Monseņora Džuzepe Baturi uzstajās Cagliarijā otrdien, akcentējot žurnālistikas, ētikas un mākslīgā intelekta (AI) mijiedarbību. Pasākums bija sadarbības rezultāts starp Žuliju žurnālistiem un Sardīnijas Reģionālo žurnālistu palātu, mērķējot veicināt dialogu par tēmu “Atnaujināsim sevi”.
Savā runā Monseņors Baturi dalījās ar saviem domu par AI ietekmi uz žurnālistikas nozari. Tehnoloģiju un mediju saplūšana ir radījusi gan izaicinājumus, gan iespējas, it sevišķi attiecībā uz ētisko AI lietojumu ziņu izplatīšanā un atbildību, ko mediju praktizanti nes šajā jaunajā ainavā.
Jo AI kļūst arvien vairāk integrēts mediju nozarē, ieinteresētajus stimulē pārdomas par ētisku žurnālistiku. Monseņora Baturi sniegtie atziņas bija domāti kā ieguldījums nepārtrauktajā sarunā par integritātes un ētikas standartu saglabāšanu laikā, kad tehnoloģijas strauji maina tradicionālās žurnālistikas seju.
Šāda cienījama cilvēka piedalīšanās un ieguldījums uzsvēra šo attīstības jautājumu svarīgumu, pārdomāti un pamatīgi pievēršoties jautājumiem. Šāda veida diskusijas un pasākumi ir būtiski, jo tie palīdz virzīt žurnālistus caur sarežģīto teritoriju, ko veic AI iespējojotās ziņas, nodrošinot, ka būtiskie principi par precīzu un ētisku ziņojumapmaiņu paliek žurnālistikas prakses centrā.
Pašreizējie tirgus tendences AI un žurnālistikā
Mākslīgā intelekta ienākšana ir sākusi ievērojami ietekmēt žurnālistikas nozari, mainot ainavu dažādās veidās. Ziņu organizācijas arvien vairāk izmanto AI lai automatizētu saturu, piemēram, rakstītu pamatziņojumus, apkopotu stāstus un personalizētu saturu lasītājiem. Piemēram, Reuters izmantojis AI rīku, ko sauc par Lynx Insight, lai palīdzētu žurnālistiem analizēt datus, piedāvāt stāstu idejas, un pat sagatavot vienkāršus ziņojumus. AI arī palīdz ātrai faktu pārbaudei un avotu verificēšanai, šajā dezinformācijas laikmetā nenovērtējama rīka.
AI vadītie analītikas arī palīdz žurnāliem labāk saprast auditorijas uzvedību, iespējot precīzāku satura piegādi un tādējādi potenciāli palielinot lasītāju iesaisti. Satura pielāgošana individuālajām preferencēm, bieži arī izmantojot attīstītus algoritmus un mašīnmācību, kļūst būtiski svarīga tiem izdevumiem, kuri cenšas uzturēt un paplašināt savus auditorijas apjomus.
Prognozes un galvenie izaicinājumi
Pastāvēja gaidība, ka, kad AI tehnoloģijas attīstīsies, tās kļūs arvien sofistikētākas savā izpratnē un dabiskā valodu ģenerēšanā, kas var novest pie precīzāka un sarežģītāka automātiskā ziņošanas. AI prognozēšanas spējas var ļaut žurnālistiem paredzēt tendences un koncentrēties uz izmeklējošu darbu, kamēr rutīnveida ziņojumus veic algoritmi.
VIens no galvenajiem izaicinājumiem AI integrēšanā žurnālistikā ir potenciālais ietekme uz nodarbinātību, ar bažām, ka mašīnas varētu aizvietot cilvēka žurnālistus. Cits jautājums ir ētiskā AI izmantošana, nodrošinot, ka tehnoloģiju nelieto jebkāda dezinformācija vai ieradums un ka tā atbilst žurnālistikas precizitātes un atbildības standartiem. Daudzu AI sistēmu “melnie kastē” rakstura īpašības arī var padarīt grūtāku saprast, kā tiek pieņemti lēmumi, kas sarežģī atbildību.
Kontroversijas
AI izmantošana žurnālistikā nav pagājusi bez kontroversijām. Pastāv bailes par deepfake un citu AI radītu viltus saturu izplatīšanu dezinformācijai. Iespējamās AI algoritmu tendences, saistītas ar apmācības datu vai dizaina jautājumiem, var arī nostiprināt stereotipus vai netaisnīgas attēlojumu. Ir bijušas arī debates par to, cik plaši jāizmanto AI, lai pielāgotu ziņu plūsmas, ar bažām, ka tas varētu radīt atbalsta burbulus vai filtrēšanas burbuļus, kur lasītāji ir izolēti tikai no tām perspektīvām, kas saskan ar viņu esošajām ticībām.
Izdevumi un trūkumi
AI integrācija žurnālistikā rada dažādus priekšrocībus. Viens no pamatīgākajiem ir efektivitāte; AI var apstrādāt datus un ģenerēt ziņojumus ātrāk nekā cilvēki, atbrīvojot žurnālistus veltīt kompleksākiem stāstiem. Tas arī ļauj apstrādāt lielas datu kopas, kas var būt nenovērtējams izmeklējošajā žurnālistikā.
Tomēr trūkumu starpā ir iespējamie darbavietu zaudējumi un riski vai kļūdas vai tendences, ko AI varētu ieviest ziņošanā. Cits mīnus ir potenciālā žurnālistikas procesa sabrukšana, ja AI tiek izpirlabots vai pārāk lielā mērā atkarīgs bez pietiekama cilvēka pārraudzības.
Iespējami jānodrošina, ka turējoties pie AI turpinās pārņemt žurnālistikas nozari, lai tiktu izstrādātas un ievērotas ētikas normas, nodrošinot tehnoloģiju atbildīgu izmantošanu. Tādā strauji mainīgā jomā, diskusijas kā tās, ko izraisījis Monseņors Baturi, ir būtiskas.
Lai iegūtu vairāk informācijas un ziņu par AI un žurnālistiku, varat apmeklēt galvenos tehnoloģijas un žurnālistikas organizācijas. Dažas no tām ir:
– Poynter
– Nieman Lab
– Kolumbijas žurnāla pārskats
– Reuters Institūts žurnālistikas pētījumiem
The source of the article is from the blog agogs.sk