Izraēlas AI Mērķēšanas Sistēmas Radījusi Kontroverzi Ētikas Bailes
Raugoties uz strauji attīstošo militāro tehnoloģiju arenu, viena no tēmām, kas ir piesaistījusi īpašu uzmanību un kontroverziju, ir mākslīgā intelekta (AI) izmantošana militārās operācijās, īpaši Izraēlas Aizsardzības Spēkos (IDF). Nesenais ziņojums apgalvo, ka IDF izmantoja AI sistēmu ar nosaukumu Lavender, lai automatizētu mērķēšanas izvēles procesu Gaza veicot gaisa raidījumus. Šī sistēma, atbilstoši dažādiem avotiem, atviegloja sarakstu izveidi, kurā iekļauti desmitiem tūkstošu cilvēku mērķi, tostarp aizdomās turami militanti.
Neskatoties uz Izraēlas armijas noraidošo izteikumu par AI sistēmas izmantošanu teroristu atpazīšanai, izmeklējošu rakstu sērijas no vairākiem avotiem, tostarp 972 žurnāls un Guardian, glezno pretēju ainu. Šīs ziņas ne tikai norāda uz Lavender izmantošanu, bet arī citām sistēmām kā Habsora un Kur ir Tētis?, kas ir raksturotas kā mērķu ģenerācijas un uzraudzības automatizēšana.
Aizdomu radītais šo AI mērķēšanas sistēmu izmantojums liecina par pāreju uz augstās ātrumā, mašīnu-vadītu kara veidu, radot būtiskas bažas par precizitāti un civiliedzīvotāju aizsardzību. Saskaņā ar vienu izlūkošanas amatieru, kuru min norādēs, daudzas lietas tika pieņemtas ar minimālu cilvēku uzraudzību, samazinot cilvēku analiļa lomu līdz sekundēm uz katru mērķi – efektīvi apstiprinot “plakanu zīmogu” atļaujai.
Kā militārie spēki visā pasaulē, ieskaitot ASV un Ķīnu, paātrina AI integrāciju dažādās militārās jomās, debates par ētikas, morāles un juridiskajām sekām turpina pastiprināties. IDF uzskata, ka to procedūras ir saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem, prasot neatkarīgu verifikāciju no analiļiem. Tomēr pēc ziņu versiju vadīšanas, mērķēšanas kritēriji varētu tikt paplašināti, uzaicinot kļūdas un potenciālu civiliedzīvotāju kaitējumu.
Kamēr starptautiskās pūles, piemēram, ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija un ASV vadītā deklarācija par atbildīgu militāro AI izmantošanu, ir soļi ceļā uz autonomo ieroču regulēšanu, izaicinājumi globālas vienošanās sasniegšanā un konkrētu tiesisku regulu ieviešanā turpina pastāvēt. Pieaugošā atkarība no AI armejās uzsver nepieciešamību pēc pamatīgas pārmaiņas ētisko dimensiju izpētē kara tehnoloģijās.
Kopumā apgalvojumi par IDF izmantoto AI balstīto mērķu ģenerāciju ir izraisījusi ievērojamu debašu, atklājot integrēto tehnoloģiju sankcionālu un juridisku izaicinājumu, militārajās stratēģijās. Nodrošinot atbildību un ievērojot starptautiskos standartus, paliek skarbs jautājums, jo AI turpina veidot ieročota konflikta nākotni.
Strauji attīstošā militāro tehnoloģiju arenā, mākslīgā intelekta (AI) ir kļuvusi par gan inovācijas, gan kontroverzes punktu, it īpaši attiecībā uz Izraēlas Aizsardzības Spēku (IDF) minēto AI sistēmu pielietošanu kaujas operācijās. AI izmantošanas sekas mērķa izvēlē militārās konfliktos sniedzas daudz tālāk par vienu sistēmu vai valsti.
Globālā aizsardzības nozares ir pieredzējusi pamanāmu AI tehnoloģiju pieņemšanas pieaugumu, ar tirgus prognozēm, kas paredz būtisku izaugsmi. Aizsardzības iestādes visā pasaulē iegulda AI, lai uzlabotu daudz dažādas operācijas, sākot no izlūkošanas analīzes un uzraudzības līdz autonomajiem transportlīdzekļiem un cīberkaru. AI integrācija sola palielināt efektivitāti, uzraudzības spējas un samazināt reakcijas laikus.
Tomēr šī pieplūduma AI militārajās lietojumprogrammās ir kritiskas problēmas attiecībā uz ētiku, atbildību un civiliedzīvotāju drošību. Tā kā AI sistēmas, piemēram, Lavender, tiek uzskatītas par lomu lēmumu pieņemšanas procesos, kas tradicionāli ir ekskluzīvi cilvēkiem, samazinātā uzraudzība un atbildība ir izraisījusi starptautiskas bažas. Precizitāte mērķēšanā un vajadzība aizsargāt civiliedzīvotāju populācijas ir centrā šajās debatēs, ar kritiķiem, kas argumentē, ka pašreizējai AI tehnoloģijai nevar pilnībā atšķirties starp cīnītājiem un ne cīnītājiem, tādējādi radot riskus pēdējiem.
Neskatoties uz globālā tirgus perspektīvām un progresējošajām AI kaujas sistēmām, vienota starptautiska vienošanās par militārā AI izmantošanu paliek būtisks izaicinājums. Valstis kā Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna ir galvenie dalībnieki AI aizsardzības tirgū, katram ar savām stratēģiskajām interesēm un etiskajām perspektīvām. Tomēr iniciatīvas, piemēram, ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija un ASV vadītais paziņojums par atbildīgu militāro AI izmantošanu, demonstrē augošu vienošanos par regulēšanas nepieciešamību.
Tiesiskā regulējuma ieviešana, kas nosaka AI militārajās lietojumprogrammās, saskaras ar grūtībām, it īpaši ar ātrās tehnoloģiju attīstības tempu, kas pārsniedz likumdošanas procesus. Risinot šīs problēmas, ir svarīgi panākt līdzsvaru starp tehnoloģiskajām priekšrocībām un morālajām un juridiskajām sekām.
Kopsavilkums: AI sistēmu, piemēram, Lavender, izvietošana militārajās operācijās spēkiem, piemēram, IDF, rada būtiskus juridiskus un ētiskus jautājumus. Šī kontroverze uzsvēra steidzamo vajadzību rūpīgi novērtēt AI lomu kara laikā, vienlaikus nodrošinot atbilstību starptautiskiem standartiem. Kamēr militāro tehnoloģiju sarežģītība progresē, atbildība un civiliedzīvotāju dzīvību aizsardzība paliek priekšplānā diskusijās par militāro AI.
Lai iegūtu papildinformāciju par globālajām AI iniciatīvām un aizsardzības politiku, jūs varat apmeklēt šādas uzticamas avotu:
– Apvienoto Nāciju Organizācija
– Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departaments
The source of the article is from the blog smartphonemagazine.nl