēģijas.
Svarīgie izaicinājumi un kontroverses:
1. Datu privātums un piekļuve: Tā kā klimata dati var būt jutīgi, var rasties izaicinājumi saistībā ar datu privātumu un atvērtu modeļu etisko izmantošanu.
2. Skaitļošanas izmaksas: Nepieciešamie milzīgie skaitļošanas resursi, lai izveidotu un darbinātu šādus modeļus, var būt ierobežojošs faktors dažiem pētniekiem, neskatoties uz piekļuvi pašiem modeļiem.
3. Modeļa precizitāte: Jautājumi par AI modeļu prognozēm precizitāti un uzticamību, it īpaši ņemot vērā Zemes klimata sistēmu sarežģītību un variabilitāti.
4. Piekļuves taisnīgums: Nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi šiem modeļiem dažādās valstīs un institūcijās ar atšķirīgiem resursiem, paliek sarežģīts uzdevums.
Priekšrocības:
– Atvieglojusi sadarbību un inovācijas klimata pētījumos.
– Paātrināta pielāgoto lietojumprogrammu attīstība vides izaicinājumiem.
– Palielināta pieejamība zinātniekiem visā pasaulē augstāk līmeņa pētniecības rīkiem.
Nekārtības:
– Potenciāla atvērtu datu un modeļu ļaunprātīga izmantošana.
– Skaitļošanas un datu pārvaldības šķēršļi mazāk resursu iestādēm.
– Nepieciešamība pēc pastāvīgām atjauninājumiem un validācijām, lai uzturētu modeļa precizitāti.
Lai uzzinātu vairāk par organizācijām, kas piedalījušās šajā AI modelī klimata pētījumiem, varat apmeklēt to tīmekļa vietnes ar šādiem saites:
– NASA: www.nasa.gov
– IBM Research: www.research.ibm.com
– Oak Ridge National Laboratory: www.ornl.gov
– NVIDIA: www.nvidia.com
Visas šīs organizācijas piedalās šajā uzņēmumā dažādās jomās, nodrošinot zinātnisku ekspertīzi un skaitļošanas jaudu, sniedzot augstas klases aparatūru un veicinot sadarbīgas vides, kas sekmē inovācijas.
The source of the article is from the blog hashtagsroom.com