Mākslīgā intelekta (AI) ir kļuvis par arvien populārāku risinājumu uzņēmumiem, kuri cenšas ievērot pieejamības regulējumus un nodrošināt vienlīdzīgu digitālo piekļuvi invalīdiem. Tomēr nesenās situācijas ir atklājušas AI radītā programmatūras vājības, kas izraisījušas tiesvedības pieaugumu par vāju vietņu pieejamību. Uzņēmumi, kuri paļaujas uz pieejamības koda palīglīdzekļiem un pārklājumiem, kas pārveido vietnes asistējošajām tehnoloģijām, nejauši ir pakļāvušies saistībām, jo šiem rīkiem joprojām nepieciešamas būtiskas uzlabojumi.
Tiesvedības skaits pret uzņēmumiem Amerikas Savienotajās Valstīs, kuri nespēj ievērot pieejamības regulējumus, katru gadu stabili palielinās. Tikai 2023. gadā bija vairāk nekā 4 500 lietu, kas ir 13% pieaugums salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Nozīmīgi uzņēmumi, ieskaitot JCPenney un Prabal Gurung, ir saskārušies ar tiesas lietām saistībā ar to apgalvojumu, ka tie nav nodrošinājuši vienlīdzīgu digitālo piekļuvi, pārkāpjot Amerikas ar Invalīdu tiesību aktu. Šī globālā reakcija ir veicinājusi apmēram 360 000 uzņēmumu visā pasaulē ieviest AI darbināmus rīkus, lai uzlabotu vietņu pieejamību.
Pieejamības politikas ir ieviestas vismaz 45 valstīs ar mērķi padarīt internetu pieejamāku indivīdiem ar invaliditāti. Šīs politikas iekļauj dažādas pasākumus, sākot no attēlu aprakstu sniegšanas neredzīgiem lietotājiem līdz animāciju noņemšanai, kas var izraisīt epilepsiju. Ekrāna lasītāji un citi asistējošie tehnoloģijas ir atkarīgi no vietnēm, kas nodrošina saturu formātā, ko tie var saprast.
Neskatoties uz pieaugošo AI balstīto risinājumu izmantošanu, uzņēmumi, kas paļaujas uz pieejamības koda palīglīdzekļiem un pārklājumiem, ir saskārušies ar papildu saistībām. Programmatūras uzņēmumi ir sākuši reklamēt AI darbinātas preces, lai ievērotu Eiropas likumdošanu, kas tiks piemērota no 2025. gada jūnija. Tomēr Eiropas Savienība ir brīdinājusi, ka uzņēmumi nevar pilnībā paļauties uz AI, lai nodrošinātu ievērošanu. Apgalvojums, ka viens kods pietiek, lai nodrošinātu atbilstību, ir apšaubāms.
Kaut arī pārklājumi var piedāvāt dažas pielāgošanas iespējas, invaliditātes aizstāvji argumentē, ka programmatūras uzņēmumu sniegtie solījumi bieži vien ir nereāli. Neredzīgie lietotāji bieži ziņo par grūtībām navigēt vietnēs, kas izmanto pārklājumus, bet šie rīki var traucēt asistējošajām tehnoloģijām.
Bieži uzdotie jautājumi
J: Cik tiesvedības tiesas ir uzsāktas pret uzņēmumiem, kuri nespēj ievērot pieejamības regulējumus 2023. gadā?
A: Amerikas Savienotajās Valstīs 2023. gadā tika uzsāktas vairāk nekā 4 500 tiesvedības lietas.
J: Cik daudzi uzņēmumi visā pasaulē ir sākuši izmantot AI darbināmus rīkus vietņu pieejamībai?
A: Aptuveni 360 000 uzņēmumu ir pieņēmuši AI darbināmus rīkus vietņu pieejamībai.
J: Kāds ir pieejamības politiku mērķis?
A: Pieejamības politikas mērķis ir padarīt internetu pieejamāku indivīdiem ar invaliditāti, nodrošinot iespējas, piemēram, attēlu aprakstus un animāciju noņemšanu, kas var izraisīt epilepsiju.
J: Vai AI darbinātie risinājumi var garantēt atbilstību pieejamības regulējumiem?
A: Eiropas Savienība ir brīdinājusi, ka uzņēmumi nevar vienīgi paļauties uz AI, lai nodrošinātu atbilstību, apšaubot apgalvojumu, ka viens kods ir pietiekams, lai nodrošinātu atbilstību.
Secinājums
AI balstīto risinājumu ierobežojumi, uzlabojot vietņu pieejamību, norāda, ka nepieciešami papildu uzlabojumi. Uzņēmumiem un programmatūras uzņēmumiem jābūt pārredzamiem par AI tehnoloģijas ierobežojumiem. Lai gan gaidāms progress, kad AI tehnoloģijas turpinās pilnveidoties, ir svarīgi risināt ar AI darbināmo pieejamības rīku radītos izaicinājumus un saistības. Galvenais mērķis ir izveidot visaptverošu un integrētu pieeju, kas uzlabo digitālās satura pieejamību.
Saistītās saites:
– Pieejamības ziņas starptautiski
– Starptautiskā Pieejamības speciālistu asociācija
– Pieejamības forums
The source of the article is from the blog guambia.com.uy